Dita Eglīte

Pagājušajā sestdienā DANCEPUNKC bija ballītē pie Alises. Svinības notika uz Liepājas teātra skatuves un organizators bija talantīgais teātra šovu rīkotājs Dž. Dž. Džilindžers. Viņš te uztaisījis vietējā mēroga „Kaligulu” sieviešu dzimtē, ja atceramies vērienīgi monstrozo Dailes iestudējumu pirms septiņiem gadiem.

Sieviešu dzimtes Kaligula gan nav iepriekš minētā, superīgā Alise, bet gan Lukrēcija Bordžija ar izcili skaistās Signes Ruicēnas vaibstiem. Lūk, un jauniestudētajā „Lukrēcijā Bordžijā” ir BALLĪTE. Uh, kas par ballīti! Jāteic gan, ka spridzina arī asprātīgās dziesmu-vārdu-ideju kolāžas, kas itin labi iederas šajā teatrālajā traģēdijā arī kopumā, kuru režisors ironiski nodēvējis par laikmeta melodrāmu.

Esam jau pieraduši no Džilindžera dzirdēt vārdu „tragedņiks”. Tieši „Bordžijā” var saprast – lūk, tas ir tas, ko mīl Džilindžers! Tragedņiks! Cilvēki dzīvo, lieto alkoholu un kaut ko stiprāku, mīl, drāžas, atriebj un pat slepkavo, ir atkarīgi no dažādām baudām un nespēj izturēt pārbaudījumus ar varu, laižot ārpus sevis nežēlības dziņas… Traģiskākais, ka dzīvība var tikt pārtraukta pašā interesantākajā brīdī. Šņabis pludo, meitenes atdodas kā deserts, visi dzied (kaislīgi bļauj un rēc) dejo, atbrīvoti ārdās un tad – izrādās Bordžija to visu noorganizējusi, lai atriebtos tiem, kas pirms laiciņa pazemojuši viņu pašu. Zārki visiem jau pasūtīti… Bet atmiņā tak vēl spilgti vīd epizode, ar kādu duku un iekšēju spēku šie džeki parādījās šajā vakarā! Armijas spriedzes ritms, vīrišķīgs spēks, pāri plūstošas enerģijas pulsācija, apbrīnojama sinhronitāte ik kustībā. Kā viens vesels. Šajā brīdī arī nodomāju – ak, laimīgais LT jauniešu kurss. Kā kurss varbūt pat laimīgākais kopš leģendārajiem Šapiro aktierapmācības kursiem…

DANCEPUNKC vārdā vislielākie komplimenti Ingai Krasovskai, kura jaunos Liepājas teātra aktierus kārtējo reizi ielikusi tik dinamiskā un enerģiskā kustību partitūrā, ka skatītāju zāle gandrīz tiek parauta līdzi uz skatuves. Un kā pašiem aktieriem patīk tas, ko viņi tur dara! Nu melošu jau, ja teikšu, ka ballītes laikā nepavīdēja baisas priekšnojautas. Kā gan citādi, ja iepriekš dzirdējām Bordžu nama ļaunuma tirādes. Un tomēr, kad Viktora Ellera atveidotais Oloferno Vitelloco paziņo, ka beidzot pienākusi kārta arī viņa repam, atkal šķiet – jautrībai nebūs gala.

P.S. Kuluāros runā, ka Liepājas teātra direktors domā par laikmetīgās dejas izrādi saviem trakajiem, enerģiskajiem un talantīgajiem aktieriem. Un arī Inga Krasovska ko līdzīgu iecerējusi savā Dailes teātrī. DANCEPUNKC ir ļoti nepacietīgs un jau tīksmi staipās patīkamajās gaidās.