Kā ir citur? Hamburga

06/10/2021

Rūta Pūce

Elza Leimane un Keita Bloma. Divas dejotājas – viena Latvijas baleta trupas vadošā soliste, otra vēl baleta skolniece – abas šogad ir izbaudījušas Hamburgas baleta pieskārienu. Rīgas Baleta skolas skolniece Keita Bloma pēc veiksmīgas piedalīšanās starptautiskā baleta konkursā šajā gadā tika uzaicināta mācīties prestižajā Hamburgas baleta skolā. Savukārt, Elza Leimane 2021. gada vasarā viesojās Hamburgā, lai kopā ar Hamburgas baleta un Nacionālā Jaunatnes baleta māksliniekiem izdejotu Kristīnes lomu horeogrāfa un Hamburgas baleta vadošā solista Edvīna Revazova viencēlienā “Jūlijas jaunkundze”. Domāju, ka patiesība par kādu jautājumu var sākties tikai sarunās, savstarpējā domu apmaiņā un pieredzes stāstos. Tāpēc Hamburgas pieredzē dalīties aicināju abas dejotājas, katru gan atsevišķi.

Sarunās par Hamburgu mani visvairāk ieinteresēja divas tēmas. Pirmā – baleta skola un tās uzbūve. Otrā – Vācijas Nacionālais Jaunatnes balets (Bundes Jugend ballet), kas atrodas vienā ēkā ar pasaulslaveno Džona Noimaijera (John Noimayer) Hamburgas baletu, bet specializējas uz  gados jaunākiem dejotājiem. Jaunatnes baleta sastāvā ir astoņi profesionāli dejotāji vecumā no 18 līdz 23 gadiem. Šai trupai ir savs repertuārs, un darbus pārsvarā iestudē jaunie horeogrāfi, visbiežāk jaunās un netradicionālās vietās – skolās, muzejos, pansionātos un pat cietumos. Baleta centra mājaslapā teikts, ka Nacionālais Jaunatnes balets demonstrē dejas sociālo nozīmi sabiedrības vienotības un kopības veidošanā, koncentrējoties tieši uz gados jaunāko auditoriju. Kompānija uzstājas gan Vācijā, gan ārpus tās, mēģinot caur dejas mākslu kopā savest cilvēkus ar dažādu pieredzi un raksturu. Džons Noimaijers teicis: “Ar savu repertuāru, kas apzinās jaunās paaudzes sajūtas un idejas, Jaunatnes kompānija ir ideāls vidutājs starp jauniešu kultūru, augsto mākslu un vienkāršo publiku. Tai ir arī vērtīgs sociālais aspekts ar pozitīvu ietekmi nedejas pasaulē.” (Vairāk ŠEIT.) Nacionālā Jaunatnes baleta vadītājs no 2011. gada ir Kevins Haigens (Kevin Haigen). Gan Elza Leimane, gan Keita Bloma sarunā neslēpj sajūsmu par Džona Noimaijera baleta centru, kurā atrodas gan skola, gan dienesta viesnīca, gan trenējas abas baleta kompānijas.

Elzai Leimanei “Jūlijas jaunkundzē” šovasar iznāca sadejoties gan ar Jaunatnes baleta dejotāju Lenardu Gīsenbergu (Lennard Giesenberg), gan Hamburgas baleta vadošo solisti Annu Lauderi, kas līdzīgi kā Keita Bloma 15 gadu vecumā no Rīgas Baleta skolas pārcēlās mācīties uz Džona Noimaijera Hamburgas baleta skolu. (Dance.lv žurnāla interviju ar Annu Lauderi var noskatīties ŠEIT.) Elza Leimane izceļ, ka vislielākais saviļņojums Hamburgā bijis tieši būt uz vienas skatuves ar Annu Lauderi.

