No 27. – 30.maijam  notika KI nedēļas nogale Grobiņā, kas laikam gan nevienam neatstāja rūgtu pēcgaršu. Paldies Agatei Cukurai un viņas ģimenei, kas rūpējās par to, lai mēs varētu dzīvot šīs dienas mirdzošām acīm, priecīgi lēkājošām sirdīm un daudz, daudz radošu brīžu uzsūcošiem ķermeņiem. Lūk, daži no dalībnieku iespaidiem.

Paldies Gintai Cukurai par fotogrāfijām no pasākuma. Drīz dalīsimies ar tām ar Jums.

Daina Zviedre:

Pašajūta pēc pasākuma noteikti ir patīkama un es teiktu arī iedvesmojoša.

Taču par to ko ieguvu no visas nedēļas nogales un par iespaidiem par katru pasniedzēju atsevišķi.

Sestdien no rīta joga, kura bija tieši laikā un lai arī piecelties bija mazliet grūti (sākotnēji šķita ka mazliet par agru, taču nē), bet iekustoties sapratu cik tas ir bijis derīgi dienu sākt tieši ar šādu mierīgu pamošanos pretī saulei. Mēs
gan bijām liela grupa tādēļ no pasniedzējas teiktā nedzirdēju ne vārda, vēl pa virsu mūzika, tādēļ centos atcerēties, ko pa kādai jogas nodarbībai esmu iemācījusies un centos ķert sevī labu sajūtu.
Tālāk Ilzes Zīriņas meistarklasi, kas man pašai šķita visveiksmīgākā un man deva visvairāk. Vienā vārdā lieliski. Pasniedzēja daudz skaidroja, taču atvēlēja arī gana laika lai mēs paši atklātu jaunas lietas, daudz tehniskas nianses kā nodot svaru un kā veiksmīgāk atdot svaru partnerim, pilnīga savas sajūtas ķeršana saistībā ar partneri un partnera svara sajušana, kas man vēlāk ļoti noderēja arī Jam’os. Ļoti aktīva atraktīva un daudzpusīga nodarbība, kura ieguvu vēl lielāku prieku par deju ar dažādiem partneriem un sajūtu kā izjust dažādas ķermeņa kustību kvalitātes (smiltis/kaķis).
Darbs meistardarbnīcā, kura pievienojos grupai par ūdeni deva jaunu dejas aspektu, kur man ir motivācija ūdeni dejā pētīt vēl vairāk. Iepazinu Santu kā pasniedzēju. Tas man bija kas jauns, jo katrs pasniedzējs ir ar savu pieeju. Viņa ļāva man atklāt sevī mazliet bērnu un nebaidīties izskatīties muļķīgi, jutos droši un nebija problēmas atraisīties nebijušai izpētei.
Nākamās dienas nodarbība pie Olgas Žitluhinas salīdzinot ar iepriekšējo dienu, nešķita vairs tik aktīva un daudzpusīga, taču ieguvu jaunu pieeju par ķermeņa atbrīvotību un impulsu gūšanu no partneriem.
Milzīgs preiks un pieredze (škiet vislielākā) ir no Jam’iem. Veidot deju ar daudz un dažādiem partneriem, sajust katra atšķiības un cik ļoti katram vari uzticēties. Milzīgu guvumu deva dzīvā mūzika, kas palīdzēja atbrīvoties un veidoja radošu atmosfēru. Arī prožektori un sveces palīdzēja radīt intīmu gaisotni, tādejādi Jam’os guvu tikai pozitīvas emocijas.

Ja runājam par ietekumiem, tad iespējams tēmām radošajām darbnīcām jābūt nedaudz konkrētākām, jo šeit šķita pārāk plaša tēma, kur var būt miljoniem interpretāciju, taču dienas ir tikai divas. Arī ēšanas organizācija manuprāt verēja būt veiksmīgāka, taču to es saprotu, ka lielākoties bija problēmas pilsētas svētku dēļ…Veiksmīgāk būs ja nākošgad ēšana būs kopīga, ar noteiktu summu un varbūt pat iekļauta kopējā cenā, citādi pat pati prganizēšanās un naudiņas vākšana vien aizņem laiku, ko varētu izmantot dejojot…Šeit galīgi nav nevienam pārmetums, taču būtu vieglāk, ja par to atbild kāds atsevišķs cilvēciņš un nav viss jādara vienai pašai…

——————————————————————————————————–

Gunta Zaļaiskalna:

Priekš manis KI nedēļas nogale Grobiņā bija kā maza oāze, skriešanu, stresu un darbu okeāna vidū – brīdis, ko simtprocentīgi varēju izmantot tikai un vienīgi sev un savai dejai. Kas, gan jāsaka no pieredzes, ir iespējams tikai tad, kad pasākuma organizācija ir veikta lieliski – un šeit tā arī bija! Kā dalībniece baudīju šo dāvāto iespēju vienkārši būt.  Mmm.. kā to gaidīju!  Lielpilsētā dzīvojot, biju patiesi patīkami pārsteigta par mieru, kas būtiski strāvo gaisā un, patiesi, nomierina!

