Inta Balode
10. un 11. maijā plkst.18:00 Ķīpsalas hallē notiks dejiski ekstremāls uzvedums “Riga Magic Dance”. Informācijā presei lasām: “Mūsdienu deju, hiphopa, breika dejas, velotriāla, frīstaila, skeitborda, frisbija, sporta un ielu vingrošanas, improvizācijas un moderno tehnoloģiju talanti met izaicinājumu savu iespēju robežām, lai kopā radītu neatkārtojamu emociju sprādzienu un nojauktu robežas starp mākslu un sportu.” Nu un? Kāda gan DANCE.LV žurnālam, kas aplūko profesionālo laikmetīgo deju, te varētu būt interese? Pamanot, ka uzveduma “galvenais horeogrāfs” ir Guntis Spridzāns, sazinājāmies ar viņu, lai tiktu skaidrībā, kas ir “Riga Magic Dance”, ko tur dara Guntis un kāpēc tas varētu būt interesanti arī cilvēkiem, kas ierasti apmeklē galvenokārt laikmetīgās dejas izrādes.
Inta Balode: -Kas tas būs?
Guntis Spridzāns: -Tā kā reklāmas cilvēkiem apmēram trīs nedēļas mēģinājām izskaidrot, kas tas būs, tad esmu jau sagatavojies. Tas būs unikāls projekts (smejas). Vēl nekad nav bijis tāda apjoma mēģinājums savākt vienkopus visu ekstrēmo sporta veida pārstāvjus, kādi vien Rīgā ir, un to pārvērst par pusotru stundu garu izrādi. Turklāt neviens no viņiem nav skatuves cilvēks. Mākslinieciskais piegājiens ir viens no lielākajiem šokiem ielu kultūras pārstāvjiem. Izrāde nebūs moderna no laikmetīgās dejas viedokļa, bet no ielu kultūras skatu punkta – pat ļoti. Uzvedumā apvienojas trīs enerģijas – laikmetīgās dejas domāšana horeogrāfijā, hiphopa enerģija un kabarē humors un izklaide.
–Vai tas var interesēt cilvēkus, kas parasti skatās laikmetīgo deju?
-Kad mēģinu šova numuru, man vienalga aizvelk uz laikmetīgās dejas pusi. Vieglais formāts iesaista arī to jocīgo domāšanu, un tad tas nav vairs tikai šovs, tas ir šovs ar ku-kū variantu. „Hard core” laikmetīgo deju ir grūti pārdot. Izrāde ir domāta vieglā formā, bet ar laikmetīgās dejas domāšanu.
–Kas tevi šajā projektā interesē, kāpēc iesaistījies?
-Ja atklāti, tad šis notikums ir nejaušība, bet es esmu uz to gājis jau 15 gadus. Pats nāku no hiphopa kultūras, man patīk vieglums, draivs, saule, vienmēr tas ir paticis. Tad studēju un strādāju laikmetīgajā dejā un arī šova dejā. Bet jau bērnībā sapņoju, kā es taisīšu lielo hiphopa šovu.
–Vai biji viens no idejas autoriem?
-Nē, šī iestudējuma ideja nāca no Viestura Tīles, tad BT1 aicināja Edīti Ābeltiņu, savukārt, viņa aicināja mani par savu asistentu, bet kas nu no manis par asistentu. Tā nu tagad Edīte ir galvenā režisore, es galvenais horeogrāfs. Es iesaistījos tik aktīvi, jo tas ir reāli mans – tas, uz ko gāju: hiphops laikmetīgās dejas formātā. Gadiem pierakstīju idejas, kas ļautu tuvināt šos tik tālos žanrus. Hiphops ir ļoti šovisks, pārtaisīt to laikmetīgās dejas formātā tā, lai to pieņem, ir ļoti sarežģīti. Tā nu es meklēju idejas, kā līmēt kopā hiphopu un laikmetīgo deju. Kad sākās šis projekts, nodomāju, ka jātaisa tā, it kā tā būtu pēdējā izrāde. Visu jādara šodien, visu jāieliek šodien. Gribu hiphopa tēmu nomest no sevis nost, tāpēc neko azotē neturu, atdodu savas idejas, tā dabūju visu no sevis ārā.
