Elīna Gailīte

Nereti profesionāliem dejotājiem intervijās vaicā, kā viņi nokļuvuši līdz dejošanai un kāpēc deja viņiem ir svarīga. Bet publiskajā telpā patiešām reti atbildes uz šiem jautājumiem dzird no tiem dejotājiem, kuru Latvijā ir visvairāk, – amatieriem. Viņi vairākas reizes nedēļā dodas uz mēģinājumiem, brīvdienas pavada koncertos, daļa no viņiem visu savu ikdienu pakārto dejošanai. Piemēram, sievietes negriež matus, lai vieglāk sapīt bizes uz koncertiem, vai ģimenes ieplāno bērnu radīšanu tā, lai tas netraucētu dalībai lielākos koncertos, Dziesmu un deju svētkos.

Pirms pāris gadiem, kad viss vēl ritēja vecajās sliedēs, veicu aptauju, kas saistīta ar tautas dejas un skatuviskās tautas dejas žanriskajiem jautājumiem, un aptaujā brīnišķīgi iezīmējās arī tas, kāpēc skatuviskās tautas dejas dejotāji vispār dejo, kur viņi saredz lielāko vērtību. Lai dotu balsi dejotājiem, parādītu uzmanības vērtus iemeslus un  stiprinātu amatierus ikdienā, turpmākajā rakstā apskatīti galvenie dejotāju akcentētie aspekti.

Ne visu aprakstīšu, jo aptaujā piedalījās vairāk nekā 600 respondentu, tomēr, lai parādītu nianšu un motivāciju daudzveidību, centos iekļaut pēc iespējas vairāk atbilžu. Respondenti bija vecumā no 13 līdz 63 gadiem, 507 sievietes un 108 vīrieši. Aptaujā varēja piedalīties gan tie, kuri dejo šobrīd, gan tie, kuri to darījuši kādreiz. Respondentu vidū ir pārstāvji no visas Latvijas un dažiem diasporas kolektīviem. Pilns respondentu pārstāvēto deju kolektīvu saraksts raksta noslēgumā.[i]

Visnepārprotamāk un biežāk atbildēs parādās, ka dejotāji dejo, jo viņiem patīk dejot, tā ir viņu sirdslieta, daļa to sauc par dzīvesveidu, tāpat saista ar pieradumu – kā sākuši dejot bērnībā, tā turpina. Piemēram, 21 gadu vecs vīrietis raksta: “Kādreiz tas bija tikai hobijs, brīvā laika pavadīšana, bet nu jau daudzus pēdējos gadus tas ir kļuvis par dzīvesveidu, bez kura nevar iztikt.” Un 19 gadus veca sieviete pauž: “Sākumā tas bija kā brīvā laika aizpildīšana, tīri kustēšanās pēc un vienkārši mamma gribēja. Bet ar laiku tas kļuva par sirdslietu.” Taču iezīmējas arī vairāki citi nozīmīgi aspekti, kas raksturoti turpmākajā tekstā (citāti saglabāti oriģinālajā rakstībā, bet labotas interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas).

