Piektdien, 7. novembrī, plkst. 19:00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis” būs skatāmas divas laikmetīgās dejas izrādes – „Viens un Divi” un „Kauciens”.

VIENS UN DIVI

Olgas Žitluhinas veidota izrāde ar daudznozīmīgu nosaukumu – poētiskās dejas traģēdija “Viens un Divi” un apakšvirsrakstu “Aspazijas un Raiņa mīlestības vēstules – profesors Gunārs Bībers – laikmetīgas dejas horeogrāfi”.

Izrādē tiek uzjundīti jautājumi un meklētas atbildes par mīlestību, par tās eksplozīvo spēju satuvināt cilvēkus, bet vienlaikus arī radīt dziļu vientulību. Iedvesma jaunai izrādei smelta minētājās dižgaru vēstulēs, profesora Bībera personības un zināšanu valdzinājumā, Olgas Žitluhinas 2007. gada dejas izrādē “Velosipēds”, kā arī Jura Kaukuļa un Kaspara Tobja („Dzelzs vilks”) mūzikā.

Horeogrāfija: Olga Žitluhina un dejotāji

Mūzika: Juris Kaukulis un Kaspars Tobis (“Dzelzs vilks”)

Dejotāji: Anna Novikova, Agate Bankava, Eva Kronberga, Jānis Putniņš, Ivars Broničs, Rūdolfs Gediņš

Dramaturģija: Jānis Siliņš

Gaisma: Oskars Pauliņš

Tērpi: Šeila un Olgas Žiluhinas dejas kompānijas arhīvs

Izpildproducente: Baiba Ozoliņa

*Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Goda doktors Gunārs Bībers ir izcila personība. Vairāku paaudžu literatūras, teātra un kultūras cilvēki viņu sauc par Skolotāju. Studentus un kolēģus pārsteidz ar savu erudīciju un stāstītāja talantu. Drāmas teorija, literatūras vēsture, skatuves mākslas attīstība tās visplašākajā spektrā – viņa padziļinātas intereses lokā vēl arī šodien. Arī deja. Izcilas Latvijas personības ir profesora sabiedrotie. Tagadnē un pagātnē. Arī Aspazija un Rainis. Viņu dzeja, dramaturģija un abu izcilo personību dziļums.

** Aspazijas un Raiņa savstarpējā sarakste aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā mūžā (1894 – 1929). To veido 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā: 1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai. Šī divu pasaules mēroga radošu personību sarakste ir iekļauta arī UNESCO programmā „Pasaules atmiņa”.

*** Dejas izrādes tapšanā izmantoti citāti no Olgas Žitluhinas dejas kompānijas izrādes „Velosipēds” (2007), kas jau pētīja kādu posmu Aspazijas un Raiņa radošajā dzīvē. Tādējādi izrādes līdzautori ir arī dejotāji: Ilze Zīriņa, Ramona Galkina, Dmitrijs Gaitjukevičs, Andris Kačanovskis, Valērijs Oļehno.

KAUCIENS

Dejas izrāde „Howl” (“Kauciens”) tapusi 2013. gadā pēc Lucernas baleta pasūtījuma. 2014. gadā izrādes horeogrāfs Moriss Kouzijs (Maurice Causey) Latvijā „Kaucienu” iestudējis ar laikmetīgās dejas apvienības „Ārā” dejotājiem.

Horeogrāfu Morisu Koziju un komponistu Gabrielu Prokofjevu iedvesmojuši pēdējo gadu sociālpolitiskie nemieri pasaulē. “Kauciens” ir abu mākslinieku skatījums uz TV ekrānos vērojamajiem protestiem, cīņām un revolūcijām, izmisīgajiem centieniem izmainīt represīvās valsts iekārtas. Pētot plašāk sacelšanās tēmu, Moriss Kozijs nonāca pie bītu paaudzes ASV dzejnieka Alena Ginsberga slavenās poēmas „Kauciens”, no kuras tika ņemts arī izrādes nosaukums. Savukārt Gabriela Prokofjeva muzikālā partitūra balstīta elektronikas un datortehnoloģiju izmantojumā.

Horeogrāfs Moriss Kozijs ir ASV dzimis un Eiropā rezidējošs laikmetīgā baleta horeogrāfs. Baletu sācis apgūt 15 gadu vecumā un savas prasmes pilnveidojis prestižās baleta skolās Ņujorkā (American Ballet Theatre School), Pensilvānijā (Central Pennsylvanie Youth Ballet) un Teksasā (Joffery pre-professional program). Kozijs bijis vadošais dejotājs slavenajā Viljama Forsaita (William Forsythe) baleta trupā un šobrīd strādā kā horeogrāfs un laikmetīgā baleta repetitors daudzviet pasaulē. Moriss Kozijs ir piedalījies neskaitāmos dejas projektos, radošajās darbnīcās, televīzijas šovos un 2011. gadā, sadarbībā ar Londonā dzīvojošo vizuālās mākslas mākslinieku Mihailu Karkisu (Mikhail Karkis) radījis filmu „Xenon”. Moriss Kozijs ar savu radošo darbību ir plaši pazīstams pasaulē un radījis oriģinālu horeogrāfiju tādiem deju projektiem kā Northwest Dance Project, Prism Dance Theatre, Company C,  O Dance u. c.

Sergeja Prokofjeva mazdēls komponists Gabriels Prokofjevs ir mūzikas žanru robežpārkāpējs – viņa radošā darbība balstās uz Rietumu klasiskās mūzikas pamatiem, taču šos ietvarus talantīgais mūziķis drosmīgi lauž un sintezē ar elektronisko mūziku un dažādiem populāriem underground mūzikas stiliem. Pēc paša vārdiem, viņa darbība vērsta uz jaunas publikas piesaisti klasiskajām koncertzālēm, uzrunājot jauniešu auditoriju, kurai akadēmiskā mūzika ir jauna pieredze.

Īpaša Prokofjeva daiļrades joma ir trīs baleti – Ein Winternachtstraum, Strange Blooms un Howl. Gabriela Prokofjeva mūziku savās dejas izrādēs izmantojusi Latvijas horeogrāfe Olga Žitluhina.

Biļetes “Biļešu Paradīzē”