–Un tad būs miers?
-Pēc pusgada par to atkal parunāsim. Bet šobrīd man šis ir tiešām liels notikums, un saku dzīvei paldies par to, ka bērnībā aizsākusies ideja nāk ārā. Un vēl par to maksā. Īsts sapnis. Citādi horeogrāfs sēž un domā, bet iespēju nav. Kaut ko dara, strādā kā gaterī. Un, re, kur ir moments! Tā nu izvilku sevi no bedres ārā un varu teikt – sapņi piepildās, tikai jāpagaida 15 gadi!
–Vai vari saukt to par izrādi?
-Mums nebija tik daudz laika, lai sauktu to par izrādi. Reāli strādājām 3 mēnešus, vajadzētu vismaz pusgadu. Pirmo mēnesi taisījām sulīgu materiālu, Edīti nomocīju – piecas reizes viss tika samainīts vietām.
–Cik kopā būs dalībnieku?
-Vairāk nekā simts.
–Un viņu attieksme ir profesionāla vai…
-…vai. Mūsdienu TV kultūra visus ir padarījusi par individuāliem krutakiem. Aizej uz mēģinājumu, un Tev pretī stāv 70 krutaki. Bet darba process ir interesants, pie dažiem gabaliem pat pieci horeogrāfi strādāja. Viss top izteiktā sadarbībā, rezultātā jau pat grūti saprast, kurš ko ir radījis. Katrs dara savu lietu, to, ko zina vislabāk. Piemēram, taisām valsi breikeriem. Es pat nespēju iedomāties, ka būs tāda pretestība – kā dejot breiku valša mūzikas pavadījumā? Tas nekačā! Paiet nedēļa, kamēr pārliecinu, kamēr pierod. Mēģinājumos sistēma ir apmēram tāda – esam trijatā – es, breika džeks, hiphopa meitene – es stāstu koncepciju, dodu instrukcijas un tad viņi „tulko” savā stilā. Breika kustības piedāvā īsts breikeris, viņš to zina daudz labāk par mani.
–Ko tas dod?
-Edmunds Veizāns jau teica, ka šis projekts daudziem mūsdienu deju grupu vadītājiem iesita piecas reizes stiprāk pa galvu nekā divu gadu studijas Latvijas Kultūras koledžā. Neko nesaprot, brīnās – kā ķīniešu mūzika un dejo hiphopu?
–Un kādi ir secinājumi?
-Domāju, ka dejas vēsturē var ierakstīt vienu diagnozi. Agrāk hiphopu dejoja kā šovu skatītājiem, tagad ir tikai sacensības, tur horeogrāfiju vairs nevajag. Neiedomājos, ka situācija ir tik ļoti mainījusies. Biju pirms dažiem gadiem “Magic Dance” žūrijā, aicināju uz to, lai uzvar šova nevis sacensību numuri. Lai izsit to drazu, kur saliktas septiņas mūzikas kopā. Ļoti cerēju, ka šovs ir saglabājies. Nekā, vairs nav. Visi domā tikai sportā. Nezina, ko nozīmē nodejot vienu dziesmu līdz galam. Nezina, kas ir ievads, attīstība nobeigums. Neviens vairs to nezina. Sports iedod individuālu iespēju uzvarētājām. Grupas deja ir māksla, bet tās vairs nav. Paaudzes ir pilnīgi nomainījušās, kad mēs (Aldis Liepiņš, Kristīne Borodina u. c.) darbojāmies, tad bija kāda nojausma un interese par mākslu, redzējām mākslu. Tagad visiem pirmais, ko redz dejā, ir sacensības. Viņiem vairs nav cita faila. Abstrakti it kā zina, ka var citādi, bet reāla faila par to nav.
–Varbūt šis iestudējums situāciju mainīs?
