Deja runā ar Kultūras ministriju, KM runā ar deju

15/02/2021

Inta Balode

2021. gada 3. februārī plkst. 12.13 Annika Andersone Facebook platformā publicē video, kurā stāsta par situāciju, kādā nonākušas deju studijas Latvijā (skatāms šeit) Ar video tālāk dalījušies vairāk nekā 5400 cilvēku.  

Pēc pāris stundām, turpinot Annikas Andersones iesākto un tāpat sēžot mašīnā, līdzīga satura video publicē Līga Vološčuka (ex. Liberte) un pie publikācijas ietago Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociāciju un Latvijas Televīziju.

2021. gada 4. februārī plkst. 13.05 Annika Andersone raksta: “Paldies visiem, kas vakar dalījās ar manu sirds kliedzienu/ziņu. Vakardienas izskaņā saņēmu zvanu no Kultūras ministrijas ar aicinājumu uz sapulci.” 

2021. gada 5. februārī plkst. 13.00 notiek attālināta tikšanās, kurā piedalās kultūras ministrs Nauris Puntulis, valsts sekretāre Dace Vilsone, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, KM darbinieki, Dejas padomes un dejas nozares pārstāvji – kopā 27 cilvēki. Sarunas mērķis – pārrunāt esošos epidemioloģiskos ierobežojumus un pieejamos atbalsta mehānismus, kā arī informēt par plānotajām atbalsta aktivitātēm. 

Saruna ilgst divas stundas un nosacīti var izdalīt trīs daļas: 1) sarunu par to, ko drīkst un nedrīkst darīt esošajos epidemioloģiskajos apstākļos; 2) sarunu par pieejamajiem un topošajiem atbalsta mehānismiem; 3) emocionālas pārdomas par mākslas tagadni un nākotni. 

Ko drīkst darīt 

Jurijs Perevoščikovs detalizēti iepazīstina ar aktuālo situāciju, rādot slaidus un salīdzinot situācijas dažādās valstīs. Daži sapulces dalībnieki mēģina procesu steidzināt, jo tas jau esot zināms. Tomēr, rūpīgi noklausoties, epidemiologa galvenais vēstījums ir skaidrs – Latvijā pašreiz ieviestajiem drošības pasākumiem, ja salīdzina ar citu valstu pieredzi, vajadzētu darboties labāk, bet tie nedarbojas. Acīmredzot problēma ir tā, ka tas, kas notiek reālajā dzīvē, atšķiras no tā, kas uz papīra.

Seko jautājumi Jurijam Perevoščikovam. Atbildot uz jautājumu par drošiem apstākļiem dejošanai – vai divi cilvēki ar maskām 100 kv. m. lielā zālē ir droši –, epidemiologs pastāsta par dažādiem aprēķiniem, kā riski pieaug, ilgstoši atrodoties vienā telpā, un piedāvā aplūkot algoritmus, kas palīdz aprēķināt inficēšanās riskus saistībā ar ilgumu, kvadrātmetriem, atkārtotu tikšanos katru dienu utt. Perevoščikovs arī uzsver, ka 69% inficēšanās gadījumu ir no cilvēkiem, kuriem nav simptomu. Epidemiologs ir pārsteigts par jautājumu – kāpēc ārā drīkst sportot, bet nedrīkst dejot. Viņš neesot zinājis, kas tas tiek nošķirts, neredzot nekādas atšķirības, ja tiek ievēroti nosacījumi. 

