Please find the text in English below.

Kristīne Vītola

Gaidot pirmo Dejas balvu, kas tiks pasniegta 2019. gada pavasarī par sasniegumiem 2017. un 2018. gadā, mēs lūdzām žūrijas locekļiem pastāstīt par izaicinājumiem vērtēšanas procesā un savu personīgo ceļu uz deju. Šeit – baleta ekspertes Guntas Bāliņas atbildes.

GUNTA BĀLIŅA
baleta māksliniece, pasniedzēja, baleta teorētiķe, pētniece

Acu krāsa: gaiši zila
Kustību elements: allegro daļa, lēcieni – grand jeté, grand pas de chat, jeté en tournant
Mūzika: ar studentiem – Šarla Guno 2. simfonija, fināls Allegro, leggiero assai

Dejas balva. Dejas balva – tas ir ļoti liels solis dejas jomai kopumā. Tāpat arī Latvijas Dejas padome, kas izveidota pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas –, tās uzdevums ir mēģināt apvienot visus dejas žanrus kopā. Šo dejas žanru Latvijā ir pietiekoši daudz, un katrs atrodas savrupi, katrs savā malā. Runājot par dejas žanru apvienošanu un Dejas balvu 2019. gadā, vēlos atgriezties pussoli atpakaļ: novembrī tiek plānots dejas lieluzvedums “Abas malas”, kurā tiešām tiks iesaistīti visi dejas žanri – tautas deja, klasiskā deja, laikmetīgā, ielu dejas, sporta dejas utt. Es ļoti ceru, ka tas kļūs par brīnišķīgu pasākumu un cilvēkiem būs iespēja klātienē baudīt ļoti skaistu, krāšņu, milzīgu dejas uzvedumu par godu Latvijas simtgadei.

Vērtēšana. Par vērtēšanu būs diezgan sarežģīti atbildēt… Baleta konkursos kritēriji būtu tehnika un mākslinieciskais izpildījums; laikmetīgajā dejā būtisks ir horeogrāfa darbs un dejas kompozīcija. Nezinu, vai mēs varam nošķirt dejotāju no horeogrāfa un otrādi. Šī mijiedarbība ir ļoti svarīga. Un no ciešas un veiksmīgas sadarbības veidojas patiešām fantastiski darbi. Dejas balvas žūrijai ir ļoti būtisks un smags uzdevums izvērtēt gan izrādes, gan uzvedumus, gan arī konkrētu solistu sniegumu.

Personīgi mani visvairāk uzrunā dejotāja emocionālais sniegums, jo jebkurš dejotājs reizēm ir pakļauts sīkām neveiksmēm. Visādi gadās, bet, ja dejotājs uzrunā mani emocionāli, tad reizēm kaut kādas tehniskās kļūdas es nepamanu, palaižu garām. Protams, man ir ļoti svarīgi, lai būtu plastisks, izteiksmīgs ķermenis ar skaistām, izteiksmīgām rokām. Arī žestu valodai, sejas izteiksmei, acu skatam, tam visam kopā rada vienu lielu, skaistu tēlu. Vārds dejā ir plastika, tā ir tā valoda. Un arī šīs plastikas noteikti ir dažādas – klasiskajā dejā tā ir viena, bet laikmetīgajā dejā tas būs pilnīgi kas cits.

