Pagājušajā nedēļā mūžībā devusies kādreizējā Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste, pedagoģe Larisa Tuisova (14.03.1948. – 07.06.2026.).

“Visus skolas gadus kautrīgā, mazrunīgā meitene ar maigiem sejas vaibstiem, proporcionālu stāvu, drošu elevāciju un augstu soli saistīja pedagogu uzmanību,” 1975. gadā par tolaik devīto sezonu noslēgušo Latvijas Nacionālā baleta vadošo solisti Larisu Tuisovu rakstīja žurnālā “Māksla”. Rīgas Baleta skolā Larisa mācījās pie Irēnas Strodes, vēlāk stažējās Maskavā, pēc atgriešanās Rīgā par viņas repetitori kļuva Velta Vilciņa: “Kā pēc burvja mājiena mainījās uzskats par Tuisovas ampluā. Izrādījās, ka viņai pa spēkam ne tikai klasiski tēli, bet arī mūsdienu horeogrāfu veidotās, ar dramatismu piesātinātās varoņlomas. Viņā iesakņojās Veltas Vilciņas mākslinieciskais kredo – dejā atklāt cilvēka bagāto jūtu pasauli, nodomu cildenumu un kaislību spēku. To papildināja Larisai piemītošais sievišķīgais trauslums, elēģiska apskaidrotība.”

Par īpaši slavenu kļūst Larisas sniegums Aleksandra Lemberga baletā “Karmena”. Ija Bite raksta: “Karmenas atveidotāju galerijā (..) jāizceļ Larisa Tuisova, kura radījusi ļoti savdabīgu tēlu. To precīzi raksturo Ēriks Tivums, ārējā veidolā saskatot “sievieti-pāžu”. Tas patiesi bija atklājums, daži vērtētāji Larisu Tuisovu pat ierindoja pasaules labāko Karmenas lomu izpildītāju pulkā.” Baiba Beinaroviča 2013. gadā Tuisovas sniegumu “Karmenas” titullomā dēvē par “vienu no spožākajām lappusēm mūsu baleta vēsturē”.

Lai gan Aleksandrs Lembergs atzinis, ka Tuisovai vispateicīgākās ir tieši “demiklasiskās” lomas, kādu laiku viņa bijusi vienīgā Latvijas Nacionālā baleta soliste, kuras repetuārā ir gan “Riekstkoža” Marijas, gan “Apburtās princeses” Autoras, gan “Gulbju ezera” Odetas-Odīlijas lomas. “Dejotājas talanta cienītājus tajās sajūsmina dejas līniju poētiskais dzidrums, pozu skaidrība, tēlojuma smalkā, dzedrā atturība. Tie, kuriem baletā tīk spilgtākas krāsas, Tuisovas dejojumā diezin vai tās atrod, un arī dejas tehnikas efektīga virtuozitāte nav viņas daļa,” raksta Ēriks Tivums. Larisas sniegums bieži skatīts līdzās citām leģendārām māksliniecēm: “Veltas Vilciņas Baltais gulbis izteica sāpes un dramatismu, Ināras Ābeles – vairāk uzticības un maiguma, Larisas Tuisovas bija nervozāks, jutekliskāks, romantiskas trauksmes apgarots.”

Pēc dejotājas karjeras noslēguma Larisa Tuisova nodevās pedagoģiskajam darbam un saņēma vairākus apbalvojumus – Latvijas Gāzes balvu “Par leģendāru dzīvi mākslā” un Triju Zvaigžņu ordeni.

Atvadas no mākslinieces notiks trešdien, 10. jūnijā, plkst. 12.00 Krematorijas Lielajā zālē.