Ļoti augsti vērēju inovatīvās lietas, ko piedzīvoju  Ilzes Zīriņas un Olgas Žitluhinas klasēs – kas man kā dejotājai un pasniedzējai īpaši svarīgi, lai gūtu jaunas idejas un iespēju virzienus savā dejā un nodarbību vadīšanā. Jūtos patiesi iedvesmota!

Un, jā – kas īpašs bija deja pilsētvidē ( KI laboratorijas “Deja un pilsētvide” ietvaros ) – kārtējo reizi ar pārsteigumu konstatēju, cik liela nozīme ir videi, kurā dzimst deja – nevilšie garāmgājēji – cilvēki, priekšmeti, celtnes deva pilnīgi jaunu iespēju gūzmu, ko ievīt kustībā un saspēlē – it īpaši bagātīga izvērtās performanču dzimšana Grobiņas pilsdrupās – likās, ka patiešām tur kādas īpašas enerģijas apkopojums – atklāsmes par kustību, saspēli un vienkārši dejas baudīšanu, nāca viena pēc otras – jutos gluži kā dāvanu saņēmusi! Kārtējo reizi konstatēju – man ļoti patīk dzīvot, it īpaši – dzīvot – dejojot! 🙂

Paaaaaaaaldies, Tev Agate!

———————————————————————————————–

Ieva Vītola:

Pirmo reizi biju šādā pasākumā, tāpēc nav iespēju salīdzināt ar citiem līdzīgiem pasākumiem.

Organizācija – likās, ka viss ir ļoti labi noorganizēts, vienīgi, es laikam biju palaidus garām info par to, ka būs arī vietējā ēdināšana un bija iespringums par to, kur sagādāt sev pārtiku, bet pēc tam izrādījās, ka varēs visu dabūt vietējā kafejnīcā. Vieta arī bija laba, bija forši, ka varēja aizbraukt uz jūru.

Man ļoti patika gan Ilzes, gan Olgas meistarklases. Attiecībā uz laboratoriju izvēli – sākumā bija pagrūti izvēlēties, jo nebija skaidrs, kas kurā laboratorijā ir plānots, tādēļ es izvēlējos vadoties pēc laboratorijas vadītāja. Par savu izvēli ļoti priecājos, jo KI pilsētā man bija pilnīgi jauna pieredze un arī Ilze deva ļoti labu struktūru šai laboratorijai. Bija arī dažas personīgas atklāsmes, kas bagātināja manu priekštatu par KI.

Pēdējā vakara performance bija mazliet biedējoša, jo nebija gandrīz nekādas sagatavošanās :). Svētdienas vakarā brīvais laiks no 18 – 20iem bija mazliet par garu, būtu foršāk, ja ātrāk varētu sākt vakara pasākumus un līdz ar to laicīgāk varētu doties mājās, jo pirmdiena jau ir darba diena.

Kopumā viss bija ļoti forši noorganizēts un laiks pagāja nemanot. Mūziķi arī bija ļoti labi!

Nākamai reizei varu ieteikt kādā vakarā uzrīkot blind&silent jam, tā arī ir ļoti interesanta pieredze.

Liels paldies par organizēšanu un labo atmosfēru :)!

————————————————————————————————–

Elga Uzare:

… Tas, ko jūs darat ir kaut kas ļoti ļoti skaists. es vienkārši no tā visa esmu `beigta` ko es dabūju redzēt – tas bija kaut kas…tik pārsteidzošs un jauns priekš manis un arī šokējošs.

1) kāds tu esi brīvajā dejā, tāds tu arī esi cilvēks

2) vajag runāt par to, ko jūt

Radošajā darbnīcā `Deja un elpa` abu dienu garumā pētījām dejas, kustības un elpošanas savienību, eksperimentējām ar elpu, elpošanas ātrumu, ritmu, dziļumu, tās ietekmi uz kustībām, domām, prātu, arī saskarsmi. Izdejojām asociācijas, ar kurām mums saistās elpošana un tas, ko elpa dod dejai, piemēram, vieglumu, plūsmu, ritmu, līdzsvaru,
impulsus, un to, kā mēs to jūtam. Dejojām arī laukā, zālītē, elpojām ar visām ķermeņa daļām, spēlējām elpošanas spēles, apturējām elpu, dejojām atsevišķi, grupā, pāros, daudz eksperimentējām. Performanci, ko rādījām svētdienas vakarā, patiesībā nolēmām izveidot pavisam pēdējā brīdī, apmēram pusstundu pirms laika, kas veltīts radošajām
darbnīcām, beigšanās. Mēģinājām parādīt elpas ritmu, elpas plūdumu un to, kas notik, ja elpu aptur – tad apstājas arī viss pārējais.

———————————————————————————————

Kitija Dzērve:

Ar kontaktimprovizāciju nebiju saskārusies un pirms braucu uz Grobiņu biju diezgan šaubīga, jo pirmās emocijas ar KI, no iepriekš lasītā un runātā ar draugiem, man nesaistījās ar sajūsmu.

Abas dienas mums bija pa vienai meistarklasei un laboratorijai. Es laboratorijās izvēlējos tematu „Deja un ūdens” pie Santas Grīnfeldes, jo iepriekš ar kombināciju deja-ūdens nebiju saskārusies(lietus šajā gadījumā neskaitās). Mēs no sākuma izrunājām kāds vispār ir ūdens, ko tas dara un kā tas liek mums justies. Pēc tam vienatnē gājām uz tuvo upi un vēl tur novērojām un izdomājām, ko ūdens dara un kāds tas var būt …. Kad noslēguma dienā, svētdien rādījām pārējiem un arī Grobiņas iedzīvotājiem savu veikumu skicēs par ūdens spēku un stihiju jutos gluži kā tas… Laboratorijas bija ļoti interesantas, tās man gan palīdzēja atraisīties, gan savādāk uztvert KI.

Arī meistarklasēs pie Ilzes Zīriņas un Olgas Žitluhinas ieguvu pieredzi kā ļaut ķermenim sadarboties  ar citiem, just otra ķermeni bez kontakta, atbrīvot ķermeņa daļas un beigās es sāku iegūt pārliecību, ka arī man sanāk-pārvarēju nezināmu baiļu slieksni.

Ir pagājušas jau vairākas dienas, bet iekšēji sevī vēl ir plūsmas sajūta un no iegūtās enerģijas vai tās atmosfēras, kas valdīja Grobiņā, liekas, ka esmu kā ziepju burbulī, kas lido un lido pa gaisu. Un varbūt tā ir sadebesīšanās sajūta!?

————————————————————————————————

Ingrīda Lūre:
Pēc šī pasākuma esmu sapratusi, ka kontaktimprovizācija ir dejas veids ar kuru vēlos nodarboties arī turpmāk, esmu atklājusi jaunu pasauli priekš sevis. Priecājos par saviem sasniegumiem, uzstādu sev jaunus mērķus, tai pašā laikā saprotu, ka tā nav cīņa, bet gan māka justies labi, atbrīvoties, pieņemt, mīlēt citus. Dod lielu gandarījumu sajūta, ka neskatotes uz to, ka ķermenis gūst maksimālu slodzi, gars lido, apgarotība pieaug. Pēc kontaktimprovizācijas nedēļas nogales jutos tādā ka eiforijā, biju uzlādējusies, guvusi enerģiju, nomierinājusies, atbrīvojusies no stresa.

————————————————————————————————-

Sabīne Šēniņa:

Tātad.. nedēļas nogale Grobiņā man ļāva atklāt pavisam jaunu dejas pasauli.. Ļoti patika pasākuma un cilvēku atmosfēra, kurā valdīja vienota harmonija. Nejutos tur lieka un nepieredzējusi, kaut gan tas viss man bija kas jauns un nebijis. Visi tika uztverti vienādi, kā arī tas mani iedrošināja darboties tālāk šajā jomā un pilnveidot sevi tā, lai kontaktimprovizācija neliktos sveša un nezināma.
… bija superīgs pasākums un par to tev vēlreiz lielais paldies, bet laikam tas nav vārdiem aprakstāms, tas vienkārši bija jāpiedzīvo katram :))

———————————————————————————————————–

Ieva Tihonova:

No KI ieguvu daudz jaunas paziņas, brīnišķīgas emocijas un kaut ko tādu, ko tiešām nevar aprakstīt vārdos. Guvu apskaidrību, kas tas JAM vispār tāds ir, protams, attīstīju (cik nu attīstīju, hihi) savas ritmošanas prasmes. Tiešām vislielākais ieguvums bija šīs emocijas, kuras nekas nespēs atsvērt. Kaut arī miega trūkums bija jūtami manāms, sajūtas to atsvēra. Visi tie foršie cilvēki.. ehh, tas tik bija kaut kas. Pati priekš sevis ieguvu tādu kā gara brīvību. Es atvēros tieši pati sev, un nekautrējos tik ļoti no citiem, kas parasti man ir ļoti raksturīgi, sevišķi, ja runa iet par dejošanu. Un visspilgtāk man atmiņā ir palikuši mūsu skolotājas, Santas, vārdi – nekas, ko tu dari nav nepareizi, tu tā dari tāpēc, ka tā jūti, un tas ir pareizi. Tas arī man palīdzēja saprast, ka lielāka nozīme ir tam, vai MAN patīk tas, ko ES daru, un mazāka tam, kā citi to uztvers.