Emocionālā vērtība – dejošanu saista ar laimi, prieku, gandarījumu, godu, kas rodas dejojot. 21 gadu veca sieviete raksta: “Dejot ir laime, var iegūt neskaitāmi daudz līdzīgu interešu draugus.”  Sieviete (43 gadi): “Dejoju, jo tad sirds gavilē!” Sieviete (21 gads): “Jo dejot ir laime. Dejošana palīdz aizmirst sliktās lietas, fantastiskas emocijas un dod gandarījuma sajūtu.” Sieviete (33 gadi): “Tas dod brīvību, lidojumu, adrenalīnu. Vienas dejas ilgums ir daudz mazu mirklīšu un emociju piesātinājums. Dejojot uz skatuves, viss aizmirstas, ir tikai kolektīvs, deja un brīvība.” Sieviete (17 gadi): “Tas man nozīmē daudz ko, es mīlu to darīt, dejā es jūtos laimīga.” Sieviete (17 gadi): “Dejojot es izjūtu godu. Esmu patiesi laimīga, ka varu izdejot pazīstamu horeogrāfu dejas, uzvilkt skaistākos latviešu tautas tērpus.” Sieviete (38 gadi): “Vienkārši mīlu dejot, tas dara mani laimīgu, patīk tieši tautas dejas, latviešu tautas tērpi, mūsu folklora.” Redzams, ka emocijām ir būtiska nozīme, gan runājot par dejošanas procesu, gan plašāk skatoties uz mēģinājumu un koncertu norisēm. Šo plašo emocionālo nozīmību labi raksturojusi kāda 19 gadus veca dejotāja: “Kad biju jaunāka, tieši Līgo dienā ar ģimeni baudījām koncertu, kurā piedalījās arī dejotāji. Ļoti iepatikās un vienmēr bija liels sapnis dejot savam pagastam. Esmu liela patriote, un uzvilkt tautastērpu ir liels gods, bet dejot ir vēl lielāks gods. Dejošana palīdz atbrīvoties no stresa un uzlabo garastāvokli. Nu jau daudzo gadu laikā dejošana kļuvusi pavisam tuva sirdij. Vienā momentā tautiskās dejas bija vissvarīgākās un neatņemama sastāvdaļa, jo mums bija paveicies ar vislabāko vadītāju. Kolektīvā valdīja saliedētība, sirsnīgums un mīļums. Vadītājai liela pieredze, un viņas raksturs un viss, ko viņa mums pasniedza, bija vērā ņemams. No kautrīgiem jauniešiem pāris gadu laikā izaudzināja staltus dejotājus. Vadītāja prata iemācīt ne tikai dejot, bet šo to arī dzīves jomā, kas nav saistīta ar deju. Ja tev ir labs vadītājs, tu mīlēsi deju vairāk nekā jebko citu. Ar prieku dosies uz mēģinājumiem un ar smaidu dosies mājās, jau ilgojoties pēc dejas. Manā dzīvē dejošanai ir liela nozīme, jo dejošana – tas nav kā zīmēšanas stunda skolā, tas ir dzīves veids un dejojot esmu piedzīvojusi tik daudz neaizmirstamu piedzīvojumu, emocijas, priekus, asaras, lepnumu, pilnīgi visu, visu. Pabijusi dažādās pilsētās, piedalījusies Deju svētkos, iepazinusi jaunus cilvēkus, tas viss ir tik skaisti. Kaut ik vienam, kuram sirdij tuva ir deja, būtu iespēja visu to piedzīvot. Un dejot tautas dejas ir tik superīgi, nevienam nevajadzētu par to kautrēties vai baidīties. Galu galā visi sākām no baltas lapas.” 

Svarīga ir arī iespēja distancēties no ikdienas, pamainīt ierasto vidi, atbrīvoties no sakrātā stresa un citām negatīvajām emocijām. 16 gadus veca sieviete raksta: “Mēģinājumi ir laiks, kad nav jādomā ne par ko citu. Tā ir kā meditācija – es varu koncentrēties tikai uz savām kustībām.” Sieviete (16 gadi): “Tāpēc ka tā var atbrīvoties no stresa un dusmām, izbaudīt laiku kopā ar draugiem un veidot atmiņas ar tiem.” Sieviete (18 gadi): “Ļauj atbrīvoties no ikdienas stresa un uzturēt sevi fiziskā formā.” Sieviete (20 gadi): “Dejojot varu atdoties vienīgi dejai un nedomāt par neko citu.” Sieviete (27 gadi): “Atslēgšanās no ikdienas rūpēm.” Sieviete (16 gadi): “Dejoju, jo tā varu atbrīvoties, fiziski izkustēties, atbrīvot prātu no negācijām. Tā ir kā meditācija, kas sniedz pozitīvas emocijas, cilvēkus un atmiņas. Dejojot jūtos brīva un laimīga.” Sieviete (39 gadi): “Relaksējos pēc darba.” Lielākoties atbildēs iezīmējas mēģinājumu nozīmīgums tieši kā videi, kas sniedz šādu iespēju pārslēgties – gan tālab, ka tajos jādomā tikai par dejošanu, gan arī tāpēc, ka mēģinājumos var satikt cilvēkus, ar kuriem ikdienas gaitās nesastopas.

