Kai Valtna „Gulbja materiāls“

Balets „Gulbju ezers“ ir vispazīstamākā un visvairāk citētā dejas izrāde Rietumu pasaules vēsturē. Veiksmīgā baleta pirmizrāde ar Pētera Čaikovska mūziku un Mariusa Petipā horeogrāfiju notika Marijas Teātrī Sanktpēterburgā 1895. gadā (vēsture klusē par neveiksmīgo pirmizrādi, kas notika Lielajā teātrī Maskavā astoņus gadus agrāk).  Aizraujošā pasaka par traģisku mīlestību, nodevību un nāvi.

2004. gadā franču horeogrāfs Žeroms Bels Parīzes operā balerīnai Veronikai Duasno (Veronique Doisneaux) iestudēja tāda paša nosaukuma solo darbu. Aizkustinošu stāstu par nekad nedejotajiem gulbjiem, baleta mīlestību un operas teātra skarbo hierarhiju.

Abos gadījumos centrā ir ķermenis, bet kas ir mainījies?

Kas ir gulbja materiāls?

Daudz ir atkarīgs no tā, vai horeogrāfs ir darvinists, tic Bībeles radīšanas teorijai, ir veģetārietis vai dzīvnieku tiesību aizstāvis. Vai visi augstākminētie reizē. Vai arī dzimis PSRS 20. gadsimta 60. gados. Gulbis var iemiesot rotaļlietu, reprezentēt dabas force majeure, runāt par to, kā pas de deux tika pārvērsts par politiku, vai vēstīt par mūžam neatbildamo jautājumu par baleta mīlestību.

Kai Valtna 1987. gadā absolvēja Tallinas Universitātes Izglītības fakultāti (toreiz Tallinas Pedagoģisko institūtu).  No 1993. līdz 1995. gadam studējusi vēsturisko deju Londonas Guildhall School of Music and Drama.  Pašreiz pasmiedz dejas vēsturi un deja analīzi Tartu universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijā. Viņas īpašās intereses dejas teorijā saistās ar cilvēka ķermeni dažādu rietumu kultūras procesu kontekstā.

Kai Valtna „The Material of a Swan“

„ The Swan Lake” is apparently  the most known and   quoted dance performance through western  history. The successful premiere of the ballet,  based on Pyotr Tchaikovsky’s music and Marius Petipa’s choreography,  took place at the Maria Theater in St. Petersburg in 1895.   (The history is silent  about the unsuccsessful one, took place in Bolshoi Theatre eighteen   years earlier.)   Exhilarating fairy- tale about  tragic  love, betrayal and death.

In 2004,  french choreographer Jerome Bel staged  for  Paris Opera`s    ballerina Veronique Doisneaux  the samenamed solo piece.   A touching story of  dancer leaving the stage, of  all the swans never danced,  and love to the  ballet in the rigid hierarchy of operatheatre.

In both cases, the body is  in a   central place , but  what has been changed then ?

What is  the material of the swan?

Depends, whether   the choreographer is a darvinist, creationist, vegetarian or protector of an animals.  Or all these at the same time. Or even born in USSR in 60es.   The swan can embody to the toy,  represent  the force majeure  of the nature, how pas de deux  was turned to politics,  or tell the story  about unanswered love to ballet.

Kai Valtna  graduated from Tallinn University Cultural Education Department  in 1987 (then Tallinn Pedagogical Institute).  In 1993-95 she studied historical dance at  London Guildhall School of Music and Drama. Now Kai is a lecturer of Dance History and Dance Analysis at Tartu University Viljandi Culture Academy. My special interest as a dance theorist  is  the  Body in the center of different   cultural practices in western cultural history.