Jūrmalas baleta zvaigznes

02/09/2013

Gunta Bāliņa

Izskanējis 14. Jūrmalas Starptautiskais baleta zvaigžnu festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, kurā piedalījās dejas meistari no ASV, Vācijas, Japānas, Čehijas, Ukrainas, Kazahijas un Latvijas. Tā organizētājs LNB mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis bija sarūpējis ļoti daudzveidīgu un profesionāli pārdomātu programmu gan klasiskā baleta mīļotājiem, gan laikmetīgās dejas cienītājiem. Priecēja arī iespēja iepazīties ar pašmāju jauno horeogrāfu veikumu.

       Spilgtākie iespaidi

Vispirms jāatzīmē Vašingtonas baleta solista, 2012. gada Varnas Starptautiskā baleta konkursa zelta medaļas ieguvēja Bruklina Maka (Brooklyn Mack) duets ar Ukrainas baleta solisti Katerinu Haņukovu (Kateryna Khaniukova) C. Punji pas de deux „Diāna un Akteons” (A. Vaganovas hor.). B. Maks jau ar pirmo iznācienu saņēma publikas vētrainus aplausus. Patīkami pārsteidza „raženā auguma” dejotāja vieglie, plašie un tehniski sarežģītie lēcieni. Īpaši viņa izpildījumā gribas izcelt grande cabriole atpakaļ, pas jete entrelace ar izgriezieniem, kurus pavadīja publikas atzinīgi „bravo”. Abus baleta solistus var uzteikt par perfekti saglabātu A. Vaganovas horeogrāfiju – līdz sīkumam (pat pacēliens grand jete en tournant adagio sākuma daļā tika izpildīts no pareizās puses). Pat maza kļūme, kas radās pas de deux finālā, nemazināja abu mākslinieku augsto tehnisko un māksliniecisko izpildījumu. Laikmetīgās dejas numurā „In the way” par B. Maka vīrišķīgām, vijīgām ķermeņa līnijām, skaistām skulpturālām pozām un plastiku varēja priecāties no  sirds.

Ļoti atzinīgi jānovērtē Annijas Kopštāles dejoto Kitrijas variāciju no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”. Izpildījums bija tehniski perfekts, ar spānisku temperamentu piepildīts. Žilbināja arī iespaidīgie grand sissonne fermee un pirouettes no V pozīcijas variācijas beigās. Vienīgi gribētu ieteikt lielāku vērību piegriezt izpildījuma niansētībai un smalkumam, kas atklātu  interesantāku  kustību  spēli. Tā variācijas sākumā nesamērīgi lielais pirmais pas de chat neļāva  pienācīgi izcelt turpmākās kustības. Šajā vasarā Annija veiksmīgi piedalījusies 1. Starptautiskajā Baltijas baleta konkursā (otrā vieta), un arī  Pekinas 2. Starptautiskajā konkursā (Second Beijing International Ballet and Choreography Competition) viņa ieguvusi gan diplomu, gan  Nacionālā Skatuves mākslas centra speciālbalvu (National Centre of Performing ArtsSpecial Prize). Pēc šādiem sasniegumiem gribētos viņu redzēt gan Kitrijas, gan Medoras lomās mūsu baleta iestudējumos! To arī novēlu!

Par dueta paraugstundu varēja nosaukt Leipcigas baleta solistu Maiko Oisi-Angelmaieras (Maiko Oishi-Angelmaier, Japāna) un Martina Svobodnika (Martin Svobodnik, Čehija) izpildītos „Sapnis vasaras naktī”( Mendelsona mūz., Uve Šolca hor.) un duetu ar V. A. Mocarta mūziku (U. Šolca hor.). Viegli, gaisīgi pacēlieni, plūstoša  kustību maiņa un muzikalitāte – tā varētu raksturot abu viesmākslinieku sniegumu.