Līdzīgi atbildēs parādās arī skatuve – vieta, kas sniedz gan iepriekš minētās iespējas, gan ļauj parādīt sevi. Kā īpašs notikums izcelti koncerti. 16 gadus vecs vīrietis raksta: “Man patīk izjust deju, tās soļus un izjūtas koncertā. Kā arī izjūta, ko iegūsti pēc katras koncertā nodejotās dejas, zinot, ka mēģinājumos ieliktais darbs nav bijis veltīgs.” Sieviete (28 gadi): “Apvienojas viss, kas man patīk. Tautas mūzika, kurā ir spēks, kustība, emocijas, kopā būšana. Un adrenalīns, ko dod skatuve.” Sieviete (19 gadi): “Ir liels prieks būt kolektīvā ar lieliskiem cilvēkiem un dejot uz skatuves. Ir īpašas emocijas, kad uz skatuves saskaties ar saviem draugiem un sasmaidāties.” Sieviete (27 gadi): “Tā sajūta, kad esi uz skatuves un vari nodoties tikai dejai, ir neaprakstāma. Deja ir iespēja izteikt visas savas emocijas citādā veidā kā vārdos, ko citreiz nevēlamies darīt.” Sieviete (22 gadi): “Tā jau ir daļa no manis, dejoju, jo varu izlikt savas emocijas uz skatuves.” Sieviete (23 gadi): “Patriotiskā sajūta ikreiz, kad atrodies uz skatuves.” Vīrietis (22 gadi): “Patīkamās emocijas, kuras tevi katrreiz pārņem, esot uz skatuves.” Sieviete (35 gadi): “Patīk kopības sajūta un būt uz skatuves, radot prieku citiem.” Sieviete (16 gadi): “Tas man patika līdz brīdim, kad puiši palika īsāki. Dejošana man deva prieku, it sevišķi, kad koncertā jākāpj uz skatuves.” Vīrietis (20 gadi): “Ļoti patīk, jūtos citādāk uz skatuves.”

Lai arī skatuve un koncerti ir neatņemama dejotāju ikdienas sastāvdaļa, visā aptaujā tā tomēr neparādās tik bieži kā mēģinājumu lielā nozīme. Skatuve vairāk uztverta kā kaut kas neparasts, kas sniedz ikdienā retāk piedzīvojamas sajūtas, kā arī rada iespēju veidot sev citu tēlu. Runājot par koncertiem, jāpiemin, ka Deju svētki kā dejošanas iemesls parādās tikai desmit respondentu atbildēs. Par tiem speciāli netika vaicāts, taču atbildes liecina, ka svētki tikai retumis ir primārais iemesls, kāpēc dejotāji dejo.

Dejotāji daudz minējuši, ka nozīmīgs dejošanas iemesls ir piederības sajūta kolektīvam, būšana kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kopīga svinēšana un socializēšanās. Vairāki uzsvēruši, ka draugu loku veido tieši dejotāji, kā arī tās ir otrās mājas. 26 gadus veca sieviete raksta: “Tuvākie draugi, foršākie pasākumi, piederības sajūta, atbildība, ka esi daļa no kaut kāda sociāla organisma, neiztrūkstošie centieni būt prasmīgākai.” Sieviete (30 gadi): “Tautiskās dejas dejoju, kopš sevi atceros. Tās ir kļuvušas par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Lielisks brīvā laika pavadīšanas veids un draugi uz visu dzīvi.” Sieviete (18 gadi): “Var labi izkustēties, satikt daudz jaunu, interesantu un atraktīvu cilvēku. Man ir svarīgi dejot, jo tas liek man justies labi un dejojot es varu sevi parādīt visiem, jo dejotāji vienmēr tiek novērtēti un apbrīnoti. Kā arī pēc koncertiem ir lieliskas ballītes!” Vīrietis (25 gadi): “Tradīcijas, kopā būšanas sajūta un aktīvi pavadīti vakari.” Sieviete (24 gadi): “Man patīk sajūta, kas rodas, dejojot kopā ar citiem. Tāda kā rituāla, svētku sajūta.” Sieviete (50 gadi): “Tas ir mūža hobijs, atkarība labā nozīmē; lai arī prasa daudz brīvā laika un enerģijas, sniedz prieka, laimes, kopības, gandarījuma par labi paveikto darbu sajūtu.” Vīrietis (60 gadi): “Patīk kustība jaukā sabiedrībā, pasākumi.” Vīrietis (16 gadi): “Balles.” Sieviete (44 gadi): “Kopā būšana ar cilvēkiem, kam patīk dejot. Izdejot prieku.” Sieviete (29 gadi): “Tie ir arī draugi un jautras ballītes, iespēja priecēt citus ar savu priekšnesumu.” Vīrietis (58 gadi): “Pieradums, atmosfēra, pulciņš…” Sieviete (32 gadi): “Dejā var nedomāt, dejā vari būt tu pats un saplūst ar soļiem, mūziku un izbaudīt, ka esi viens no tūkstošiem, kas veido vienu kopīgu rakstu.” Sieviete (25 gadi): “Dejas man nozīmēja lielisku laika pavadīšanu, cilvēkus, ar kuriem man ir kopīgas intereses un pat dzīves skatījums, daudz jautru pasākumu un kopības un piederības sajūtu.” Sieviete (29 gadi): “Lietderīgi pavadīts laiks laukos, socializācija ar citiem, lielisks izkustēšanās veids.” Sieviete (16 gadi): “Tautiskās dejas man nozīmē daudz, jo spēju pavadīt laiku kopā ar sev ļoti svarīgiem cilvēkiem, kuri man šobrīd nozīmē vairāk par visu, un nezinātu, kā dzīvot bez viņu klātbūtnes. Man patīk pieredze, ko iegūstu, dejojot mūsu kolektīvā, un gaisotne, ko rada cilvēki.” Lai arī deju kolektīvi pulcē dažādu profesiju, interešu, uzskatu pārstāvjus, kopības sajūta un interese par dejošanu, kopīgais mērķis un socializācija labi nojauc visas robežas un statusus, kas varbūt būtu saredzamas ikdienā.