Deja un profesija. Deja manā mūžā ir aizņēmusi vairāk kā pusgadsimtu, un pirmie soļi šajā trauslajā, skaistajā dejas mākslā sākušies Rīgas Tramvaju un trolejbusu tresta bērnu baleta studijā. Man varēja būt gadi četri. Un studijā es nodejoju diezgan ilgi. Vēl ir saglabājušās fotogrāfijas, kur es tā godīgi stāvu pie stieņa pirmajā pozīcijā. Kad pabeidzu pirmo klasi un Baleta skolā bija uzņemšana, studijas skolotāja teica, ka varētu pamēģināt stāties, bet tajā gadā biju vēl ļoti maziņa un sīciņa, tāpēc uzņemšanā man teica – vajadzētu vienu gadu vēl paaugties. Kā jau mazam bērnam, asaras plūda uz visām pusēm – dejot gribējās, kaut gan īsti vēl nesapratu, kas lielais balets tāds ir. Un sanāca tā, ka tiešām tajos astoņos gados, otrajā vispārizglītojošā klasē, es sāku mācīties Baleta skolā. Pirmās lielās, skaistās lomas – bērnu lomas, protams, – saistās ar “Riekstkodi”. Tad, kad baletskolā jau tika apgūtas puantes, arī nāca šī skaistā bērnu loma, Maša. Bija jau arī daudz visādu raksturlomu – pelītes “Sprīdītī”, morīši un viss kaut kas –, bet tā bija viena no lielākām bērnu lomām. Baleta skolu pabeidzu ļoti agri – pase vēl nebija – 16 gados. Tā sākās ceļš uz šo lielo, skaisto, trauslo baleta mākslu.

In the spring of 2019, the first Latvian Dance Awards will be presented for achievements in 2017 and 2018. We asked the members of the jury to share their insights on the valuation process and their personal journey into the world of dance. Here – the answers of Gunta Balina, the expert of ballet.

GUNTA BALINA
Ballet artist, teacher, theorist and researcher of ballet

Eye colour: light blue
Element of movement: the allegro part, grand jeté, grand pas de chat, jeté en tournant
Music: while working with students – Charles Gounod Symphony No. 2, Finale – Allegro, leggiero assai

Dance award. The dance award is a great step forward for the dance field as such. Also the newly created Dance council set up by the Latvian Ministry of Culture – its task is to unite all the dance genres in Latvia together. And there are plenty of dance genres in Latvia, previously each one existed on its own side, in some kind of isolation. Speaking about the uniting of dance genres and the award in 2019, I also want to come back a half way: in November we are expecting a great dance production, “Abas malas” (“Both Sides”), in which indeed all the dance genres will be involved – folk dance, classical dance, contemporary, street dancing, sports dance etc. I believe that it will become a wonderful event. It will be the opportunity to enjoy a very beautiful, stunning, huge dance performance on the occasion of the Centenary of Latvia.

Valuation. It will be quite complicated to comment on evaluation… The main criteria for the ballet contest would be the technique and the artistic performance; for the contemporary dance the work of the choreographer and the dance composition are very essential. I do not know if we can distinguish the dancer from the choreographer and vice versa. This interaction is very important. And close and successful collaborations result in truly fantastic works. For the jury, it is a very important and difficult task to evaluate both pieces, performances and dancers separately.

Personally, the emotional performance of the dancer is the most appealing to me, as any dancer is sometimes subject to minor failures. Failures can happen, but if the dancer speaks to me emotionally, then sometimes I don’t see the small technical errors, I let the failures pass by. Of course, I want to see a flexible, expressive body and beautiful, expressive hands. The language of gestures, a facial expression, an eye view, all of it needs to bring together one great, beautiful image. The plasticity is the language of the dance. Of course, this plasticity is definitely different in each genre – in classical dance it is one and in a contemporary dance it will be completely different.

Dance and profession. Dance filled more than half a century in my life, and the first steps in this delicate, beautiful art began at the Riga Tram and Trolley Trust’s Children’s Ballet Studio. I could have been around four years old. I danced at the studio quite a long time. I still have photos where I’m standing exemplary by the ballet bar in the position one. When I finished the first grade and there was admission at the Ballet School, the studio teacher said that I could try to get into it, but that year I was still tiny, so I was told at the enrolment – I should wait a year. Since I was a small child it seemed like a tragedy to me – the tears were flowing, I wanted to dance so badly even though I did not really understand what the big ballet was. After a year I went to the admission again and began to study at the Ballet school. The first of my great, beautiful roles, children’s roles, of course, was in the Nutcracker. When dancing en pointe was already learned, Masha – the most beautiful children’s role – came to me. I finished the Ballet school very early, at the age of 16 – I didn’t have a passport yet. And so the great road to this great, beautiful, fragile ballet art began.