Nominācijas: “Iestudējums bērniem un jauniešiem” (“PusOtrs”) un “Pārsteigums dejas mākslā” (“Intervija ar Frānsisu Bēkonu”).

Ko tev nozīmē Dejas balvas nominācija?

Tas ir ļoti liels pagodinājums. Esmu saņēmusi divas nominācijas un jūtos ļoti priecīga, ka darbs ticis pamanīts un novērtēts.

Ar ko vai kāpēc darbi, par ko esi nominēta, ir svarīgi tev pašai?

Katrā darbā ieguldu ļoti daudz laika un enerģijas. “PusOtrs” ir mana pirmā izrāde bērniem un viņu vecākiem. Tas bija jauns izaicinājums atrast veidu, kā ar deju varētu iedvesmot bērnus un arī viņu vecākus. “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” bija ļoti aizraujošs darbs. Pirmais darbs, kurš saistīts ar kāda konkrēta cilvēka biogrāfiju. Bija interesanti meklēt un atrast veidus, kā deja atainos un stāstīs šī konkrētā cilvēka emocijas un pārdomas par mākslu un dzīvi. Mēģināju satuvināties un iepazīties ar Frānsisu Bēkonu.

Kuram dotu balvu savā nominācijā?

Man būtu grūti izvēlēties.

Kāda ir tava dejas definīcija?

Tādas konkrētas definīcija man nav. Bet galvenais izturēties ar cieņu un lielu atbildību pret darbu un kolēģiem. Protams, bez kaislības un mīlestības pret deju neiztikt.

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?

Covid krīze parādīja to, ka, iespējams, nepieciešama stiprāka dejotāju arodbiedrība, kas palīdz risināt problēmas, kuras ir saistītas ar pabalstiem, darbu, nodokļu maksāšanu, trenēšanos klātienē u. c. jautājumiem.  Arodbiedrība, kura aktīvi komunicē ar valdību un izskaidro cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus, kāpēc ir nepieciešama deja un fiziska aktivitāte tieši klātienē un grupā.

Titulattēls: skats no izrādes “PurOtrs”, foto Lita Millere, Gatis Priednieks-Melnacis