Kā svarīgs iemesls parādās arī veselības, kognitīvo spēju un fiziskā stāvokļa uzlabošana. Vairumā gadījumu gan tas nav primārais iemesls, taču bieži minēts līdzās iepriekšminētajiem un turpmāk rakstā aplūkotajiem faktoriem. 24 gadus veca sieviete raksta: “Fiziskā stāvokļa uzlabošanai, latviskums, kompānija.” Sieviete (19 gadi): “Viena no interesantākajām fiziskajām aktivitātēm.” Vīrietis (21 gads): “Tas ir kā sava veida sports, draugi, ballītes.” Vīrietis (30 gadi): “Socializēšanās, fiziska aktivitāte, sacensība un snieguma attīstīšana.” Sieviete (19 gadi): “Jo tās ļauj uzturēt sevi labā fiziskā formā, uzlabo garastāvokli, attīsta ātru domāšanu.” Sieviete (29 gadi): “Patīk kustēties, patīk dejot, tautiskās dejas ir pietiekoši izaicinošas, uztur labā fiziskajā formā un arī liek justies latviski, patriotiski un lepni par savu nacionalitāti, jo latviešu tautas dejas ir vienas no skaistākajām un sarežģītākajām horeogrāfiskajā un tehniskajā ziņā starp dažādu nacionalitāšu dejas izpausmēm.” Sieviete (19 gadi): “Deja sirdij tuva, turklāt ikdienā daudz jāsēž, vērtīgi izkustēties, kā arī atslēgties no ikdienas, jo vienlaicīgi par daudz ko citu jādomā.” Vīrietis (35 gadi): “Ļoti labs un veselīgs hobijs.” Sieviete (15 gadi): “Uzlaboja manu fizisko slodzi kājām.” Vīrietis (24 gadi): “Gribu iegūt labāku stāju un fizisko sagatavotību.” Vīrietis (25 gadi): “Sports, jauni kontakti, alus vakari.” Sieviete (34 gadi): “Tas ir mans dzīvesveids, mana laime, mans garastāvokļa uzlabotājs un veselības uzlabotājs.” Sieviete (22 gadi): “Tas ir veids kā “skaisti pasportot”.” Sieviete (19 gadi): “Tautas dejas – tas ir dzīvesveids, ko no bērna kājas mums māca pedagogs, tā ir disciplīna un sevis izzināšana, savu spēka un emocionālo robežu pārbaude.” Vīrietis (44 gadi): “Jēgpilna brīvā laika pavadīšana, prieks dvēselei un ķermenim!” Sieviete (37 gadi): “Smadzeņu atpūtināšanu un muskuļu izkustināšanu.” Vīrietis (26 gadi): “Fitness ar māksliniecisku piesitienu.” Sieviete (19 gadi): “Man vienkārši ļoti patīk pavadīt laiku ārpus mājas un sportot. Neesmu patriote, tāpēc par to nevaru neko teikt.” Vīrietis (19 gadi): “Dejojot tu sevi izsmel tikpat daudz, cik sportojot.” Interesanti, ka atbildēs, kas saistāmas ar ķermeņa fizisko stāvokli, iezīmējas arī sacensības gars, sevis pārvarēšana un disciplīna. Redzams arī, ka proporcionāli, tieši vīriešiem šis aspekts ir svarīgāks, un daļa dejošanu uzskata par sportošanu ar mākslas vai izklaides elementiem.

Kā nozīmīgs iemesls, varbūt pat nenovēršamība, atbildēs parādās tas, ka dejo ģimenes locekļi. Dejošanu uzskata par tradīciju, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Vairāki respondenti rakstījuši, ka līdz ar to dejošana ir viņiem “gēnos”. Nereti tieši deju kolektīvs ir vieta, kur iepazīties ar turpmāko dzīvesbiedru. 15 gadus vecs puisis raksta: “Es dejoju, jo mammai patīk un man pašam arī patīk.” Sieviete (24 gadi): “Sākotnēji tas noteikti bija mudinājums no vecākiem, bet laika gaitā tā ir radusies kā neatņemama dzīves sastāvdaļa. Kustība, mīlestība pret deju, attiecības ar deju partneri.” Sieviete (28 gadi): “Dejoju jau no bērnības, kad mamma aizveda. (..) Tagad tautiskās dejas ir arī mana ģimene – tur iepazinos ar savu vīru, joprojām dejojam kopā.” Vīrietis (29 gadi): “Sāku, jo mamma lika. Daru to tagad, jo tas raksturo manu identitāti.” Sieviete (36 gadi): “Man tās vienkārši tek dzīslās! Mani vecāki jau jaunībā dejoja tautiskās dejas, šobrīd viens turpina dejot senioru kolektīvā, bet otrs vada kolektīvu!” Vīrietis (42 gadi): “Sieva pierunāja. Dejoju jautrībai un emociju bagātībai.” Sieviete (22 gadi): “Tā ir sirdslieta, ģimenē visi dejo vai ir dejojuši tautiskās dejas. Esmu mēģinājusi atrast citu hobiju, taču neradīja tādu prieku, kā dejas rada.” Sieviete (38 gadi): “Bērnībā lika dejot mamma, nu jau bez dejošanas nevaru dzīvot. Ar bailēm domāju par vecumu, ko darīšu, kad kājas vairs nevarēs palēkt.” Sieviete (23 gadi): “Mani vecāki visu mūžu ir dejojuši. Viņi man arī ieaudzināja mīlestību pret deju.” Vīrietis (23 gadi): “Hobijs, sirdslieta, dejošana kā sava veida mantojums, jo dejoju jau 3. vai 4. paaudzē.” Sieviete (48 gadi): “Jo vīram patīk dejot, bet man padodas. Tad nu dejojam kopīgai laika pavadīšanai.” Jau iepriekš atbildēs parādījās, ka citi dejotāji tiek salīdzināti ar otro ģimeni, taču šajos gadījumos dejai ir nozīme īstās ģimenes veidošanā un paradumu kopšanā. Svarīgas ir mammas un vecāsmammas, kuras bērnībā mudina iet dejot, vai arī vecāki, kas dejo paši un ar piemēru demonstrē dejas nozīmību.

Piederības sajūta Latvijai, tās kultūrai un tradīcijām nenoliedzami ir viens no biežāk izceltajiem aspektiem, kāpēc dejotāji dejo. Patriotisms un tautastērps tiek minēti kā īpaši iemesli, kas liek gribēt dejot. 18 gadus veca sieviete atzīst: “Tautas dejām ir liela saistība ar latviešu tautu, tradīcijām. Tautas deju dejošana rada ciešu saikni ar manu zemi, tautu.” Sieviete (27 gadi): “Mīlestība pret latviskumu un tā tradīciju izkopšanu, kā arī to pielāgošana mūsdienām.” Sieviete (26 gadi): “Atpūta no ikdienas rūpēm, būšana kopā ar līdzīgi domājošiem, tautas dejas tradīcijas turpināšana, latvietības nepazaudēšana.” Sieviete (25 gadi): “Mans latvieša kods, asinsrite, kultūras un dzīves sastāvdaļa, mantojums, dārgums.” Vīrietis (24 gadi): “Dejojot mēs glabājam un cienām latviešu skatuviskās dejas tradīcijas.” Sieviete (26 gadi): “Tā ir mana sirds lieta, tā cenšos vairot savu latviskumu un būt tuvāk saknēm.” Sieviete (16 gadi): “Tautiskās dejas ir manas latviskās identitātes apliecināšanas izpausme.” Vīrietis (18 gadi): “Piederība Latvijai, tautības izrādīšana.” Sieviete (18 gadi): “Tautas deja ir mana patriotisma izpausme ikdienā. Latvju dejotprieks ir tas, kas deju padara par tavu ikdienu.” Sieviete (28 gadi): “Man ir tuvas latviskās ieražas un latviskā domāšana. Patīk latviešu tautas mūzika. To visu caur deju sajūtu. Deja un deju uzvedumi mums daudz ko pastāsta, liek aizdomāties, uzlādē…” Sieviete (25 gadi): “Vienmēr patikušas dejas – ķermeņa kustība un izaicinājumi. Tautas dejās liels pienesums ir tērpiem. Patriotiskas sajūtas, vēsture un lepnums.” Vīrietis (20 gadi): “Dejošana man nozīmē – būt savas tautas tradīciju turpinātājam, tautas vārda pasaulē nešana. Savā ziņā patriotisms.” Sieviete (21 gads): “Visu mūžu biju dejojusi baletu, gribēju izmēģināt kaut ko jaunu, un tas ļoti iepatikās. Jutos uzreiz patriotiskāka.” Atbildēs iezīmējas, ka daļa respondentu, jau uzsākot dalību deju kolektīvā, ir patrioti, taču citi šo sajūtu iegūst tikai deju kolektīvā. Noprotams, ka deju kolektīvos nereti noformējas dejotāju latviskā identitāte. Interesanti, ka vairākkārt iezīmēts, ka dejojot senās tradīcijas tiek pielāgotas mūsdienu vērtībām un vajadzībām. Arī mūzika kā kultūras daļa bieži vien pieminēta dejotājiem svarīgo deju vides elementu sarakstā.

