VKKF padomei

Rīgā, 2011. gada 21. martā

Par dejas iekļaušanu teātra mākslas nozarē

VKKF nozaru dalījums nosaka, ka dejas nozare ir apvienota ar mūzikas nozari. Dejas projektus izskata un par finansējuma sadali lemj Mūzikas un dejas padome, kuru veido 6 mūzikas un 1 dejas eksperts. Mūsdienu skatuves mākslu kontekstā mēs uzskatām par adekvātāku dejas piederību teātra mākslas nozarei, tādēļ aicinām VKKF padomi izskatīt un lemt par dejas nozares pievienošanu teātra mākslas nozarei, nodēvējot to par „Teātra un dejas mākslas nozari” un attiecīgi mainot arī budžeta sadalījumu starp pamatnozarēm, kā arī turpmāk noteikt komisijas sastāvā divus dejas ekspertus, no kuriem viens pārstāvētu laikmetīgo deju.

Situācija Latvijas dejā kopš VKKF dibināšanas ir mainījusies. Žanrs pakāpeniski nostabilizējas. Pateicoties izglītības iespējām Latvijas Kultūras akadēmijā, apritē regulāri ienāk jauni horeogrāfi un dejotāji, kuru tiešā specializācija ir laikmetīgā deja. Šogad būs jau trešais LKA izlaidums un dejas nozari papildinās vēl 18 jauni, profesionāli izglītoti horeogrāfi. Dejas vide aug un attīstās, tai veidojas savi profesionāli standarti. Tādēļ uzskatām, ks šis ir piemērots brīdis, lai veiktu attiecīgas izmaiņas VKKF nozaru dalījumā, kas atbilstu reālajai situācijai.

Savienojums „mūzika un deja” ir novecojis, jo laikmetīgā deja jau kopš tās rašanās ir piederīga skatuves mākslai. Eiropas un pasaules praksē jau sen ir aprobēts termins performing arts jeb skatuves mākslas, kas apzīmē gan teātri, gan deju, jo šo mākslas formu izpausmēs, tāpat kā daudzu mākslinieku praksēs žanru robežas vairs nav krasi nodalāmas. Vadošie teātra festivāli Eiropā un reģionā (tādi kā Aviņonas teātra festivāls, Theater der Welt Vācijā, Kunstenfestivaldesarts Beļģijā, Baltoscandal Igaunijā u.c.) savās programmās jau daudzus gadus iekļau dejas izrādes. Līdzīga tendence ir nostabilizējusies arī Latvijā – Starptautiskais Jaunā teātra festivāls Homo Novus jau kopš 1999.gada iekļauj festivāla programmā arī dejas viesizrādes. Tāpat vairāki latviešu teātra režisori, piemēram, Mārtiņš Eihe, Andrejs Jarovojs un Elmārs Seņkovs, ir iestudējuši kustību jeb fiziskā teātra izrādes. Savukārt vairāki horeogrāfi regulāri strādā teātros kā izrāžu kustību konsultanti.

Lai arī tehniski mūzikai un dejai ir daudz saskarsmes punktu un vēsturiski opera un balets atrodas zem vien jumta, mūsdienu skatuves mākslu situācijā deju ar teātri ir daudz vairāk kopīgā. Pirmkārt, abu žanru specifikas ir tuvas tehnisko parametru un nosacījumu ziņā, kas nav mazsvarīgi projektu izvērtēšanā. Sevišķi tas sakāms par Latviju, kur nav savas dejas skatuves un dejas izrādes tiek rādītas teātros. Otrkārt, teātra un dejas estētikas un diskurss ir saprotami viens otram, to vidēm potenciāli ir daudz kopīgā gan meistardarbnīcu praksē, gan jaunu formu meklējumos, gan mākslinieku un izrāžu apritē. Savukārt mūzikas koncertzāļu specifika ir pilnīgi atšķirīga un arī mūzikas koncertdarbība notiek pēc absolūti citiem noteikumiem. Te var piebilst, ka Igaunijas Kultūrkapitāla fondā teātris un deja veiksmīgi darbojas kā viena nozare jau no fonda dibināšanas brīža.

Mūzikas nozarē deja faktiski atrodas izolācijā, jo tā neiederas mūzikas kontekstā un interesēs. Teātra nozarē, savukārt, deja iekļautos jau plašākā diskursā. Teātra nozares ekspertu komisija veido līdzsvarotāku vērtēšanas vidi dejas projektiem, jo šie eksperti pārzina skatuves mākslas vidi, ir saskārušies ar mūsdienu dejas autoriem un viņu darbiem. Dejas pievienošana teātra mākslas nozarei, ieceļot divus dejas pārstāvjus ekspertu komisijā, mūsuprāt, būtu progresīvs lēmums tālākai Latvijas dejas nozares attīstībai.

Latvijas Jaunā teātra institūts /dejas projektu vadītāja Laura Stašāne/

www.theatre.lv

Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija /valdes priekšsēdētāja, horeogrāfe Ilze Zīriņa/

www.dance.lv

Ģertrūdes ielas teātris /vadītāja Maija Pavlova/

www.git.lv

Dejas Anatomija /horeogrāfe Elīna Breice/

www.dejasanatomija.lv

dejas kritiķe Inta Balode

teātra kritiķe Maija Treile

dejas un teātra kritiķe Dita Eglīte

Valsts Kultūrkapitāla fonda atbilde: