Zane Kreicberga

Vilnis Bīriņš (6.03.1961.–19.11.2023.) bija “kustonis”. Tā sevi dēvē Anša Rūtentāla Kustību teātra dalībnieki. Naktī no 2023. gada 18. uz 19. novembri viņš atstāja šo pasauli, dejojot Norvēģijas pilsētiņas Hammerfestas laikmetīgās dejas festivāla “DanseFestival Barents” izskaņā. 19. novembra rītā saņēmu horeogrāfes Olgas Žitluhinas zvanu, kas vēstīja no notikuma vietas, ka Vilnis ir aizgājis SKAISTI – kā filmā. Hammerfestas festivālā viņš bija viens no projekta “BET – Body, Experience, Time through 45+ dancers” dalībniekiem izrādē “Razdedauch” kopā ar pieredzējušiem dejotājiem no Anglijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas. Aplis ir noslēdzies. Cilvēks, kuram kustība un deja kā galvenais pašizteiksmes veids bija, iespējams, būtiskākā dzīves sastāvdaļa, atstāja mūs, pats dejojot. Es pat lāgā nezinu, kas Vilnis Bīriņš bija tajā dzīvē, kurā bija jāpelna nauda. Tagad CV lasu, ka no 2011. gada līdz šodienai viņš bijis valdes priekšsēdētājs SIA “Rits”, kas nodarbojas ar tekstu radīšanu un pasākumu producēšanu. Bīriņš bijis arī dialogu autors seriāliem “Neprāta cena”, “Ugunsgrēks”, “Ēnu spēles” un “Zentas brīvdienas”. No 1987. līdz 1991. gadam Vilnis bija slavenā kultūras un mākslas žurnāla “Avots” atbildīgais redaktors un žurnālists, 80. gados strādājis arī par redaktoru un raidījumu autoru Latvijas Televīzijā. Bet citādi – zināms kā “kustonis”. 

Vilnis Bīriņš pievienojās Anša Rūtentāla Kustību teātrim (ARKT) neilgi pēc tā dibināšanas 80. gadu sākumā. Tur arī iepazinās ar sievu Gunu, ar kuru laulībā pavadīti apaļi 40 gadi. Abi kopā piedalījās Anša Rūtentāla pirmajās izrādēs. Te arī likti pamati tai īpašajai “domāšanai kustībā”, kam raksturīga improvizācijas un etīžu ceļā attīstīta žesta skaidrība, kura Viļņa radošajā praksē, šķiet, sasniedz pilnību viņa solo horeogrāfijā dejas filmā “Brālis” (2021) un Olgas Žitluhinas veidotajā dejas instalācijā “Re Vera” (2020) kopā ar dejotāju Ramonu Galkinu. Vilnis un Guna Bīriņi gandrīz vienmēr bija sastopami laikmetīgās dejas izrādēs kā ieinteresēti skatītāji. Bet pēc Anša pēkšņās nāves 2000. gadā viņi pastāvīgi rūpējās par Anša Rūtentāla piemiņas iedzīvināšanu un uzsāktā ceļa turpināšanu jaunos darbos – gan izrādēs, gan Kustību teātra dalībnieku nometnēs, gan izstādēs, gan lasījumos un grāmatās. Aplis ir saslēdzies – lielā mērā tieši Viļņa Bīriņa atgriešanās regulārā kustību mākslinieka praksē ir izveidojusi tiltu starp Anša Rūtentāla Kustību teātra tradīciju un laikmetīgās dejas kontekstu. Tādās izrādēs kā Olgas Žitluhinas un Valērija Oļehno epohālais “Tornado” (2020) un Ramonas Galkinas “Aizsācēji un iesācēji” (2023) Vilnis ir Latvijas laikmetīgās dejas aizsācēju paaudzes pārstāvis.

Viens no “kustoņiem” Poluķis skumjo ziņu par Viļņa Bīriņa aiziešanu komentēja ar vārdiem: “Vilnis nu kustinās visu, ko neredzam mēs.” Mēs turpināsim kustēties. Paldies, Vilni, par iedvesmu!

Foto autore: Jūlija Žitluhina