Dejas balvu gaidot. Ekspresintervija ar mākslinieku apvienību IevaKrish (Ievu Gaurilčikaiti-Santu un Krišjāni Santu)

21/04/2021

Nominācijas: “Laikmetīgās dejas iestudējums” (“Labrys”), “Laikmetīgās dejas horeogrāfs/e” (apvienība IevaKrish), “Laikmetīgās dejas dejotājs/a” (Ieva Gaurilčikaite-Sants)

Ko jums nozīmē Dejas balvas nominācija?
Mēs zinām, ka mūsu darbi dažkārt ir starpdisciplināri un tajos citreiz ir ļoti maz dejas. Pārpārēm horeogrāfijas, bet nemaz ne tik daudz dejas. Trīs Dejas balvas nomināciju saņemšana ir pieņemšana. Apliecinājums, ka mēs esam “savējie” dejas nozarē, pat ja metam plašus lokus ārpus tās. Beigu beigās, Purvīša balvas žūrija nenāk uz mūsu instalāciju darbiem. “Spēlmaņu nakts” žūrija (citreiz pat pilnā sastāvā) atnāk uz mūsu izrādēm, bet nevērtē tajās iesaistītos. Tikai Dejas balva mūs pieņem tādus, kādi esam dažādajos medijos. 

Ar ko vai kāpēc darbi, par ko esat nominēti, ir svarīgi jums pašiem? 

Dejas balvas žūrija mūs ir nominējusi par “apvienības darbu 2019–2020. gadā”. Šajā periodā esam veidojuši Izrādes “Labrys”, “Tuvumā Tukšums” un “Satikt”, instalāciju “Divu metriku polemika” un digitālos darbus “Diary1” un “Gar aizvērtām acīm”. Ja jāatrod, kas personīgi svarīgs visos darbos kopā, tad tā būtu empātiskā, neizteiktā, netiešā, noskaņu komunikācija starp apmeklētāju, izpildītāju, telpu un citu apmeklētāju. 

Kuram dotu balvu savā nominācijā?

“Baiļu rutīnai” laikmetīgās dejas izrādes titulu, savukārt Olgai Žitluhinai laikmetīgā dejotāja titulu. 

Kāda ir jūsu dejas definīcija?

Deja ir komunikācija, kas pārņem ļaudis, kad tie noguruši no vārdiem un vēlas sajust cits citu empātiski. Deja ir kopā būšana. 

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?
Laikmetīgās dejas māja.

Attēls: skats no izrādes “Labrys”, publicitātes foto