Elza Leimane novērojusi, ka Jaunatnes baleta un Hamburgas baleta dejotāju visraksturīgākā pazīme ir spēja pielāgoties un ātri reaģēt: “Nebija nekādu apspriežu un iebildumu par izmaiņām piecas minūtes pirms izrādes sākuma. Dejotāji ir bez liekām problēmām, ļoti aizrautīgi, enerģiski. Savā karjerā esmu saskārusies ar dejotāju neiecietību pret pārmaiņām, jo, protams, bieži ir grūti mainīt to, ko esi iedejojis. Horeogrāfa darbam ir ļoti pateicīgi, ja dejotāji ir tik atvērti. Arī dejotāju ranga jautājumi Hamburgā nav aktuāli. Ko vajag, to arī dejo. Vienā vakarā tu vari “stāvēt karalienē” un nākošajā dejot vadošo lomu. Trupa ir pēc skaita nelielāka. Arī Jaunatnes balets ir pazīstams ar spēju pielāgoties, reaģēt un dejot visu, ko vajag. Viņi ir ļoti aktieriski un dzīvi uz skatuves, jūt situāciju. Tā vietā, lai atdejotu horeogrāfiju, viņi ir klātesoši un iedziļinās. Divas vienādi nodejotas izrādes ir bezmaz vai sliktais tonis. Es esmu ļoti līdzīgās domās – katra izrāde ir jādejo kā pirmo un vienīgo reizi.”

Galvenais Elzas Leimanes mērķis, viesojoties Hamburgā, bija Kristīnes lomas iestudēšana viencēliena baletā “Jūlijas jaunkundze”. Ar tā horeogrāfu Edvīnu Revazovu (Edvin Revazov) Latvijas publika tikusies vairākkārt.  Pēdējā reize bija 2021. gada augustā, kad viņš kopā ar Annu Lauderi dejoja XXI Starptautiskajā baleta festivālā “Baleta zvaigznes Jūrmalā”. Primāri Revazovs ir Hamburgas baleta vadošais solists, bet praktizējas arī kā horeogrāfs. Veidojis horeogrāfijas Hamburgas baleta horeogrāfu vakaros, baletu Jaunatnes baletam un viencēlienu Hamburgas baleta trupai. Viņa horeogrāfiju vakars “The Place of Silence” ar Elzas Leimanes piedalīšanos Lībekas Kolizejā (Kolosseum zu Lübeck) notika 2021. gada augustā. Vakara pirmajā daļā tika dejoti trīs mazāka izmēra darbi “Zozula”, “Rain Memories” un “Bach Solo”, kurus izpildīja pats Revazovs. Otrajā daļā sekoja “Jūlijas jaunkundze”, kas veidota pēc pasaulslavenās, Latvijas teātros dažādos laikos daudzkārt iestudētās zviedru rakstnieka Augusta Strinberga tāda paša nosaukuma lugas.

Leimane stāsta, ka Revazova “Jūlijas jaunkundze” ir ļoti smalka un niansēta izrāde: “Lībekā ļoti pateicīgs bija tuvums skatītājiem, jo izrāde bija psiholoģiska, ar niansēm un smalkumiem būvēta, ko var sajust, ja esi tuvu. Gan kā skatītājs, gan kā dejotājs. Iznāca ļoti gaumīgs, skaists vakars, piedaloties arī kamerorķestrim. “Jūlijas jaunkundzē” izmantota Pētera Vaska mūzika, un arī pianiste bija latviete Magone Runka. Mūziķi bija ārprātīgi azartiski, man izmainījās priekšstats par akadēmiskajiem mūziķiem, jo viņi bija dulli! Ļoti atvērti visām izmaiņām un korekcijām.” Elza Leimane cer, ka tiks atrasta iespēja nākamvasar “Jūlijas jaunkundzi” atvest arī uz Rīgu.   

Hamburgā Elza Leimane ne tikai dejoja pati, bet apmeklēja izrādes arī kā skatītāja. Kā īpaši nozīmīgu pieredzi viņa min tur redzēto Jaunatnes baleta izrādi “Mazais princis”, kurā titullomu dejoja puisis ar autiskā spektra traucējumiem: “Tas bija brīnišķīgi un unikāli. Izrāde taisīta jau pirms kāda laika, un galvenais varonis ir jau izaudzis, varēja redzēt viņa prieku un sajūsmu pēc izrādes.”

