Dita Jonīte

18. aprīlī pastāvēšanas 45 gadu jubileju ar krāšņi dinamisku koncertu nosvinēja VEF Kultūras pils deju grupa “Ritms”. Piedāvātajā programmā ar gandrīz 40 numuriem bija redzami studijas dejotāji, pārstāvot visas vecuma grupas no pašiem “pūkainākajiem” trīsgadniekiem līdz pat profesionāļu grupai, kurā dejo arī studijas skolotāji.

Katrā studijas grupā bija ieraugāms kāds solists – vai nu tāds, no kura acis neatraut, vai tāds, kas pēkšņi plāna vidū sadomā nedejot… Taču visus dejotājus pilnīgi noteikti vieno kustību prieks, kas bija manāms katrā priekšnesumā.

Deju grupu “Ritms” jau 15 gadus vada Elīna Gaitjukeviča – tātad trešdaļa “Ritma” mūža vadīta Elīnas gaumes un ideju ceļos. Gaumi un stilu, kādā strādāt ar “Ritmu” šodien, noteikti veidojušas arī studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmā. “Ritma” pamatā ir skatuves un šova deja, taču teju trīs stundas ilgais koncerts pierādīja, ka ceļš uz “šampanieša burbuļiem” pilnajiem priekšnesumiem, ko demonstrēja tā dēvētie profiņi, ir aizraujošs un interesants. Grupas “Ritms” studijās iespējams apgūt visdažādākos dejas stilus, ļoti laikmetīgi izprotot un izmēģinot dejas pasaules piedāvātās iespējas, kas atspoguļojās arī koncertā. Arī tāpēc jubilejas koncertam, acīmredzot, bija dots nosaukts “Ceļojums dejā”.

Pirmajā daļā uz dažām minūtēm teju ikviens priekšnesums piedāvāja satvert kādas zemes vai tautas – Ķīnas, Ēģiptes, Kubas, Indijas, čigānu – kolorītu. Starp citu, padomju laikos katram tautas deju kolektīvam obligātā programma paredzēja apgūt un iekļaut repertuārā dažādu brālīgo republiku dejas, kamēr pēdējās desmitgadēs tautas deju kolektīvi tomēr pārsvarā dejo tikai jaunradītas latviešu dejas. Savukārt mūsdienu deju studija “Ritms” piedāvā “ceļot” pa visu pasauli, neaizmirstot arī par “nedemokrātisko” valstu iespējām.

Šāda pieeja dejot gribētājiem un arī horeogrāfiem dod iemeslu dažādot skatuviskās kustības, iepazīt pašus atšķirīgākos dejas stilus, ļaut vaļu radošajai fantāzijai un ķermeņa iespējām. Tā dēvētās raksturdejas ir lieliska skola, kamēr dejotāji aug un pilnveidojas, lai uz skatuves spētu radīt īstu deju šovu. Un šovs vārda labākajā nozīmē otrajā daļā labi izdevās arī studijas grupām, kad cita starpā dažādās nokrāsās un izspēlēs varēja redzēt vairākus priekšnesumus rokenrola ritmos.

Studijas grupās gan redzamas tikai meitenes, taču, saprotot, ka puiši šajā vecumā vai nu dauza bumbu vai nodarbojas ar kādām citām fiziskām, bet tikpat aktīvam padarīšanām, var mierīgi pieņemt – kāpēc gan ne? Meitenēm patīk dejot, tas ir dabiski, un mūsdienu deja piedāvā to darīt bez ierastā dzimumu līdzsvara. Varbūt pat labāk un vienkāršāk, ka nav pāru un meiteņu rindu uz dažiem retajiem vīrieškārtas eksemplāriem.

Arī “Ritma” studijas grupas ir viendabīgas meiteņu kompānijas, kur centrā ir kustība un deja. Taču par visu svarīgāks ir fakts – deja tiek iepazīta profesionālu un gudru skolotāju vadībā. Liene Grava, Dmitrijs Gaitjukevičs, pati “Ritma” vadītāja Elīna un vēl vesela komanda ir arī koncerta daudzo horeogrāfiju autori. Viņi vislabāk zina, ko bērni var un ko nevar, ko vajag un ko nevajag darīt uz skatuves. Nav ne mazākās neērtības sajūtas, redzot līdzās mazu, vēl neveiklu bērnudārznieku teciņsoli, ko jau “iedīdījusi” Liene Grava, un turpat “Bolywood fusion” ar pašu Aviku Parkūru centrā vai mini noskaņu izrādīti “Meža dziesma” Krīstīnes Vismanes vadībā. Nekas netiek darīts pāri savai varēšanai un iespēju robežām. Dejas ir dinamiskas, vitālas un provocē arī pašu skatītāju uz dejošanu.

Kā jau laikmetīgajai mākslai piedien (un “Ritmu” savā filozofijā un horeogrāfijā noteikti var uzskatīt par vienu laikmetīgās dejas atzaru), koncertā līdzās dejām bija arī citi mākslas žanri. “Ritma” jubilejas svinībās piedalījās viņu draugi – vokālais bērnu ansamblis “Momo”, cirka studija “Jaunība”, ritma grupa “Pulsa efekts”, ansamblis “Tango Sin Quinto” ar Aiju Vītoliņu un pat Žoržs Siksna ar savu ilgmūžīgo hitu “Muļķe, sirds”. Tekstuāli un asprātīgi koncerta numurus kopā sasēja Viesturs Vizulis no Rīgas Improvizācijas teātra. Šajā emociju virpulī īsti vietā un pelnīta šķita arī dāvana Elīnai – atraktīvs “psihodrāmas seanss”, ko noorganizēja Rīgas Improvizācijas teātra puiši. Tas bija ļoti smieklīgi un ļoti, ļoti par “Ritma” un ritma tēmu.

Foto: Didzis Grodzs