Saeima izteikusi uzticību Valda Dombrovska vadītajai valdībai, un tā nu mēs esam tikuši arī pie jauna Kultūras ministra. Kultūras ministres amatā stājas bijusī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende no Nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK. Vēlam veiksmi un izturību un piedāvājam komentāru DANCEPUNKC garā par to, kas par kultūras jomu rakstīts valdības deklarācijā.

Kultūras jomā definēti 11 darbības virzieni:

1) Nodrošināsim Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināsim tā pilnvērtīgu izmantošanu, pieejamību un aktīvu apriti.

DANCEPUNKC – Cik vecai jābūt dejai, lai būtu kultūras mantojums un līdz ar to būtu pelnījusi saglabāšanu? Vai mantojuma aktīva aprite un pilnvērtīga izmantošana nozīmē, ka visi dejo vecās dejas tieši tā, kā tas darīts (vai domājams, ka darīts) kādreiz, vai arī smeļas iedvesmu senajā, lai piešķirtu īpašu garšu laikmetīgām izpausmēm? Ja būs nauda, viss izdosies…

2) Nodrošināsim kvalitatīvu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanu un norisi.

Vai kvalitatīvajos XV Deju svētkos dejotāji nesūdzēsies, ka koncepcijas dēļ bija jāskraida turpu šurpu pa līnijām, un tika atņemts viss izdejošanās prieks? Varbūt XV Deju svētki jau būs tā reize, kad Daugavas stadionā redzēsim arī tādas dejas, kas citreiz tā kautri tiek parādītas Kongresu namā vai Ķīpsalā? Superorģijas – desmit tūkstoši dejotāju reizē veļas pa zaļo sintētisko zāli! Pasaule mūs apskaudīs! Ja būs nauda, viss izdosies…

3) Stiprināsim Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un ciešā sadarbībā ar kultūras jomas NVO reformējot to piešķiršanas sistēmu.

Jā, tie cilvēki patiešām ir pelnījuši samaksu par savu darbu. Jau par tiem pašiem 20 latiem strādā no sirds. Vienreiz taču jātiek atalgotiem. Interesanti uzzināt, kā notiks reforma, kā un kādiem kultūras jomas NVO prasīs padomus? Vai amatiermākslas kolektīvi ir arī ielu vingrotāji, breikotāji, vēderdejotāji, tango dejotāji, līnijdejotāji? Ja ir, tad naudu dabūs tikai tad, ja piedalīsies Deju svētkos? Bet, ja gribēs piedalīties, taču koncepcijā līnijdejām nebūs vietas? Ja būs nauda, tad jau viss izdosies…

4) Pakāpeniski atjaunosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu. Izvērtēsim iespēju nodrošināt VKKF neatkarību, atjaunojot VKKF finansējuma sistēmu.

Visi gaida, ka būs vismaz kā 2008. gadā. Vienmēr jau, protams, varētu vēl vairāk. Un būtu daudz vairāk veselu nervu, ja varētu zināt, ka VKKF darbosies arī nākamajā gadā, naudas būs tik un tik, atliek tikai rosīties. Ja būs nauda, viss izdosies…

5) Turpināsim modernizēt bibliotēku vienoto informācijas sistēmu, sadarbībā ar pašvaldībām attīstīsim e-pakalpojumu pieejamību bibliotēkās.

Vai nebūtu vērtīgi, ja Latvijas bibliotēkās būtu pieejami arī dejas izrāžu videoieraksti? Nav jau deju labi skatīties ne 2D, ne 3D, īsts baudījums tikai kad gaisā dzīva enerģija, bet labāk tā nekā nekā. Ja būs nauda, viss izdosies…

6) Pabeigsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, izveidosim to par modernu pasaules līmeņa kultūras un zināšanu centru.

Vai varēs staigāt pa ēkas jumtu? Tā, piemēram, ir viena no Oslo operas lielākajām pievilcībām. Vai vienīgais no Trim brāļiem varēs mazliet zem sava spārna paņemt arī divus pagaidām nenotikušos? Vai tad, ja bibliotēkā kāds dejo, lasītāji jūtas traucēti? Ja dejo bez mūzikas, dejo ar grāmatām un par grāmatu tēmu…Ja būs nauda, viss izdosies…

7) Veicināsim profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos un novados.

Kāpēc kāds grib braukt ārā no Rīgas? Tāpēc, ka tur labāk. Tāpēc, ka mēs nesam gaismu. Tāpēc, ka mēs braucam pakaļ gaismai. Tāpēc, ka tur par profesionālu uzskata to, ko Rīgā par tādu jau vairs neuzskata. Kāpēc izbraukumiem nereti ir citi sastāvi nekā Rīgas izrādēm? Veicināsim – nozīmē maksāsim, lai dara to, ko citādi neviens īpaši negrib darīt? Veicināsim – nozīmē piemaksāsim lai publika nāk uz profesionālu mākslu tikmēr, kamēr uz citiem pasākumiem biļetes izpārdotas, lai vai cik tās nemaksātu? Varētu tiem, kas uzstājas tikai ārpus Rīgas, maksāt, lai viņi to nedara. Tas būtu atbalsts profesionālās mākslas pieejamībai un izpratnei. Ja būs nauda, viss izdosies…

8) Nodrošināsim kultūras satura un resursu (nacionālā dokumentārā mantojuma, kino, muzeju, bibliotēku) digitalizāciju, saglabāšanu un jaunu digitālu produktu radīšanu, e-pakalpojumu attīstību.

Dārga, dārga gan tā digitalizācija… Bet vajag.. Lai gan – VHS kasete man vēl rāda, lai vai cik drillēta, bet DVD jau pa galam, krāsainās fotogrāfijas izskatās jau nekā, bet melnbaltās no 19. gs. beigām turas pie labas dzīvības. Ja būs vēl vairāk naudas, tad to, kas jau digitalizēts, varēs sākt faksimilizēt…

9) Veicināsim mecenātisma un sociālās atbildības tradīcijas Latvijā. Pilnveidosim normatīvā regulējuma bāzi, kas sekmētu Latvijas kultūrvides, tai skaitā kultūrvēstures pieminekļu, sakopšanu un uzturēšanu.

Mecenātisms no sponsorēšanas atšķiras ar to, ka mecenāts nesaredz ziedojumu kā iespēju ar ievērojamu atlaidi iegādāties reklāmas laikus un laukumus. Sociālā atbildība ir tad, kad nemetu savas pagasta muižas krūmos PET pudeli. Kā to var veicināt? Tīrīt krūmus tik ilgi, kamēr beidzot pārstās mest? Uzlikt naudas sodus, ko pēc tam attiecīgi novirzīt pagasta kultūras budžetā? Lielākajiem mecenātiem dāvināt reklāmlaikus? Ja būs nauda, gan jau iemācīsim mīlēt gan Raini, gan laikmetīgo deju…

10) Veicināsim kultūras jomas radošā potenciāla pārnesi tautsaimniecībā, kultūras un radošo industriju attīstību.

Radošā potenciāla pārnese. Kā tur bija Puškinam – Boldvinas rudens? – kad seksuālā enerģija sublimējas radošumā. Latvijas demogrāfiskajā situācijā tas gan nav pārāk iesakāms. Ja nopietni, tad spēja izdomāt kaut ko no nekā tiešām var noderēt arī tautsaimniecībā. Bet kā to veicināt? Uzņēmējiem uzlikt par pienākumu apmeklēt piecus laikmetīgās mākslas notikumus, izprast tos, tolerēt tos, sagatavot kvalitatīvu atskaitu un tad labākajiem piešķirt dotāciju. Bet tam vajag naudu…

11) Izstrādāsim reģionālo un novadu daudzfunkcionālo kultūras centru attīstības valsts programmu.

Galvenais lai daudzfunkcionālie centri nesanāk tik nefunkcionāli, kā jau ar dažiem ir gadījies – neder ne liela teātra viesizrādēm, ne mazformāta dejas izrādēm, vislabāk der propagandas runām. Ja ir daudz naudas, tas nenozīmē, ka izdosies to gudri iztērēt…