Festviāla “Zelta maska” ietvaros 2015.gada 13.oktobrī plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks horeogrāfa Jirži Kiliana baletu vakars. Slavenā horeogrāfa viencēlienu programmu piedāvās K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskais muzikālais teātris no Maskavas.

Izrādes tika iestudētas pakāpeniski un gandrīz katra no tām saņēma kādu “Zelta maskas” nomināciju vai balvu. Tāpat arī par katru no viencēlieniem lasāma virkne atsauksmju:

“..viņš vēlas un viņam lieliski izdodas parādīt to, kā vārdu “mīlestība” nomaina termins “orgasms”. Balets “Mazā nāve” ir par to. (..) Simboliski Kilians ir ārkārtīgi rupjš, bet intelektuāli viņš ir izsmalcināts līdz tādai pakāpei, ka šis zīmju raupjums kļūst par “buduāra” maiguma pavadoni. (..)

Tad Kilians šajā baletā ir labs vai slikts? Gaumes lieta. Lūk, viņa recepte: plānā sirds šķēlītē ietīt iepriekš panējumā apceptas smadzenes un sautēt līdz gatavas. Rezultātā tas ir ēdiens “no galvas”, bet izskatās it kā būtu “no sirds”. (..) Spriedums ir skarbs: Kilians diemžēl ir labs. “Mazajai nāvei” piemīt visas ģenialitātes pazīmes. Kas ir ārpus patīk / nepatīk dihotomijas. “

Jevgēnijs Malikovs “Delikateses no smadzenēm un sirds”

“Kiliana “Bezmiegs” ir veltīts cilvēka zemapziņas pētīšanai. Viņš pārnesis darbību telpā starp miegu un nomodu, kur ir iespējams itin viss. Izrādes kopiespaids liek sajust ne šīs pasaules drūmumu un uz āru izgrieztas cilvēku cerības un bailes. Dejas ritms nepārtraukti mainās, to noturēt ir ārprātīgi grūti, bet dejotāji to spēj. Ir redzams, ka viņi ir aizrāvušies ne mazāk kā publika. Kopš šī brīža abās rampas pusēs nevienam nav vairs vajadzīgi dramatiski efekti un “blīva” scenogrāfija, lai gūtu baudu no dejas”

Natālija Vitvickaja

 “Deja – māksla, kas bez grūtībām pārvar valstu robežas, valodas un mentalitātes barjeras. Tāpēc nav nekas neparasts tajā, ka čehu horeogrāfs Jirži Kilians lielāko daļu savas dzīves strādāja Nīderlandes Dejas teātrī (NDT) un uz visiem laikiem mainīja priekšstatus par to, kāds var būt balets 20. gadsimtā. Krievijas teātris ar viņa radošo darbu iepazinās salīdzinoši nesen. Pirmo iestudējumu veica K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskais muzikālais teātris.

„Jirži Kiliana viencēliena baletu vakars” tā ir īsta dārgakmeņu lādīte. Baleti „Mazā nāve” un „Sešas dejas” varētu saukt par sapni Mocarta mūzikas pavadībā. Šeit burtiski iedzīvināts pūdera gadsimts: dejotāji ir tērpušies parūkās, no kurām no katra pieskāriena uzlido miltu mākonis, bet sievietēm ir balinātas sejas un safrizēti mati kā ķēkšām. Šeit valda pilnīga flirta un neizbēgamas krāpšanas atmosfēra.

Pavisam citi „Bezmiegs” un „Vaska spārni” – noslēpumaini un sakoncentrēti nopietni. Šeit viss biedē un māna ar līdz galam neizteikto. Šie baleti skatītāju iegremdē sapņu, baiļu un vēlmju pasauli.

„Vaska spārni” ir īsts sapnis par ideālu mūsdienu baletu, kas negaidīti kļuvis par realitāti – tajā iemiesojušās domas un emociju harmonijas, formas stingrības un horeogrāfiskas fantāzijas neizsmeļamības, mūzikas, dejas un noformēja vienotības. Turklāt izrāde ir nevainojami vienkārša, un vārda „šedevrs” lietošana attiecībā uz to liekas vulgāra, kaut arī tikai šis apzīmējums var apzīmēt „Vaska spārnu” vietu mākslā.”

„Rossijskaja gazeta”

“Izrādes askētisms liek koncentrēt uzmanību uz tā telpisko risinājumu. Horeogrāfs virtuozi strādā ar maziem ansambļiem, savienojot, mainot, un transformējot duetus trio, kvartetos, oktetos, kas pārņem visu skatuves telpu. Netverami mainot kustību amplitūdu un kombināciju ātrumu, Jirži Kilians manipulē ar skatītāju priekšstatiem kā burvis.”

laikraksts „Kommersant”

“„Bezmiegs” – tā ir plastiska eseja par smalko robežu starp miegu un bezmiegu, trauslu pusnemaņas stāvokli, kas tiecas uz prāta aprimšanu, par nenotveramu apziņas un bezapziņas mirkļa harmoniju.