Vilšanos sagādāja Korejas starptautiskā konkursa zelta medaļas ieguvēja, mūsu LNB baleta soliste Evelīna Godunova duetā ar Horvātijas Nacionālā operas un baleta teātra solistu Jasaui Mergalijevu (Jassaui Mergalijev, Kazahija) pas de deux no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”. Entre daļa viesa pārliecību un labu saskaņu starp partneriem. Skaiti un stabili izpildītie pacēlieni uz viena rokas priecēja, tomēr pēc neveiksmīgi izpildītās tour lent attitude un tai sekojošām en dedan pirouttes, laikam uztraukums lika par sevi manīt. Variācijas izpildījumā bija jūtama izteikta „nemuzikalitāte”. Domāju, Korejas baleta konkursa zelta medaļas ieguvējai ir nepiedodami variācijas otrajā daļā  neizpildīt dubultos rond de jambe en l’air, un neievērot  ritma maiņu/ spēli uz sissonne simple. Variācijas beigu daļas oriģinālo horeogrāfiju jau nu nevajadzēja mainīt! Pas de deux codas daļā ir jābūt 32 fouette! Kopumā Evelīnas izpildījums atstāja viduvējas skolnieces iespaidu. Savukārt J. Mergalijeva dejojums bija korekts, tehniski stabils, bet ne vairāk.

Patīkama bija atkal tikšanās ar Hamburgas baleta solistiem Annu Lauderi un Advīnu Revazovu. Var redzēt, ka Anna ir izteikta „Noimaijera balerīna”, un arī šajā festivālā redzējām speciāli Annai un Edvīnam iestudēto fragmentu no Dž. Noimaijera baleta „Hamlets”. Abu mākslinieku priekšnesums bija emocionāli piesātināts un dziļi dramatisks. Domāju, ka Annas un Edvīna stiprā puse ir tieši dramatiska rakstura dejojumi ar perfektu aktiermeistarību un smalku jūtu pasauli, un izcilu  mūzikas izjūtu.

Štutgartes baleta solists Klemenss Frēlihss iepazīstināja ar spilgtu  mūsdienu horeogrāfisko priekšnesumu „Anima” (Katarzinas Korzeckas hor.) un fragmentu no horeogrāfa  Marko Gecka monobaleta.

Mazāk veiksmīgs bija festivāla atklāšanas pirmais priekšnesums – fragments no iepriekšējās sezonās  jauniestudējuma G. F. Hendeļa „Mesijas” Maurisio Vainrota iestudējumā. Acīm redzami, ka ir horeogrāfijas, kuras skatāmas kopā vienotā iestudējumā, bet ne  fragmentāri.

Latvijas Nacionālā baleta solisti sniedza skatītāju vērtējumam latviešu jauno horeogrāfu darbus – Elzas Leimanes-Martinovas un Raimonda Martinova deju svītu “Dārgakmeņi” ar Jāzepa Vītola mūziku, Milānas Komarovas darba “Pirms un pēc gaismas” fragmentu un Jevgeņijas Trautmanes darbu “No jaunas lapas”. Latviešu jauno horeogrāfu opusus izdejoja Elza Leimane-Martinova, Viktorija Jansone, Alise Prudāne, Rita Lukašēvica, Evelina Godunova, Ieva Rācene un Raimonds Martinovs.

 „Dārgakmeņi”

Jāzepa Vītola visspožākais instrumentācijas paraugs ir svīta Dārgakmeņi op.66 (1924) piecās daļās (Ametists, Smaragds, Pērle, Rubīns, Briljants). Muzikālais darbs ir veltījums dižajam krievu komponistam Aleksandram Glazunovam. Svītā valda atraisīts dejiskums, jo sacerējuma tapšana saistīta ar horeogrāfisku ieceri, taču mūzika vēlāk ieguvusi patstāvīgu dzīvi. Katrai dejai un dārgakmenim – savs raksturs, savs kolorīts, sava patība. Blakus komponista akadēmiskā rokraksta zīmēm – viss līdzsvarots, labskanīgs, gluds, izsvērts – nereti iezaigojas arī kāda nostalģiska aicinājuma balss. 1920. gados muzikālais materiāls ticis izmantots Beatrises Vīgneres ritmikas un plastikas studijas uzvedumos, bet 1962. gadā H. Tangijevas-Birznieces iestudējumā iemirdzējās piecas LNO baleta solistes (Marta Bilalova – Ametists, Ināra Ābele – Smaragds, Maruta Dinga – Pērle, Ināra Gintere – Rubīns, Inta Karule – Briljants). E. Siliņa 1961. gada „Literatūrā un Mākslā” rakstīja: „…Jaunajām dejotājām te liels pārbaudījums, jo katrai māksliniecei jāparāda individuālās spējas, jāizceļ radošā personība.” Šoreiz, 2013. gadā sagaidot J.Vītola 150. gadadienu, tapis jauns horeogrāfiskais iestudējums Elzas Leimanes-Martinovas un Raimonda Martinova skatījumā. Pretēji H. Tangijevas-Birznieces horeogrāfijai, kas tika veidota precīzās, skaidrās līnijās un tīrās klasiskās kustībās, jaunie dejas meistari ļāvušies groteskai, nedaudz pasmejoties par dažādiem cilvēciskiem raksturiem, kurus centās izdejot Viktorija Jansone, Alise Prudāne, Rita Lukašēvica, Evelina Godunova un Raimonds Martinovs.

