Jaunizveidotajā dejas pētījumu bāzē ir ievietoti 107 darbi, kuros tiek pētīts un analizēts ķermenis, deja, kustība, mākslinieki, deju žanri, tehnikas un stili no mākslinieciskās, sociālās, filozofiskās un pedagoģiskās perspektīvas. Bāzē ir iekļauti tie bakalaura un maģistra darbi, kā arī pētnieciskie raksti, kuriem ir piekļuve Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Universitātes bibliotēkās. Tie nepārstāv visu dejas pētījumu lauku, bet sniedz ieskatu tēmu, viedokļu un pieeju daudzveidībā pētnieciska rakstura darbos, kuri skar deju.

Pētījumu apkopojums tapis Latvijas Dejas informācijas centra (LDIC) misijas ietvaros, rūpējoties par informācijas apriti un pieejamību un dažādu sašķeltās un sazarotās dejas nozares segmentu, virzienu savienošanu, komunikācijas veicināšanu starp tiem. Bāzes mērķis ir apzināt dejas pētniecības situāciju Latvijā – kāda tā ir, kādas tēmas dominē, kas motivē pētniekus, vai ir vērojamas kādas tendences. Tāpat šis pētījumu apkopojums var noderēt jaunajiem studentiem viņu pētnieciskajā darbā. Šāda saraksta pārskatīšana atgādina un uzsver, ka deja domā.

Ceturtā daļa no visiem darbiem ir pētījumi par tautas deju tradīcijām, deju ansambļiem, personībām, kā arī Dziesmu un deju svētkiem. Paplašinot tautas deju nozīmi un ietekmi, autori ir iedziļinājušies arī tādās tēmās kā “Dzimtes lomas latviešu skatuviskajā tautas dejā” un “Latviskās identitātes konstruēšana mūsdienās caur tautas deju praksi”.

Piekto daļu no bāzes sastāda pētījumi par dažādiem deju un kustību žanriem, stiliem un tehnikām, kā, piemēram, hiphops, flamenko, tango, rokenrols, stepa dejas, autentiskā kustība, Aleksandra tehnika utt.

Līdzvērtīgā daudzumā (apmēram desmitā daļa) bāzē ir sastopami raksti, kuros deja tiek skatīta caur pedagoģijas praksi un teoriju, pētījumi par baleta iestudējumiem, personībām un tehniku, kā arī raksti par laikmetīgo un moderno deju. Pētījumi, kuri ir balstīti pedagoģijas praksēs un teorijās, analīzē dejas vai konkrētu tehniku un kustību ietekmi dažādu vecuma grupās, iekļaujot fizisko, emocionālo, intelektuālo, kā arī sociālo prasmju un spēju attīstību (“Dejas nozīme bērna fiziskajā, emocionālajā un intelektuālajā attīstībā”, “Jauniešu intelekta pilnveidošanās dejas apguves procesā”).

Baleta nozares pētījumi galvenokārt pievēršas vēsturisku iestudējumu, personību un baleta vēsturiskās attīstības analīzei. Tomēr ir arī pētījumi, kuri skar mūsdienas, ietverot gan citus žanrus, gan arī ārzemju dejas ainas kontekstu (“Attiecības starp klasisko baletu un moderno deju mūsdienu Lielbritānijā un Latvijā”).

Raksti par laikmetīgo un moderno deju analizē individuālu autoru māksliniecisko praksi kāda fenomena kontekstā, kā arī vairākkārt pieskaras dejas kultūrpolitiskajai situācijai gan Latvijā, gan ārzemēs (“Laikmetīgā deja Latvijas un Somijas kultūrpolitikā”, “LKA modernās dejas horeogrāfijas apakšprogrammas loma Latvijas laikmetīgās dejas attīstībā”, “Komunikatīvais process laikmetīgās dejas izrādē. Olgas Žitluhinas dejas kompānijas piemērs”, “Laikmetīgās dejas attīstība Francijā 20. gs. 80. gados nacionālo horeogrāfijas centru izveides kontekstā”).

Ietverto pētījumu autori deju analizē un pēta arī mūzikas un teātra kontekstā, kā arī vēsturisko tradīciju un medicīnas ietvaros, atklājot neskaitāmas ietekmes, cēloņsakarības un saiknes starp dažādām zinātnēm, tēmām un jomām.

Informāciju apkopojusi Linda Krūmiņa

DEJAS PĒTĪJUMU BĀZE