Bezmiega bezgalīgajos labirintos ir kur izvērsties. No pakārtiem ekrāniem ārā rāpjas plaukstas, rokas, kājas, galva – murgu vadošie elementi. Kāds pārkāpj robežu un paliek bezapziņas pasaulē, kādu tā mēģina ievilkt sevī, un kādam paceļas ekrāns un nodzēšas robežas par apziņu un bezapziņu. Vīriešu un sieviešu dejojošā mijiedarbība Kiliana duetos ir piepildīta ar magnētisku pievilkšanos, jutekliskiem pieskārieniem, polifoniski strāvojošu kustību trajektoriju. Dejas iekšējā leksika akcentē cilvēka plaukstas, rokas, pēdas izpausmes iespējas viņu bezvārdu plastiskas daiļrunības fūgā. Horeogrāfijā paustie izplesto roku-spārnu zīmējumi – atspoguļo brīvo lidojumu un mānīgo sapņu dabu.”

žurnāls „Muzikālā dzīve”

“Aizraujas elpa no duetiem un ansambļiem, ko atdala tumša auduma viegli vēzieni un zobenu un krinolīna spēle. „Mazajā nāvē” Kilianu apbūrusi mīlas attiecību daudzpusība – no nevainīgiem pieskārieniem līdz kaislīgai ķermeņu saplūšanai, no tikumības līdz izvirtībai. Partnera pieskārieniem un mūzikas elpošanai paklausīgi ķermeņi, mīlas dueļi, kas pārsvītroti ar iedomātu līniju.

„Sešās dejās” valda pilnīgi cits noskaņojums: aizgājušā gadsimta nepārvarama tiekšanās pēc dzīves svinībām netiek izsmieta, bet kļūst par laba joka un bagātas dejojošas anekdotes tēmu.

Bagātīgi pūderētās parūkas un biezi grimētās sejas ar katru kustību aktieru galvas ietver putekļu nimbā.

Ar acīm grūti notvert pozu – nepārtraukta komiski smieklīgas dejas plūsmas: ironiskas parafrāzes no komiskiem satvērieniem un oriģinālām sasaistēm, kas liek dejotājiem brīžiem vārtīties pa grīdu, brīžiem lēkt uz visām četrām, brīžiem ar sānos iespiestām rokām izrauties dejotāju rindu priekšplānā.”

laikraksts „Kultūra”

Programmā būs skatāmas šādas izrādes:

VASKA SPĀRNI

Mūzika: H. Bībers, Dž. Keidžs, F. ss, J. S. Bahs

Horeogrāfija un iestudējums: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistenti: Urci Aranburu, Elke Šeperss
Scenogrāfija, gaismas: Maikls Saimons
Kostīmu mākslinieks: Jouke Visers
Tehniskā adaptācija: Kejs Tjebess

Mākslinieki: Anastasija Peršenkova, Georgi Smiļevskis, Natalja Somova, Sergejs Manuilovs, Ērika Mikirtičeva, Aleksandrs Seļezņevs, Oksana Kardaša, Semens Veļičko

Izrādes garums: 30 minūtes

Nominācija  2015. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijās „Labākā baleta izrāde”, „Labākā sieviešu loma”.

BEZMIEGS / SLEEPLESS

Mūzika: Jirži Kilians (koncepcija), Dirks Haunbriks pēc V. A. Mocarta skaņdarbiem Adažio un Rondo stikla harmonikai un kvartetam, KV617

Horeogrāfija un scenogrāfija: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistenti: Ivans Peress, Aurēlija Kaila
Kostīmu mākslinieks: Jouke Visers
Gaismas: Kejs Tjebess

Mākslinieki: Marija Tjurina, Aleksandrs Seļezņevs, Oksana Kardaša, Artjoms Soročans, Valērija Muhanova, Semens Veļičko

Izrādes garums: 30 minūtes

Nominācija 2014. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijā „Labākā baleta izrāde”.

MAZĀ NĀVE

viencēliena balets ar V. A. Mocarta mūziku

Diriģents: Fēlikss Korobovs
Iestudējums, horeogrāfija un scenogrāfija: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistents: Elke Šeperss
Kostīmu mākslinieks: Jouke Visers
Gaismas: Joops Kaboorts

Mākslinieki: Olga Siziha, Sergejs Manuilovs, Marija Tjurina, Aleksejs Ļubimovs, Ērika Mikirtičeva, Deniss Dmitrijevs, Anastasija Peršenkova, Semens Veļičko, Marija Miševa, Georgi Smiļevskis, Natalja Somova, Dmitrijs Soboļevskis

SEŠAS DEJAS

viencēliena balets par V. A. Mocarta mūziku

Diriģents: Fēlikss Korobovs
Iestudējums, horeogrāfija un scenogrāfija: Jirži Kilians
Horeogrāfa asistents: Arleta van Bovena
Gaismas: Joops Kaboorts

Mākslinieki: Valērija Muhanova, Anna Perkovska, Jūlija Gorjunova, Marianna Urusova, Deniss Perkovskis, Jevgenijs Poklitars, Aleksandrs Seļezņevs, Konstantīns Semenovs, Aleksejs Dobikovs, Artjoms Soročans, Marija Tjurina, Marija Miševa

Izrādes garums: 40 minūtes

2011. gada prēmija „Zelta Maska” kategorijā „Labākā baleta izrāde” („Mazā nāve”, „Sešas dejas”). Nominācija 2011. gada prēmijai „Zelta Maska” kategorijās „Labākā sieviešu loma”, „Labākā vīriešu loma”.

Izrādes kopējais garums: 2 stundas 30 minūtes