Atbilde uz to, kāpēc celtnieki un zobu higiēnisti var strādāt, bet dejotāji nevar, ir diezgan izvairīga. Arī tālākā sarunas gaitā top skaidrs, ka šo lēmumu nav pieņēmuši ne epidemiologi, ne Kultūras ministrija. Tas tapis valdībā garum garās sarunas par svarīgumu. Komentējot jautājumu, kāpēc Latvijas Nacionālais balets var atsākt mēģinājumus klātienē, bet citas dejas organizācijas to nevar, epidemiologs min, ka Lietuvā viens no sākuma perēkļiem straujajam Covid-19 uzliesmojumam bija tieši Lietuvas opera. Kultūras ministrs turpina, ka interešu izglītībā dalībniekiem dejošana nav profesija, turklāt šoreiz tas, ar ko citreiz lepojamies, ir mīnuss – dejas nozare ir tik masveidīga. Deju pedagogi, kas ir profesionāļi, ir absolūti tiesīgi izmantot visus pieejamos atbalsta mehānismus. Ministrs jau vairākās sarunās uzsvēris, ka mākslinieki šajā laikā drīkst radīt, bet nav iespējams rādīt. Izvēle par plašākas darbības atjaunošanu, vienmēr būs ārkārtīgi smaga, jo to diktēs medicīnas sistēmas, jo īpaši slimnīcu uzņemšanas nodaļu kapacitāte. 

Pirmo sarunas daļu noslēdz vienošanās par praktiskiem priekšlikumiem, kurus dejas nozare sagatavos iesniegšanai Izglītības, Veselības un Kultūras ministrijās. Par priekšlikumiem, kas būtu sniedzami, apspriežas vairāku dejas organizāciju un izglītības iestāžu pārstāvji – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Rīgas Baleta skola, Latvijas Dejas informācijas centrs, Latvijas Sporta deju federācija. 2021. gada 6. februārī Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācija dejas nozares vārdā iesniedz šādus priekšlikumus. 

  1. Atļaut deju nodarbības ārā līdz 10 cilvēku grupām.
  2. Atļaut 1 izglītojamajam atrasties deju zālē attālināto nodarbību laikā vai individuālajās nodarbībās.
  3. Atļaut nodarbības mazām grupām uz tiem pašiem nosacījumiem, kas veikaliem 25 m2 uz cilvēku.
  4. Atļaut kvalifikācijas darbu sagatavošanu klātienē izlaiduma kursiem dejas nozares visām augstskolu deju studiju programmām (gan profesionālajām, gan akadēmiskajām).
  5. Lūdzam izskatīt atbalsta iespējas un palīdzību kredītsaistību risināšanā radošajās profesijās. Spēkā esošie kompensācijas mehānismi neparedz šādu punktu, mēs lūdzam to labot. 

Radošo profesiju pārstāvjiem ir kredītsaistības, t. sk. attīstības finanšu institūcijas Altum” programmās, kas šobrīd neizrāda pretimnākšanu pandēmijas skartajiem mākslas uzņēmumiem un neņem vērā nepārvaramo varu, kura tiek minēta katrā līgumā. Mēs lūdzam valsts pārvaldi iesaistīties šo jautājumu risināšanā. 

Mūsu ierosinājums būtu iesaldēt šīs kredītsaistības uz 6–12 mēnešiem. Tas dotu pietiekoši lielu laika posmu, lai atgūtos no finansiālās krīzes, kas šobrīd skar mākslas privāto sektoru.

Kādi ir atbalsta instrumenti

Sarunas otrajā daļā valsts sekretāre Dace Vilsone kopā ar kultūras ministru Nauri Puntuli iepazīstina ar atbalsta mehānismiem. Viņi uzsver, ka, ņemot vērā kultūras nozares specifiku, paralēli atbalsta programmām indivīdiem un organizācijām, ko administrē Valsts ieņēmumu dienests, kultūras nozares organizācijām un nodarbinātajiem ir savas programmas, kas tiek realizētas caur Valsts Kultūrkapitāla fondu. Tādējādi tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas dažādu formu nodarbinātajiem. Saruna atklāj, ka daļa klātesošo nav zinājusi par atsevišķiem atbalsta mehānismiem (īpaši VKKF) vai arī nav domājuši, ka tie viņiem ir pieejami. Valsts sekretāre iedrošina pieteikties. Ministrijas pārstāvji norāda – būs atrisināta problēma, ka ienākumu kritums tiek skatīts attiecībā pret iepriekšējiem trim mēnešiem (ja ienākumi bijuši 0 EUR, kritumu nevar pierādīt). VKKF atbalsta programmās pielīdzināšana notiks attiecībā pret 2019. gada ienākumiem, turklāt atšķirībā no VID tiks ņemti vērā visi ienākumi, nebūs jāizdara izvēle, vai pieprasīt atbalstu kā pašnodarbinātajam vai autoratlīdzības saņēmējam. 