Baletdejotāja sarunā ļauj ieskatīties arī Hamburgas baleta aizkulisēs. Dienaskārtība esot līdzīga kā Rīgā – no rīta kopīga klase, tad mēģinājumi, kam seko izrādes. Leimane atzīst, ka slodze gan ir lielāka un neparedzamāka: “Mums ir dažādi noteikumi – cik dienas iepriekš tev jāzina savs darba plāns utt., viņiem bieži dejotāji ir mēnešiem bez brīvdienām, it īpaši solisti. Jūnijā, kad mums jau ir atvaļinājums, ir Hamburgas baleta dienas, kurās viņi katru vakaru dejo citu izrādi. Laiks atliek vien tik, lai no rīta izmēģinātu un vakarā jau dejotu un tā pa apli. Tas ir smagi un pat varonīgi. Baigie darba rūķi. Trupa ir īpatnēja, jo tā ir bagāta ar personībām un tipāžiem. Es teiktu, ka arī mūsu trupai raksturīgi, ka katra vienība ir nozīmīga.”

Arī Hamburgas baleta skolas veiksmes stāsts, iespējams, slēpjas tās daudzveidīgajā un radošajā pieejā. Elza Leimane stāsta, ka pēc Hamburgas baleta skolas beigšanas ir iespēja tikt Hamburgas baletā vai Jaunatnes baletā. Mācoties jau laicīgi tiek vērtēts, kurai trupai labāk deri. “Šajā skolā ķermenis un tā spējas ir viena lieta, bet otra, ne mazāk svarīga, ir personība. Viņiem ļauj veidot arī kompozīcijas, ne tikai trenē kā dejotājus, tas noteikti palīdz veidot māksliniekus. Rīgas Baleta skolā manā laikā uz to nebija uzsvara, bet domāju, ka kompozīcija kā priekšmets būtu jāiekļauj jebkurā deju skolā. Kopš sevi atceros, pēc mācībām pavadīju papildu stundas deju zālē, lai veidotu horeogrāfijas. Man bija tiem laikiem murgaina doma, ka izlaidumā gribu pati sev iestudēt numuru, bet to uzskatīja kā kaut ko nedaudz augstprātīgu, jo tāda prakse iepriekš nebija bijusi. Toreiz man tas likās tik dabīgi. Tagad laikam gan ir bijuši gadījumi, kad atļauj kaut ko pašam sacerēt.”

Par  Hamburgas baleta skolas programmu vairāk pastāsta tās audzēkne Keita Bloma.  Katru rītu ir klasiskās dejas stunda, kam seko visas pārējās stundas. Ir repertuāra stunda (tiek apgūts visdažādākais Hamburgas baleta repertuārs), pilates, traumu profilakse (tās laikā pilda intensīvus vingrinājumus, lai nostiprinātu ķermeni), klasiskā variācija (apgūst klasiskās variācijas no visdažādākajiem baletiem), puanšu stunda, laikmetīgā variācija (visbiežāk uz puantēm tiek apgūti Džona Noimaijera solo), modernā deja, kompozīcija (improvizācija un savu horeogrāfiju veidošana). Tiek apgūta arī mūzikas vēsture un vācu valoda. “Ir ļoti interesanti, jo stundas ir dažādas. Sākot no klasikas līdz laikmetīgajam baletam. Atšķirībā no Rīgas klasikā mums ir trīs skolotāji. Tas, manuprāt, ir ļoti forši, jo no katra pedagoga vari iegūt kaut ko jaunu. Klasē esam 15 meitenes un pieci puiši, un konkurence ir liela. Tas dod lielu motivāciju strādāt vēl vairāk, jo talantīgi ir visi. Ir grūti, bet tas ir tā vērts.”

Kā galvenās atšķirības no Rīgas Baleta skolas Keita min draudzīgo atmosfēru: “Man šeit nav hierarhijas sajūtas, ka vecākie bērni ir labāki, jaunākie sliktāki dejotāji. Šeit nejūtu tādu sadalījumu. Gan skolēni, gan vadība, gan apkopēji, gan Džons Noimaijers – mēs visi esam kā liela ģimene. Mēs esam šeit, lai kaut ko iegūtu.  Vēl šeit ir ļoti labi saplānots grafiks ar pauzēm starp stundām, pauzēm ēšanai utt. Liels ieguvums ir ārsti – skolā ir kiropraktiķis, fizioterapeits un dakteris. Tā ļoti pietrūka Rīgā, jo domāju, ka profesionālam dejotājām ļoti svarīga ir atbalsta komanda viņa instrumentam – ķermenim.”