Lai arī šo aptauju aizpildījuši tikai daži ārzemju kolektīvu dejotāji, tomēr jādomā, ka tieši viņiem latviskuma saglabāšana ir viens no pašiem būtiskākajiem dejošanas iemesliem. 24 gadus veca sieviete, kura pārstāv diasporas kolektīvu, raksta: “Tā kā šobrīd dzīvoju ārzemēs, tad iespēja dejot tautas dejas ir kā saikne ar dzimteni, un tas neļauj aizmirst, no kurienes nāku. Latvijā dzīvojot, tas bija jau vairāk kā ieradums, līdzīgi kā elpot vai ēst – nevar dzīvi bez tā iedomāties.” Arī 34 gadus veca dejotāja apgalvo: “Vienmēr tās ir bijušas tuvu sirdij, tā tomēr ir viena no latviskākajām lietām, ko var darīt. Un, esot prom no Latvijas, iespēja dejot, nozīmē ļoti, ļoti daudz. Redzot, kā tas savieno tautiešus, gan dejotājus, gan skatītājus, ir milzīgs gandarījums un prieks.”

Lielākoties visās atbildēs tiek uzsvērti pozitīvie dejošanas iemesli. Taču dažās atbildēs parādās arī deju vides negatīvie aspekti. 29 gadus vecs vīrietis raksta: “Sākumā tautiskās dejas dejoju mātes iniciatīvas vadīts. Pēc tam tās pakāpeniski kļuva par manu sirdslietu un hobiju – faktiski visu dzīvi. Tagad gan jūtu, ka esmu noguris no tā visa – vēlētos atstāt to kā fizisko treniņu, bet nespēju vairs atrast sevī degsmi, azartu un entuziasmu turpināt ritināt lielo naudas rituli šīs nozares dižgariem, par to saņemot “paldies”. Vienīgais, no kā vēl var paēst, ir “emocijas” – bet šāda maltīte gadās, iespējams, tikai reizi gadā vai retāk, kad ir kāds krāšņs un interesants uzvedums. Bet vispārīgi tautiskās dejas ir ne tikai prāta, ķermeņa, koordinācijas, fiziskais un kardio treniņš, bet arī 80% no manas sociālās dzīves (pasākumi, ballītes, koncerti, uzvedumi utt.). Kaut arī vairs nedejošu, noteikti apmeklēšu koncertus un turpināšu apbrīnot šo, manuprāt, tik ļoti nenovērtēto un daudziem tik ļoti “pašsaprotamo” nozari.” 27 gadus veca sieviete: “Dejoju tāpēc, ka mazu mani aizveda mamma. Deja jau ir kļuvusi par dzīves veidu, grūti pateikt, ko tās nozīmē. Tā ir dzīve. Bet nu jau sāk pārvērsties par modeļu padarīšanu. Tāpēc sāku no tā visa atsvešināties.” 25 gadus vecs vīrietis: “Netieku prom no kolektīva, jo maz puišu, un nevaru atteikt vadītājai aiz cieņas.” 22 gadus veca sieviete: “Dejoju, jo agrāk tas radīja vienotības sajūtu. Šobrīd liekas, ka dejošana kļuvusi par nepārtrauktu sacensību vienam kolektīva biedram pret otru.” 18 gadus veca sieviete: “Vairs nedejoju, jo deju kolektīvs izjuka, jo dalībnieki pietrūka. No sākuma dejoju, jo mamma lika, pēc tam iemīlēju deju un pati gāju.” Šķiet, šie piemēri labi parāda deju vides negatīvās puses kopumā – dejotāju trūkumu daļā kolektīvu, līdz ar to izjukšanu, nevēlamu konkurenci, dejotāju individuālo vizuālo iezīmju nonivelēšanu, kā arī neieklausīšanos dejotāju viedokļos. Bet jādomā, ka pozitīvo ieguvumu tomēr ir vairāk, jo savu brīvo laiku skatuviskajai tautas dejai aizvien velta ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. 