Atbalstu regulārajiem izdevumiem organizācijas var saņemt VID, kā arī VKKF mērķprogrammā “Kultūras institūciju ilgtspēja”. Iespējams saņemt arī atlaidi telpu nomai, ja tās tiek īrētas no valsts iestādes (Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums).  

Sarunas laikā KM pārstāvji dalījās ar infografiku par pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Savukārt, jau 9. februārī notika seminārs “Par atbalsta mehānismiem kultūras nozarei Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai”. Semināra prezentācija pieejama šeit.

Semināra ieraksts pieejams KM Facebook kontā.  

Dažas atziņas no sarunas emocionālās daļas

Izskan jautājums, vai kultūras nozare pēc pandēmijas vēl būs dzīva, vai neiznīks? Ministrs mudina, ka jādara viss, lai, izejot no krīzes, kultūras joma būtu stiprāka nekā jebkad. 

Seko atkārots komentārs, ka dejas pedagogi un studiju vadītāji ir izmisumā, grib strādāt, ļaujiet iesniegt vadlīnijas, pierādīs, ka varam pildīt visus protokolus. Un nav runa tikai par pedagogiem, bet par to, kas notiek ar bērniem un jauniešiem, kas ir mūsu nākotne. 

Kultūras ministrs atbild, ka pirms stundas beidzās sēde, kurā tika lemts neatjaunot klātienes mācības 1. un 2. klasei, neviens nav vainīgs, ka esam nokļuvuši šādos pandēmijas/kara apstākļos. Visi vienlīdz ciešam no darba attālināti. Nav šaubu, ka ne mūziķi, ne dejotāji, ne daudzas citas profesijas nevar nodrošināt vēlamo kvalitāti attālināti. Vienīgais, ko varam nodrošināt, ir materiālā stabilitāte caur dažādiem mehānismiem, kurus Kultūras ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājusi un panākusi. Kas attiecas uz strādāšanu labākajā kvalitātē – mēs visi tur esam. Pandēmiju nevaram atcelt, varam cerēt, ka kopā disciplinēti izdosies pēc iespējas ātrāk tikt pāri. 

Vai KM var solīt, ka pēc krīzes turpmāk aktīvāk pievērsīs uzmanību nozarei, lai var darīt vairāk un lai ir uzvaras gājiens pēc pandēmijas? 

Kultūras ministrs Nauris Puntulis atbild, ka līdz šim KM nekad nav pievērsusi tik daudz uzmanības privātajam kultūras sektoram un pašnodarbinātajiem māksliniekiem. Jābrīnās, ka nav vēl saņemti pārmetumi no valsts institūcijām, jo lielākā daļa enerģijas aiziet privātā kultūras sektora virzienā. Sarunas noslēgumā ministrs dalās personīgajā pieredzē: “Man ir dažādi dzīvē gājis, bet nekad neesmu nožēlojis, ka esmu izvēlējies mūziķa profesiju. Ne tad, kad manas rokgrupas darbību vairākkārt aizliedza un nācās strādāt gāzes kantorī, rakājoties pa netīrām gāzes plītīm, lai nodrošinātu sev iztiku un iespēju studēt Mūzikas akadēmijā. Gan arī strādājot pirmos gadus operā, alga bija 40 latu, jāpabaro divi bērni, vienīgais veids bija iegūt no laukiem daudz kartupeļus. Ne mirkli nenožēloju, ka esmu izvēlējies mākslinieka profesiju. Tiem, kas mīl mākslu, nevis sevi mākslā, šī pandēmija nebūs šķērslis.” 

Ministrs cer, ka dejas nozares pārstāvji izmantos radītās atbalsta iespējas, spēs “pārziemot” šo laiku un kļūt stiprāki.  

Attēls: ekrānuzņēmums no tikšanās