“Pirms un pēc gaismas”

Milānas Komarovas 2013. gada diplomdarba „Pirms un pēc gaismas” fragments Viktorijas Jansones un Raimonda Martinova  izpildījumā. Kā atzīmē autore, „..Diplomdarba centrālā tēma saistīta ar mūžības izpratnes daudzšķautņaino izpausmju saikni cilvēka dzīvē.” Arī horeogrāfes piedāvātajā fragmentā risinātas divu cilvēku savstarpējās attiecības. Veiksmīgi izstrādāts un pārdomāts horeogrāfijas kompozicionālais risinājums, ko lieliski paspilgtina muzikālais pavadījums (Anthony and the Johnsons, Julianna Barwick, CFCF). Būtiskākais un nozīmīgākais fakts ir iestudējuma oriģinālā, savdabīgā un vienotā stilā izturēta horeogrāfiskā partitūra, kura  lieliski piestāvēja V Jansonei un R. Martinovam, izceļot kustību un  ķermeņa plastiku.

“No jaunas lapas”

Jevgeņijas Trautmanes horeogrāfiskais darbs “No jaunas lapas” bija speciāli veidots jaunajai un daudzsološajai baletdejotājai Ievai Rācenei. Lai arī horeogrāfiskā iecere likās interesanta (bet ne oriģināla), līdz galam netika izdejots laiks no jaunības līdz sirmam vecumam (tieši horeogrāfiskajā partitūrā). Varbūt kaut kur pietrūka kustību oriģinalitātes, kas spilgti izpaudās savulaik Radu Poklitaru veidotajā horeogrāfiskajā miniatūrā deju šovā „Танцуют Все-5 Суперфинал” (28. 12. 2012). Varbūt, vēl arī nav tik lielas horeogrāfiskās pieredzes, lai veidotu tik spēcīgus, emocionāli piesātinātus un skatītājus uzrunājošus darbus. Cerēsim, ka kādreiz redzēsim arī tādas horeogrāfijas!

Izskanējis 14. baleta festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā”, bet tā veidotāji neatvadās, lai tiktos atkal pēc gada jau 15. baleta festivālā un priecētu baleta mākslas cienītājus ar jauniem daudzsološiem pašmāju dejotājiem un horeogrāfiem, un pasaules zvaigznēm.

P. S. Atgriežoties pie profesionālas dabas jautājumiem, tomēr vēlreiz gribas vērst uzmanību uz, manuprāt, tādām vienkāršām lietām, ka arabeskiem ir jābūt  aiz sevis, pēdām ir jābūt nostieptām, plie pirms pirouett ir jāiztaisa, pirouettes pa diagonāli jāizpilda ar diviem pleciem uz priekšu, nevis sāniski, puantēm un lentītēm jābūt tīrām un sakārtotām utt. Jaunajiem baleta solistiem ieteiktu laiku pa laikam pārskatīt klasiskās dejas metodiskos pamatus, kurus vēl neviens nav atcēlis vai mainījis, kā arī izvēlētais pas de deux ir jāsagatavo atbilstoši konkrētā horeogrāfa iecerei!

 

Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.