Anna Pierhuroviča

Pirmkārt, šī recenzija tik grūti tapa. Šķita, ka būs vieglāk, bet, apstrādājot uztverto informāciju, viena pēc otras atklājas dažādas analizējamas šķautnes. Otrkārt, sapratu, ka izdevīgāk ir pierakstīt domas uz papīra lapas, kā arī zīmēt un svītrot, lai pēc tam var visu salikt pa plauktiem. Kopumā patīkami pārsteidza tik intensīvais un provokatoriskais vakara piedzīvojums dejas izrādē „Meitenes neraud”. Tālāk iepazīstināšu ar savām domām par izrādi un par to, kas patika un kas traucēja.

„Deja ir dvēseles apslēptā valoda”– pirmā vispārzināmā un populārā atziņa, ko rada izrādes skatīšanās. Autore Līga Liberte-Lasmane radījusi izrādi par vēlmi, nē, drīzāk – nepieciešamību būt šeit un tagad, izbaudīt momentu, nedomāt par to, kas būs vēlāk, dzīvot šodienai, ārdīties, pārkāpt savas robežas, salauzt sevis pašas uzliktos rāmjus, būt tagad, būt sievietei! Dažreiz varbūt ir vieglāk izdejot to, ko gribas pateikt, bet nav iespējams atrast īstos vārdus. Meitenes neraud – meitenes dara, kamēr sanāk, un pēc tam ar lepnumu izrāda savus nobrāzumus un zilumus!

„Deja ir horizontālo vēlmju vertikāla izpausme” – atziņa nr. 2, kas trāpīgi raksturo vispārīgo izrādes sajūtu un tās pēcgaršu. Atmosfēra ir diezgan erotiska un izaicinoša, brīžiem brutāla. Horeogrāfija ir izteikti seksuāla un erotiska. Tomēr – šādu kustības un dejas manieri var dejot meitenes, kuras ir seksuāli aktīvas, nekautrējas no sava ķermeņa, kuras ir izjutušas iekāri, kuras ir sev pieskārušās. Tas ir ļoti grūti izdarāms, ja skatītājs atrodas mazāk nekā metra attālumā, tātad dejotājai ir jāielaiž skatītājs savā personīgajā telpā. Jāpiebilst, ka šī izrāde prasa 16+ norādi, jo jaunāki skatītāji varētu būt diezgan samulsuši.

Pārsteidz meiteņu spēja izdejot tik komplicētas un tehniski sarežģītas kustību kombinācijas, ieguldītais darbs ir redzams, un rezultāts ir patīkami pārsteidzošs. Zīmīgi, ka gatavošanās esot ilgusi 9 mēnešus. Šeit vēlos pieminēt asprātīgo un tajā pašā laikā tik vienkāršo atsauci uz grūtniecību – ļoti jauki! Tomēr… ja nevaram pacelt kāju, tad neceļam. Labāk, lai izdara viena vai divas dejotājas, un būs skaistāk, pretējā gadījumā esmu spiesta vērot, kā dejotāja cieš sāpes, mēģinot noturēt kāju. Īpaši apstājos pie rokas stājas tehnikas, iesaku piestrādāt tieši pie šīs jomas.

Īpašu komplimentu vēlētos izteikt sekojošām dejotājām – Ievai Beatrisei Vilkaušai, Dainai Zviedrei, Lindai Beķerei, Dženetai Bukai-Vaivodei. Šīs dejotājas izstaroja tik intensīvu enerģiju, tik spēcīgu kaisli. Pievienojam ļoti labu dejas tehniku un iegūstam fantastisku kombināciju. Šīs dejotājas nebaidījās pieskarties viena otrai un pašas sev, kam ir ļoti liela nozīme tik jutekliskā un pavedinošā dejas mākslā, kāda ir nepieciešama šajā izrādē.

Tagad par to, kas ļoti nepatika. Mūzikas izvēle – briesmīga! Neko labu par mūziku diemžēl nevaru pateikt. Kaut kas starp „European Hit Radio” un bezgaumīgu klubu remiksu, bet katru uzrunā sava tipa mūzika, mākslinieks neizvēlas to, kas viņu neiedvesmo. Izvēloties super populāru mūziku, horeogrāfija var tikt aizēnota, jo muzikālais gabals (pat ja tikai tā instrumentālā versija) ir spēcīgāks nekā deja.

Par daudz dejotāju – nesapratu, kāpēc nepieciešamas 14 dejotājas, manuprāt, pilnībā būtu pieticis ar astoņām vai sešām. Atgriežoties pie iepriekš minētā, lielais dejotāju skaits uzskatāmi parāda atšķirību starp tām, kuras var turēt līdzi izrādes emocionālajam pavadījumam un kuras vēl īsti nav tam gatavas.

Kostīmi. Viss ir labi līdz brīdim, kad pamani izlīdušas biksītes un krūšturus. Aij, aij, aij. Nav skaisti, tiešām, tiešām nav skaisti. Īpaši tad, ja redz dejotājas, kuras nav mierā ar dibenā sagājušo triko un mēģina to sakārtot skatuves malā vai, vēl sliktāk, uz skatuves. Mēs to redzam! Es vismaz noteikti redzu. Bet – vēlreiz jāgodina meiteņu DROSME tik ļoti atklāties skatītājiem. Godīgi sakot, biju gaidījusi pilnīgu kailumu izrādes noslēgumā, bet varbūt citreiz.

Nobeigumā – paldies režisorei par jaunām sajūtām, paldies meitenēm par šokēšanu. Labprāt redzētu vēlreiz.

Foto: Aiga Rēdmane, publicitātes foto

Saistītie raksti: 

Inta Balode „Nav nekādi joki! Sieviete ir bijusi aiz durvīm!”, Satori