-Nezinu gan, bet ceru, ka būs kāds ieguldījums. Arī producenti jau gaida kādu jaunu formātu, ko pārdot. Lai vai kā kopumā jānoskaņojas uz vieglu izrādi, koncertizrādi, jo, kā jau teicu, pietrūka laika, lai izdomātu izrādi. Neesam nekādi scenāristi. Divās nedēļās uzrakstīt lugu neizdevās. Tāpēc pavilka arī mazliet uz banālo, viens mīlas duets izspruka no bezspēcības.
Guntis Spridzāns ir dejotājs horeogrāfs un pasniedzējs. 2003. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Laikmetīgās (toreiz vēl “Modernās”) dejas horeogrāfijas apakšprogrammu, pasniedzis hip-hop deju LKA. Dejojis Olgas Žitluhinas dejas kompānijā, E. Veizāna Modes deju kompānijā, deju grupā “Ritms”. Piedalījies dažādos muzikālos projektos, zināmākais ir grupa “Pulsa efekts”. Veidojis horeogrāfijas teātros, par horeogrāfiju izrādei “Izredzētais”, ko veidoja kopā ar Ingu Raudingu saņēmis Spēlmaņu nakts balvu.
_____________________________________________________________________________________________
“Riga Magic Dance” uzstāsies Latvijas ekstrēmo sporta veidu spīdekļi – skeitborda lietpratēji Maksims, Gizmo, Madars Apse no pazīstamā zīmola „Clockwise”, inlaineri Kaspars Alksnis un Nils Jansons, „Karters” velotriālisti no Ugāles brāļi Arvis un Ansis Dermaki, BMX meistari Viktors Kronbergs un Tomass Grīnbergs no Ventspils un daudzi citi. Elpu aizraujošus mirkļus uzvedumā sola arī trikeri, batutisti un parkūristi no Vingrošanas olimpiskā centra, frisbijisti no „Ultimate Decision”, „Salaspils FK”, kā arī ielu vingrošanas komanda „Team Limitless”. Uzvedumā uzstāsies breika dejotāji no breakdance komandām – „Camelot”, „Motion bang”, „Soul City Breakers”, dejotāji no Veizāna Deju skolas, deju grupām „Buras”, „The Hood”, „Lets Dance”, „Gheto Dance Academy”, „Bump”, „Demo” u. c. Netradicionālus un dažbrīd etnogrāfiskus ritmus uzvedumā ienesīs ritma apvienība „Pulsa efekts”.
Uzveduma scenogrāfs Artūrs Arnis ieskicē, ka jau aprīļa sākumā Ķīpsalas hallē tiks būvēts iespaidīgs 1000 m² liels priekšnesuma laukums ar rampām, šķēršļu joslām, paaugstinājumiem un speciālu segumu. Lai ekstrēmo sporta veidu pārstāvji varētu pilnībā izpausties, tiks būvēts arī Latvijā lielākais tramplīns (flybox), ko nodrošinās „Monsterparks”. „Uzveduma deju laukumu var salīdzināt ar Olimpiskā sporta centra lielāko peldbaseinu. Tas būs vismaz 50 metrus garš un vismaz sešos līmeņos!” – tā Artūrs Arnis.
„Riga Magic Dance” ir Rīga 2014 – Eiropas kultūras galvaspilsētas – notikums.
Uzvedumu laiki:
10. maijā plkst. 18.00
11. maijā plkst. 18.00
Biļetes var iegādāties:
• “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā un internetā.
• Ķīpsalas hallē (Rīgā, Ķīpsalas ielā 8) – iespējama samaksa ar pārskaitījumu lielākām grupām!
Biļešu cenas iepriekšpārdošanā – no EUR 5 līdz EUR 10. Bērniem līdz 7 gadiem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bez maksas.
Vairāk: www.bt1.lv/rmd
izklausās aizraujoši…
Kāpec nav pieminēta ilgā pieredze “Cabaret” Sapņu fabrikā un Artelī ? Tas bija forši !