Kristiāns Deičmanis ir mūsdienu deju grupas “Baltā” dejotājs, horeogrāfs un performants, Vidzemes Augstskolas 1. kursa students mediju studijās un žurnālistikā. Šajā pavasarī Kristiāns izmēģināja savus spēkus kultūras medija “Dance.lv” apskatnieka lomā un apmeklēja Elīnas Gaitjukevičas un Dmitrija Gaitjukeviča laikmetīgās dejas izrādi “Metamorfoze” Zirgu pastā  un Bourzma Dance Battle 2026.

“Metamorfoze”

“Molekulārā mijiedarbība, robeža un pārmaiņas starp iekšējo un ārējo, pārvēršanās un pārveidošanās” – šie izrādes aprakstā minētie vārdu salikumi mani mudināja aprīļa vidū piedzīvot Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas mākslas 8. paaudzes kursa dejas izrādi “Metamorfoze”.

Par manu pēdējā laika favorītu šī Elīnas Gaitjukevičas un Dmitrija Gaitjukeviča veidotā izrāde kļuva tās struktūras dēļ – sākotnēji uz skatuves atradās viens dejotājs, izrādes gaitā dejotāju skaits sāka pieaugt, tādējādi mainot dejas kompozīciju un simbolizējot metamorfozi. “Metamorfoze” līdzinās dejas mājā “Kurtuve” izrādītajam darbam “Ar acīm ciet”. Arī tajā mākslinieki bija tērpti pieklusinātu toņu kostīmos, tika uzsvērta dejotāju mijiedarbība un kustību intensitātes maiņa, un pat izrādes mūziķis (Martin. Jo. Johnsons – Mārtiņš Jansons, latviešu indī grupas “100 baltas dvēseles” līderis) skatuvi un telpu apvienoja gaisotnē, kurā es biju ar dejotājiem, un viņi bija ar mani.

Pēc pirmizrādes sarunājos ar vairākiem izrādes apmeklētājiem un dejotājiem – viņiem “Metamorfoze” likusi aizdomāties par jauniešu sociālajiem aprites cikliem, dejotāji stāstīja, ka izrādē sevi interpetējuši kā molekulu, kas procesā pievienojas pārējiem un ar savu unikalitāti izmaina dejas struktūru, ilustrējot ikdienas cikla maiņas. Vairāki intervētie skatītāji atzīst, ka pēc pirmizrādes ir aizdomājušies kustību, cikliem un augšanas procesu. Dejas un teātra kritiķe Dita Jonīte stāstīja, ka “izrāde ir par dzīvi, jaunību, skaistiem ķermeņiem, kurus izjūt, apzinās, kontrolē, izdzīvo, piedzīvo un viennozīmīgi mīl. Tas ir talants – no nekā veidot tik skaistu, harmonisku, gaumīgu kopbildi.” Dejas un kultūras interesentus īpaši aizrāva aina, kuras sākumā dejotāji bija sastinguši, tad, mainoties apgaismojumam (gaismu māksliniece Leila Mukhamatgalieva), pauda palēninātas, ekspresīvas emocijas, žestus un kustības. Kā man stāsta dejotāji, viņi šo ainu saukuši par “portretiem”, kuros katrs izpauž savu unikalitāti un pašreizējās emocijas, kas piedzīvotas ikdienas situācijās. “Šīs dejas izrādes unikalitāte bija katrā dejotājā individuāli, taču tikai kopskatā varēja redzēt izrādes patieso vērtību,” stāsta izrādes apmeklētājs Kristiāns Puķītis. “Metamorfoze” parāda un ļauj saprast, kā mūsu starpā norisinās izmaiņas, cikli, pārmaiņas.

“Bourzma Dance Battle 2026”

Kad devos uz “Bourzma Dance Battle” Rīgā, īsti nezināju, ko gaidīt. Tā bija pirmā reize, kad piedzīvoju deju tik grandiozā atmosfērā. Tas bija pirmais batls, ko vēroju, jo mana pieredze līdz šim vairāk bijusi saistīta ar uzstāšanos, nevis sacensību formātu. Šogad, starp citu, piedalījos pirmajās deju sacensībās manā mūžā, un esmu sapratis, ka visvairāk man patīk iedvesmoties no tā, ko redzu. Pašas sacensības mani neinteresē.

Notikuma atmosfēra bija intensīva jau no pirmā brīža – mūzika, pūlis un dejotāji, kas cits citu enerģiski atbalsta. Katrs dejotājs ienāca aplī ar savu stāstu, stilu un attieksmi. Mērķis nebija sarežģītu kustību demonstrēšanu, uzsvars bija uz personību, pārliecību un satikšanos ar citu dejotāju konkrētā mirklī. Man bija iespēja vērot dejotāju komunikāciju; turpretī skatītājiem šajā notikumā ir jauna loma – viņi sniedz atbalstu, rada iekļaujošu piederības sajūtu.

“Bourzma Dance Battle 2026” pieredzēju vairākus deju stilus, tajā skaitā vogue un popping, protams, arī breikingu, bet katram dejotājam bija unikālais stils, kas sastāvēja no dažādiem elementiem. Es pat nespētu visus nosaukt, bet man ir vēlme uzzināt, kas tie ir. Mani iedvesmoja radošums un drosme, ko cilvēki ienesa dejas laukumā. Daži dejotāji mani pārsteidza ar savu muzikalitāti, daži ar savu spēku, bet citi ar to, kā viņi pauda emocijas ar kustībām. Tas man lika aizdomāties par savu deju un to, ko es vēlos pateikt kustībā.

Visvairāk novērtēju kopības sajūtu. Lai gan tās bija sacensības, starp dejotājiem valdīja cieņa. Visi dalībnieki un skatītāji cits citu iedrošināja un atbalstīja.

Mans“Bourzma Dance Battle 2026” favorīts bija bboy Snow jeb Ernests Butmans (Vācija) – mani uzrunāja viņa kustību dinamiska, ekspresivitāte un pat eksplozivitāte. Mani pārņēma sajūta, ka bboy Snow nemaz nekontrolē pats savu ķermeni, bet deja un mūzika kontrolē viņa kustības.

Titulfoto: kolāžā izmantota Bourzma Dance Battle 2026 publicitātes foto un Elīzas Māras Kamradzes Tūteres foto.