Keitai Blomai vaicāju, vai viņu līdzīgi kā mani ieintriģējis Jaunatnes balets, taču viņa atbild: “Ir interesanti vērot viņu ikdienu. Jaunatnes baletā vairāk dejo moderno un laikmetīgo deju, kas atšķiras no Hamburgas baleta. Personīgi es vairāk vēlētos dejot Hamburgas baletā, jo vēlos dejot arī klasisko repertuāru.”

Jaunā dejotāja gan atzīst, ka patiesībā, viņai nekad nav bijusi doma aizbraukt, jo patīk dzīvot Latvijā un patīk Latvijas Nacionālā opera un balets, bet visu izmainījusi tieši Covid-19 izplatība pasaulē: “Kad sākās pandēmija, nenotika izrādes un koncerti, skolā palika nedaudz garlaicīgi. Meklēju iespēju, kā turpināt strādāt ar sevi, pilnveidoties, tāpēc arī pieteicos konkursam, pēc kura nāca šī lieliskā iespēja – apmaksātas studijas Hamburgas baleta skolā. Uztveru to kā izaicinājumu, gribu paplašināt savu redzes loku. Pieņemt lēmumu bija grūti, jo piedāvājumi nāca no vairākām skolām citās Eiropas valstīs. Pārliecību par Hamburgu guvu pēc sarunām ar Hamburgas skolas vadību Zoom platformā.”

Lai arī skolā ir daudz ieguvumu, Keita tomēr ilgojas pēc mājām. Ierodoties Vācijā, viss licies pelēks, pārpildīts ar cilvēkiem: “Bija sajūta, ka esmu maza skudriņa lielajā skudru barā. Skolā mani uzņēma ļoti jauki, un par katru bērnu šeit rūpējas kā par savu ģimeni. Neskatoties uz to, man ļoti pietrūkst māju un ģimenes, tas arī ir visgrūtākais – gribas mājās.”

Arī ar Elzu Leimani runājām gan par Latvijas Nacionālās operas un baleta trupas ārzemju pieredzēm šogad, gan par viņas pašas sapņiem turpināt studēt deju un ķermeni Kanādā. Kad jautāju, kāpēc nebrauc uz Kanādu, sekoja ļoti patriotisks: “Nu kā? Man taču te ir pienākumi!” Taču Elza izceļ pandēmijas sniegtās iespējas attālināti piedalīties izcilās meistarklasēs visā pasaulē: “Varējām mājās trenēties pie pasaulslaveniem pedagogiem. Ar kolēģēm smējāmies – kur es šodien braukšu? Uz Karalisko baletu vai Parīzes operu?”

Pēc abām sarunām secinu, ka Rīgas baleta vide no Hamburgas baleta vides var ko mācīties un iedvesmoties. Piemēram, domājot par repertuāru jauniešiem (tieši jauniešiem, ne bērniem, ne pieaugušajiem). Nedaudz pasapņosim – iedomājieties baletu par ekoloģiju, kas norisinās kādā milzīgā siltumnīcā. Tas varētu notikt projekta “Skolas soma” ietvaros un līdz ar to būt pieejams visām Latvijas skolām. Satraukums par nākotni un mūsu planētu jauniešiem ir aktuāls, to esmu novērojusi, strādājot ar vidusskolas vecuma skolēniem gan  Rīgas Baleta skolā, gan Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, tāpēc šī ideja man radās pirmā, pētot informāciju par Vācijas Nacionālo Jaunatnes baletu, kas regulāri dejo dažādās baletam netipiskās vietās.

Tāpat Rīgas Baleta skolai noderētu “ķermeņa speciālistu” komplekts, līdzīgs kā Hamburgas baleta skolā. Arī paši audzēkņi, pedagogi un vadība to bieži min kā lielāko vajadzību, bet tas, protams, visupirms ir naudas jautājums. Gan skolotāju trūkums, gan nekonkurētspējīgs atalgojums (kas pamatā arī rada skolotāju trūkumu) bieži liek pieņemt kompromisus, kuru rezultātā cieš audzēkņi un beigu beigās arī dejas kvalitāte.   

Attēls: Elzas Leimanes fotogrāfija teātra programmiņā starp Hamburgas dejotāju attēliem, no Elzas Leimanes personīgā arhīva.