Horeogrāfēta instalācija “Divu metru polemika” un tai blakus veidota performance “Polimetriku variācija”. Abi darbi uztverami kā viens kopums. Tas ir divu aktīvu laikmetīgās dejas horeogrāfu jaundarbs, kas producēts, veidots un prezentēts ārpus ierastā dejas producēšanas un izplatīšanas konteksta, proti Rīgas Starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē. Iespējams, ka darbs atrodas uz robežas starp deju tās tradicionālajā izpratnē un plašāku horeogrāfisku domāšanu, kur kopējā metamorfozē saplūdusi organizēta ķermeņa, skaņas un objekta kustība, kopā veidojot horeogrāfētu laiktelpu.

“Polimetriku variācija” ir performance tās klasiskajā izpratnē. Proti, atšķirībā no izrādes formas tai nav tik izteikti izrakstīta dramaturģiskā līnija, tāpēc izrietoši to var vērot gan 1, gan 9, gan 90 minūtes. Sākt vērot jebkurā laikā, doties prom un atkal atgriezties. Nākt tuvāk vai ieturēt atstatumu. “Divu metriku polemika” ir skaņas un tēlniecības instalācija, kura veido telpisku, laikā izvērstu un skanisku horeogrāfiju. Instalācijas centrā ir liela iekārta skulptūra, kas atvasināta no lietuviešu un latviešu tradicionālajiem puzuriem – kustīgiem salmu objektiem, kas sastāv no divām piramīdām un rotē ap savu asi. Līdzīgi “sapņu ķērājiem” puzuri eksistē kā mirklīgi sakrāli objekti mājas vidē. Mēdz ticēt, ka tie ietver neizprotamas laika un telpas patiesības, no kurām cilvēki vienmēr baidījušies. Apvienībai IevaKrish šis artefakts ir interesants ar to, ka bieži tiek uzskatīts par miniatūru Visuma atveidojumu. Puzuris uztverams kā ideālās telpas projekcija, jeb ģeometriskas kārtības piešķiršana tukšumam.
Dueta IevaKrish puzura versija atšķiras ne tikai ar to, ka salmu vietā tas veidots no metāla, bet arī ar to, ka tas sadalīts uz pusēm, radot divas autonomas, pretēji vērstas un atsevišķi rotējošas piramīdas, kas, savstarpēji ietekmējoties, veido simbolisku dejas duetu.

Biennāles laikā blakus instalācijai tiks izpildīta performance “Polimetriku
variācija”, kur divi dejotāji parādās telpā, lai saskaņotu savu ķermeni ar
nezināmo, ķerot laika ēnas, vērojot tukšuma kustību. Pirmais dejotājs tiek vērots un simbolizē saikni starp aizejošo un esošo, kamēr otrais vēro esošo un cenšas izsapņot nākošo. Šī performance ir pētījums par pieredzi un mirkļiem, kuros var satikties dažādu metriku pasaules.

Horeogrāf: Apvienība IevaKrish
Scenogrāfija, gaisma, kostīmi, skaņas horeogrāfijas koncepcija – IevaKrish
Skaņu mākslinieks – Jēkabs Nīmanis
Dziedājumi ierakstos – Dārta Drava; Ilze Amanda Zakrevska
Mentora atbalsts – Aleksejs Košķins
Producents:   Aleksejs Koškins (Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle)
Izpildītāji: IevaKrish, jeb Ieva Gaurilčikaitė-Sants un Krišjānis Sants

Pirmizrādes datums un vieta: 01.09.2020. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle. RIBOCA2 Ostas ēka, Andrejostas iela 25

Titulbilde: Publicitātes foto