Izrāde “Vērpete” griezīs Saulgriežus Cīravā

20/06/2016

21. jūnija vakarā Saulgriežu rituāla ietvaros Cīravā viesosies laikmetīgās dejas izrāde “Vērpete”. Izrādes autori un izpildītāji ir horeogrāfi Krišjānis Sants un Ēriks Ēriksons (Zviedrija). Mūzikas autors – ģitārists Rihards Lībietis. Producents – Latvijas Jaunā teātra institūts. Izrādes “Vērpete” pamatā ir tautas melodiju struktūras, kuru ritmiskais kods nosaka dejotāju kustību telpā un laikā. Sākot ar vienu kustību un turpinot to attīstīt, mākslinieki virzās no mierpilnas līdz ātruma un emociju pieblīvētai atmosfērai. Aptuveni stundu garā izrāde pirmizrādi piedzīvojusi 2015. gada rudenī Starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” programmā, izpelnoties klātesošo ovācijas. Izrāde nominēta “Spēlmaņu nakts 2016” balvai kategorijā “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā”. Izrāde Cīravā notiek Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācijas Latvijā un “Dance.lv Žurnāla” realizētās Programmas DEJA ietvaros. Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cīravas pagasta pārvalde.

Elīnas Bērtules recenzija par izrādi lasāma šeit.

Gundijas Zandersonas dzejolis par izrādi lasāms šeit.

Sagaidot izrādi “Vērpete” Cīravā, piedāvājam dažus fragmentus no Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas 3. kursa studentu recenzijām, kas tapušas Ramonas Galkinas lasītā kursa “Dejas vēsture” ietvaros:

Nora Grēniņa raksta:

Tā bija nesamākslota tīrība, dabiskums un organiska dvēsles impresija caur fizisko ķermeni. Tik spēcīgas sajūtas otrā cilvēkā var izraisīt tikai tāds, kas pats ir dziļi ieinteresēts rast atbildes.

Redzēto pārdzīvoju līdz sīkākajai sajūtu šķiedriņai. Šo divu tēlu saspēles vērošana bija kā meditācija. Ciešs roku satvēriens vienam ar otru izpauda vējam raksturīgo dabu, kad tas ieķēries vējdzirnavu spārnos rauj tos visus četrus uz savu pusi.

Savā ziņā izrāde ir kā pašattīrīšanās, un ne velti tās simbols ir vējš darbībā.

Visvērtīgākais, kas palika pēc izrādes manī un vienlaikus piešķīra visam darbam jēgu, bija pēkšņās ilgas pēc izmaiņām, censties rast iespēju vienmēr atrasties pārmaiņu procesā un nekad neiestrēgt.

Lāsma Bērtule raksta:

Cieņpilns kontakts starp visiem klātesošajiem, kur savstarpēju prasību izvirzīšanu aizstāj koncentrēta ziņkāre un paļāvība.

Dejotāji nepārstāv neko citu kā vien paši sevi un ir vienīgi divi konkrētie vīrieši, kuri pilnībā koncentrējušies savam uzdevumam. Tajā pašā laikā viņi pavisam apzināti arī paliek kopā ar skatītājiem – tā noteikti nav dejotāju kopīga transa vai tiešas meditācijas sesija, kuru mēs varam novērot, bet gan kompleksi un reizē ļoti skaidri strukturēta, fiziski smaga un rūpīgi izpildāma kustību ķēde, kas veidojas no nedaudziem elementiem dažādā dinamikā un kombinācijās.

Ļoti godīgā un neagresīvā, katra privātumu respektējošā veidā pati no sevis nodibinās neuzbāzīga saikne gan starp dejotājiem un publiku, gan skatītāju starpā, gan, kā man šķiet, katram skatītājam pašam ar sevi.

Cīravas Saulgriežu rituāls

 

 

Saulgriežu svētki Cīravas pils parkā notiks jau trešo gadu. Rituālā saplūdīs dabas maģija, skaņa, deja un uguns. Biedrība “Cita Abra” aicina pievienoties ikvienu, kas vēlas sajust šīs nakts enerģiju un sveikt vasaras iestāšanos. Visa vakara programma tiek plānots kā vienots rituāls, kur ar skaņas, dejas, dziesmu un uguns palīdzību tiks kopīgi aizvadīta gada garākā diena, lai sveiktu astronomiskās vasaras iestāšanos.

Blakus izrādei “Vērpete” rituāla galvenos elementus veidos:

Muzikāla performance: Artūrs Veinbergs un Harijs Vagrantsperkusijas un santurs.
Artūrs Veinbergs – apguvis perkusijas pie Migela Andresa Hernandeza Giraldi (Spānija, Latvija). Kopā ar Reini Jauno izdevis divus albumus. Artūrs pārzina dažādu bungu spēli, tai skaitā afrikāņu udu. Harija Vagranta pamata instruments ir Vidējo Austrumu santurs. Tā spēli ir apguvis, klejojot pa Turciju. Harijs ir sadarbojies ar dažādiem mūziķiem. Pēdējā laikā kā viesmākslinieks spēlē santuru grupā ”Zāle”.

Etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”.
“Suitu sievas” dzīvo un dzied Alsungā. Ansamblis daudz koncertējis gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. 1973. gadā ansambļa dalībnieces filmējās latviešu mākslas filmā Pūt, vējiņi. No šā brīža tad arī radās oficiālais ansambļa nosaukuma Suitu sievas. Repertuārā izmantotas tās dziesmas, kuras dziedātas novadā paaudžu paaudzēs. Daudzas dziesmas pārmantotas dziedot, tomēr lielā mērā tiek izmantoti arī Folkloras krātuves materiāli.

Uguns skulptūru iededzināšana – autors Kārlis īle. 
Latvijas tēlnieks Kārlis Īle popularitāti iemantojis ar panākumiem ledus, smilšu un uguns skulptūru konkursos, viņš strādā arī ar tēlniecības tradicionālajiem materiāliem – akmeni, metālu un koku. Tēlnieks ir darinājis daudzus lielformāta vides objektus. Pamanāmākie no tiem ir Saldus pilsētas strūklaka “Medus piliens”, granīta skulptūra “Dzērveņēdājs” Ventspilī, sadarbībā ar tēlnieku Ģirtu Burvi piemineklis “Skursteņslauķis un mūrnieks” Rīgā, kā arī ažūra autortehnikā darinātās skulptūras “Lietusļautiņi” Ikšķilē, skulptūra “Vārna” Liepājā un skulptūra “Ilūzija” Biksērē. Cīravā varēs pieredzēt viņa darināto uguns skulptūru iededzināšanu.

Rituāla sākums plkst. 21.00, norises vieta – uz salas Cīrvas pils parkā, ieeja pasākumā bez maksas.

Saulgriežu rituālu organizē kultūras un mākslas biedrība “Cita Abra” ar Cīravas pagasta pārvaldes, SIA “PXB”, Programmas DEJA ar portāla KultūrasVēstis.lv atbalstu.

Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.