Kopsavilkumā jāsaka, ka galvenā motivācija dejošanai ir vienkārša patika dejot, socializēšanās, brīvā laika pavadīšana draugu lokā, dejotāju balles, iespēja distancēties no ikdienas pienākumiem un rūpēm, fiziskās aktivitātes, tradīcijas kopšanas sajūta, latviskās identitātes uzturēšana, kā arī koncerti un uzstāšanās, kas sniedz ikdienā retāk piedzīvojamas sajūtas. 

Attēls: deju kolektīvu atrašanās vietas Latvijā; respondentu vidū bija arī dejotāji no Bergenas, Aberdīnas, Londonas un Īrijas.

[i] Ir viegli identificējami deju kolektīvi, taču vairākiem kolektīviem ir vienādi nosaukumi, līdz ar to nav skaidrs, kuru no tiem respondents pārstāv. Tāpat dalībnieki viena kolektīva ietvaros dažādi definējuši tā piederību noteiktai kategorijai (piemēram, jauniešu deju kolektīvi, bērnu deju kolektīvi, bērnu deju ansambļi, bērnu un jauniešu deju kolektīvi, tautas deju kolektīvi, tautas deju ansambļi, deju kolektīvi, vidējās paaudzes deju kolektīvi, senioru deju kolektīvi, deju kopas, deju ansambļi); uzskaitījumā izmantots apzīmējums, kuru lietojis vairākums respondentu.

Saīsinājumi:

BDK – bērnu deju kolektīvs

BJDK – bērnu un jauniešu deju kolektīvs

DA – deju ansamblis

DK – deju kolektīvs vai deju kopa

JDK – jauniešu deju kolektīvs

SDK – senioru deju kolektīvs

TDA – tautas deju ansamblis

TDK – tautas deju kolektīvs

VPDK – vidējās paaudzes deju kolektīvs

Aptauju aizpildīja pārstāvji no:

VPDK Abuls, TDA Ačkups, VPDK Aija, VPDK Aizkrauklis, VPDK Agrā rūsa, TDK Amatnieki, JDK Ance, TDK Andžiņš, DK Annele, TDK Aņģis, VPDK Artava, JDK Atsperīte, VPDK Auda, TDK Auseklītis, JDK Austra, JDK Austriņš, JDK Austris, DA Austris, JDK Austris, JDK Ābeļzieds, BDK Ābolēni, TDK Banga, Bejas pamatskolas deju kolektīvs, VPDK Bikstenieki, DK Bitīt’ matos, BDA Bitīte, JDK Blīdene, Blīdenes pamatskolas deju kolektīvs, DA Bramaņi, VPDK Brīze, JDK Burši, TDA Cesvaine, VPDK Cielava, BJDK Cielaviņa, VPDK Cīpars, TDK Četri vēji, TDK Čiekurs, JDK Daidala, DA Daiļrade, VPDK Daiļrade, JDK Daina, DK Dancari, TDA Dancis, DA Dancītis, TDA Dardedze, VPDK Daugava, JDK Daugaviņa, JDK Dārdari, VPDK Dārta, VPDK Degsme, VPDK Degumnieki, JDK Dejotprieks, VPDK Deldze, JDK Delveri (Krustpils), JDK Delveri (Talsi), JDK Denči, TDA Diždancis, SDK Dižupe, JDK Dīdeklis, SDK Draudzība, VPDK Ducele, DK Dun-Dang, TDK Dzērvenīte, DK Dziga, TDA Dzintariņš, JDK Dzirkstele, TDA Dzirkstelīte, SDK Dzirnas, VPDK Dzirnu senči, TDA Dzīpari, BDA Dzīpariņš, TDK Dzīpars, DK Dzīpars, DK Enku-drenku, Ērgļu vidusskolas deju kolektīvs, DK Gaida, DK Ganiņi, TDA Gatve, TDA Gauja, VPDK Godi, VPDK Greizie rati, DK Idumeja, VPDK Iecava, Iecavas vidusskolas deju kolektīvs, SDK Iecavnieks, VPDK Ieviņa, JDK Imanta, VPDK Imantieši, TDK Imuliņa, TDK Jampadracis, DK Jancis, TDA Jandāls, VPDK Janita, DK Jaunanna, TDA Jaunība, TDK Jaunpils, DK Jautrais pāris, DK Jedritvai, DK Jumis, JDK Jumītis, JDK Jumpraviņa, JDK Jūrmaliņa, VPDK Jūrdancis, JDK Kalējs, VPDK Kalnagravas, JDK Kalsnava, TDA Kalve, BDK Kamolītis, JDK Karlets, JDK Katlakalns, TDA Katvari, Kārsavas vidusskolas deju kolektīvs, BDK Knēvelīši, DK Kņopienes, VPDK Kodols, VPDK Kreicburga, VPDK Krepliņi, JDK Krustu šķērsu, DK Kubuliņš, TDA Kursa, TDK Kurzemīte, JDK Kusti kust, VPDK Kvēle, VPDK Ķimelītis, DK Labākie gadi, VPDK Laimes pali, DA Laismeņa, JDK Latve, VPDK Lāčplēsis, JDK Lāņupīte, VPDK Leti, VPDK Letkiss, TDA Lielupe, Liepnas tautas nama jauniešu deju kolektīvs, JDK Liepupe, TDA Liesma, TDK Liesmiņa, JDK Litenietis, JDK Līdums, TDA Līgo, TDA Līksme, TDA Lubāna, TDK Luste, VPDK Lustīgais, DK Madara, JDK Magone, JDK Malnava, DK Marmale, JDK Mazais brālis, TDK Mazais ritenītis, JDK Māra, VPDK Mārsils, SDK Mārtiņš, JDK Mārupe, VPDK Mārupieši, JDK Mēmelīte, VPDK Miestiņš, DK Miķelēni, VPDK Miķelis, VPDK Mudurainis, SDK Munsturis, JDK Mutulītis, VPDK Mūri, Naukšēnu vidusskolas tautas deju kolektīvs, VPDK Nākotne, JDK Odziņa, JDK Oga, VPDK Oglīte, TDA Ogre, SDK Ogrēnietis, TDK Ozolēni, DK Ozoli, DK Pastalnieki, VPDK Pavards, TDK Pavediens, VPDK Pāris, DK Pēda, JDK Pērkonītis, DA Pērkons, VPDK Pērkonkalns, DA Pērle, JDK Pipareņš, BDK Pīlādzītis, JDK Priecele, JDK Prieks, VPDK Pūces, BJDK Pūpolītis, JDK Pūrenieks, DK Raita, TDA Raitais solis, JDK Randa, TDK Randiņš, Raunas jauniešu deju kolektīvs, DK Resgalīši, DK Resgaļi, VPDK Rēvele, DK Rieda, JDK Rietumvējš, TDK Rikšiņš, TDA Ritenītis, DK Rits, TDA Rīdzenieks, DK Rota, TDA Rotaļa, TDA Rucavietis, VPDK Rudzi, DK Rušona, TDK Rūta, TDK Sadancēni, JDK Sadancis, DK Saime, TDA Sakta, JDK Salnaviņa, TDK Saulīte, SDK Saulgrieži, VPDK Savieši, VPDK Sānsolis, VPDK Sānsolītis, VPDK Sen Līgo, SDK Sidrabaine, VPDK Sidrabi, TDA Silava, TDK Skabardzēni, JDK Skalbe, JDK Skulte, VPDK Solis, JDK Spararats, JDK Spole, VPDK Sprigulis, TDA Sprigulītis, DK Spryguļs, VPDK Straupe, JDK Strautuguns, DK Suiti, VPDK Sunta, TDA Svīta, JDK Šurumburums, DK Talderi, VPDK Teika, TDA Teiksma, JDK Tracis, JDK Trādirīdis, DK Trejdeviņi, BDK Tūgadiņš, TDA Uguntiņa, TDK Ungurs, DK Upe, BDK Upīte, JDK Ūdzeņa, DK Ūsa, JDK Ūsiņš, TDA Vaduguns, TDK Vainags, VPDK Vaive, TDK Varavīksne, DK Vārpa, TAD Vektors, TDK Vendīgs, TDA Venta, BJDK Vēja zirdziņš, TDA Vidzeme, TDA Vija, DK Vijolēni, JDK Virpulis, JDK Vizbulīte, JDK Vīmyns, TDA Zalktis, TDK Zālīte, TDA Zelta Sietiņš, TDK Zelta Virpulis, JDK Zeļļi, VPDK Zeperi, TDA Zīle, JDK Žuburi.