Dejas balvu gaidot. Ekspresintervija ar Ilmāru Dreļu un Ivetu Pētersoni-Lazdāni

15/04/2021

Nominācija: “Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums” (iestudējums “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim” )

Ko jums nozīmē Dejas balvas nominācija?

Ilmārs Dreļs, horeogrāfs: Paldies. Esmu pamanīts.

Iveta Pētersone-Lazdāne, ansambļa “Daiļrade”mākslinieciskā vadītāja: Man šī nominācija vispirms nozīmē mūsu kopdarba pamanīšanu un novērtējumu. Darbojoties amatiermākslā, šādi lieli darbi spēj rasties, pateicoties milzīgam kopdarbam. Kopdarbam starp idejas autoru, horeogrāfiem un dejotājiem. Ir patiess prieks, ja ieceres izdodas un tās spēj iepriecināt gan pašus, gan skatītājus.

Ar ko vai kāpēc darbs, par ko esat nominēti, ir svarīgs jums pašiem? 

Ilmārs Dreļs: Sanāca jauka teatralizēta deja, izmantojot Latgalē pazīstamas tradīcijas.

Iveta Pētersone-Lazdāne: Man ir būtiska jēgpilna darbošanās. Ansamblī dejo vairāk par 70 cilvēkiem. Lielākā daļa no viņiem ir jaunieši, kuri ir savas dzīves sākumā, kuri domā par ģimenes dibināšanu. Man šķiet tikai loģiski ļaut viņiem caur deju iepazīt mūsu tautas tradīcijas, piedzīvot tās, iemīlēt un paņemt no tām viņiem būtisko. Dejas izrāde “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim” speciāli tika radīta DA “Daiļrade” dalībai Latvijas lielākajā starptautiskajā skatuves tautas dejas festivālā “Sudmaliņas” (2019). Man bija svarīgi ārzemju viesiem prezentēt mūsu skaisto un daudzveidīgo valsti ar tās bagāto un krāšņo kultūru, parādīt vismaz vienu daļu no tās tradīcijām. Bija patiess gandarījums, kad festivāla dalībnieki pēc mūsu koncertiem nāca klāt un izteica pateicību par mūsu sniegumu un viņiem dāvāto iespēju iepazīt mūsu mazo, bet tik ļoti daudzveidīgo un bagāto Latviju.


Kuram dotu balvu savā nominācijā?

Ilmārs Dreļs: Visi ir pelnījuši. 

Iveta Pētersone-Lazdāne: Es priecājos par visiem darbiem, kuri ir nominēti šajos divos kalendārajos gados. Manuprāt, tie visi ir pelnījuši būt pamanīti un novērtēti. Vienlaikus tie ir tik ļoti atšķirīgi, un man nav skaidrs, kā tos vispār var savstarpēji salīdzināt. Kā žūrija būs lēmusi, tā noteikti arī būs pareizi.

Kāda ir jūsu dejas definīcija?


Ilmārs Dreļs: Stāsts, izmantojot brīvu enerģijas plūsmu, par prieku sev, dejotājam un skatītājam.


Iveta Pētersone-Lazdāne: Es to nesauktu par definīciju, bet gan par mana darba moto. Savā darbā par būtisku es uzskatu ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos un mūsu deju nozares attīstīšanu.

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?

Ilmārs Dreļs: Aizspriedumi un dogmas (kā ir pareizi).

Iveta Pētersone-Lazdāne: Manuprāt, mainīt varam tikai savu skatījumu uz dzīvi uz lietām. Savu kolēģu virzīta, es aktīvi un savas pārliecības vadīta, darbojos Latvijas deju nozares padomēs, lai nebūtu jākritizē citi, bet lai dotu labāko, ko spēju. Manuprāt, šāda kopīga darbošanās vienota mērķa sasniegšanai, kas ir latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība, ir būtiskākais, kas mums ir jādara.

Attēls: skats no iestudējuma, publicitātes foto.