Baiba Ķestere

2024. gada 21. aprīlī uz lielo debesu skatuvi devusies horeogrāfe, Deju svētku Goda virsvadītāja un ilggadēja Kanberas tautas deju kopas “Sprigulītis” un latviešu tautas dziesmu un deju ansambļa “Saules josta” vadītāja.

Skaidrīte Darius savā ilgajā mūžā radījusi milzīgu latviešu dejas pūru Austrālijā un par savu nerimstošo, radošo latvisko garu ieguvusi atzinību un apbalvojumus. Horeogrāfes dejas dejotas ne tikai otrpus okeānam, bet tikušas iekļautas arī  XX, XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā, dziesmu un deju svētku “Rīgai – 800” un 42. Eiropiādes atklāšanas programmā (2004).

Dzimusi 1927. gada 6. novembrī Balvu pagastā, skolotāju Arnolda un Olgas Skrīveru ģimenē. Skolas gaitas aizvadījusi Aizpurves pamatskolā un Balvu vidusskolā, mācības pabeigusi Vācijā, Saules ģimnāzijā. Neilgu laiku dzīvojusi Anglijā, bet 1950. gadā pārcēlusies uz dzīvi Austrālijā, Kanberā. Austrālijas Nacionālajā universitātē ieguvusi akadēmisko grādu humanitārajās zinātnēs un iesaistījusies darbā universitātes datoru nodaļā.

S. Darius ir Kanberas tautas deju kopas “Sprigulītis” dibinātāja (1953) un ilggadēja vadītāja. 1976. gadā, kad Austrālijas latviešu tautas deju kopas “Jautrais pāris” no Sidnejas un “Sprigulītis” no Kanberas apbrauca pasauli ar uzvedumu “Saules josta”, kolektīvi apvienojās un kļuva vienots ansamblis. Skaidrīte Darius bijusi deju ansambļa “Saules josta” horeogrāfe kopš paša sākuma. 

Būdama izcila horeogrāfe un folkloras zinātāja, S. Darius ar latviešu tautas dziesmu un deju ansambli “Saules josta” iestudējusi 10 lieluzvedumu – “Rudens saule” (1974), “Saules josta” (1976), “Mārietas dziesma” (1979), “Vasaras zieds” (1980), “Upmaļu saimniece” (1982), “Mārpuķīte” (1984), “Čāpiņu Jāņa precības” (1987), “Iz pūra lādes” (1988), “Mežavots” (1990), “Šūpulis” (1993) un “Deviņziedu vainagā” (1996). Uzvedumi vairākkārt rādīti Austrālijā, Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, ASV, Kanādā un Latvijā, vienlaicīgi deju ansamblim piedaloties X (1990) un XI (1993) Deju svētkos. Par izcilajiem panākumiem ansamblis ieguvis virkni balvu – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvu par uzvedumu “Saules josta” (1976), Veras Rulliņas balvu (1979), pulkveža Viļa Januma balvu (1980) un Gopera fonda balvu (1985, 1989).

Horeogrāfes deju pūrs aptver ap 120 deju kompozīciju, daļa no tām publicēta izdevumu “Saules jostas dejas” divos sējumos (1992, 1998). S. Darius veidotā “Alku deja” tika iekļauta Sidnejas operteātra atklāšanas svētku programmā (1973), kā arī XX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā (1990), bet “Saules vija” – XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku (1993), dziesmu un deju svētku “Rīgai – 800” (2001) un 42. Eiropiādes atklāšanas programmā (2004).

Skaidrīte Darius bijusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018) un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (2023) Goda virsvadītāja.

Radošais mūžs bagāts un piepildīts, devums – pasaulīgs. Šodien, sakot atvadas, cieņā un pateicībā klusi māsim atvadas.