Dejas balvu gaidot. Ekspresintervija ar Antonu Freimanu

19/04/2021

Nominācija: “Baleta horeogrāfs” (“Hamlets”), “Baleta iestudējums vai notikums” (“Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas”, horeogrāfs), “Baleta iestudējums vai notikums” (Balets “Trīs draugi”, Oto lomas izpildītājs)

Ko tev nozīmē Dejas balvas nominācija?

Dejas balvas ceremonija man simpatizē ar to, ka tā dot retu iespēju būt vienā telpā un kontaktā ar citu deju žanru pārstāvjiem. Savukārt, pati nominācija ir brīnišķīga motivācija turpināt celt sava dejojuma un horeogrāfijas kvalitāti. 

Ar ko vai kāpēc darbs, par ko esi nominēts, ir svarīgs tev pašam? 

“Hamlets” ir mans pirmais pilnmetrāžas balets, un tas bija pierādījums manām spējām strādāt ar lielu kolektīvu uz lielas skatuves un ļāva pirmo reizi pa īstam nosaukt sevi par horeogrāfu. Savukārt, “Trīs draugi” bija pārbaudījums manām aktiera spējām.

Kuram dotu balvu savā nominācijā?

Pat ja mēs nebūtu tikai divi nominanti, baleta horeogrāfa balvu piešķirtu Elzai Leimanei par viņas nevainojamo horeogrāfisko gaumi. Nominācijā “Baletdejotājs” balvu dotu Kristapam Jaunžeikaram, jo šajos divos gados viņš bija piedzīvojis izcilu profesionālo izaugsmi un izveidojies par mūsu teātra spējīgāko laikmetīgā baleta dejotāju. 

Kāda ir tava dejas definīcija?

Deja ir jebkad, kad sāk runāt miesa. 

Viena izmaiņa, kas noteikti būtu nepieciešama Latvijas dejas vidē?

Uzskatu, ka mūsu dejas vidē ir par daudz dažādu valsts finansētu procesu, kā rezultātā visiem proporcionāli tiek niecīgs finansējums. Iespējams, mums būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz lietām, kas mums patiešām sanāk, un jāiegulda tajās. 

Attēls: foto Oļegs Zernovs, publicitātes foto.