Dejas balvu gaidot. Ekspresintervija ar Ditu Jonīti

22/04/2021

Nominācija: “Ieguldījums” (par pētījumiem dejas vēsturē izdevumos “Neatkarības laika teātris” un “Latvija: kultūru migrācija”)

Ko tev nozīmē Dejas balvas nominācija?

Nomināciju uztveru kā atzinību par darbu, visiem spēkiem un ar sev pieejamiem ieročiem mēģinot laikmetīgo deju un vispār dejas mākslu ierakstīt mūsu kultūras vēsturē.

Ar ko vai kāpēc darbs, par ko esi nominēta, ir svarīgs tev pašai?

Abus pētījumus par deju (kā arī Laikmetīgās dejas hroniku 1996–2020) uztveru kā mazus solīšus, kas nepieciešami plašākiem pētījumiem. Lai mēs saprastu dejas kontekstu Latvijas kultūrtelpā un to, kur varam virzīties tālāk. Ar šo nomināciju arī apstiprinās mana pārliecība, ka, ja šis darbs ir svarīgs man, tad tas būs vajadzīgs vēl kādam.

Kuram dotu balvu savā nominācijā?

Jānim Ērglim. Ļoti patīk tas, ar kādu attieksmi viņš turpina kopt un interpretēt mūsu dejas mantojumu: bez arogances, ar pietāti, atturīgi un radoši. Labprāt arī pati dejotu viņa “Teiksmā”. 

Kāda ir tava dejas definīcija?

Deja –  īpaša valoda (līdzās mūzikai, vizuālajai mākslai, literatūrai u. c.), kurā sarunāties par to, kas mums sāp, par to, kas mūs dara laimīgus, un tā, lai pēc sarunas mēs kļūtu labāki. Kaut nedaudz.

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?

Ļoti gribētos piedzīvot Dejas māju. To redzu kā Mājas visa veida dejai, diskusijām par deju un vietu, kur droši šķērsot visdažādākās robežas (aizspriedumu, žanru, definīciju utt.).

Attēls no Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta arhīva.