Festivāls “Patriarha rudens” notiek kopš 2010. gada, un tā mērķis ir vienas nedēļas izrāžu maratonā parādīt Latvijas Kultūras akadēmijas radošo studentu (laikmetīgās dejas horeogrāfi, aktieri, režisori, dramaturgi, kino studenti) darbus, kas tiek veidoti sadarbībā ar teorētisko studiju un menedžmenta studentiem (lugu tulkojumi, recenzijas par izrādēm, avīze u. c.). Galvenais – sadarbība gan starp dažādās akadēmijas apakšprogrammās studējošajiem, gan ar citām augstskolām. Festivālam tiek piesaistīti nozaru profesionāļi un speciālisti, eksperti vērtē radošos darbus, kā arī sniedz savus komentārus diskusijās, lai studentiem būtu iespēja ne tikai parādīt savus darbus, bet arī mācīties, uzklausīt ieteikumus, kritiskas piezīmes vai dzirdēt uzslavas. Arī šogad Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā festivālā “Patriarha rudens 2016” ietvaros būs skatāmas vairākas laikmetīgās dejas izrādes.
Vienatnē radīt kaut ko, kas ir paredzēts vairākiem cilvēkiem – publikai, var būt diezgan izaicinošs process. ‘Solo’ skan ļoti spoži, skatuviski, tas skan pēc aplausiem, kuri veltīti vienam vienīgajam/vienai vienīgajai. Skatuve pieder vienam, visas acis un uzmanība pievērstas vismazākajai pirkstu, acu kustībai. Bet darbs pie solo izrādes var būt vientulības, rutīnas, pašdisciplīnas un neskaitāmu izaicinājumu pilns. Laiks un telpa draud pārvērsties vienveidīgi, monohromi. Mono/solo izrādes ir spēcīgs pārdzīvojums gan māksliniekiem, gan arī skatītājiem.
“Patriarha rudens” laikā savu veikumu demonstrēs četri laikmetīgās dejas horeogrāfi – Agate Bankava, Anastasija Lonšakova, Jānis Putniņš un Mārtiņš Freimanis. Katram no minētajiem horeogrāfiem ir ļoti individuāls un spēcīgs kustību un dejas rokraksts, ko jau varētu dēvēt par personisko stilu. Tādēļ visiem tiek uzdoti jautājumi, kuriem būtu vērts pievērst uzmanību šo četru solo deju un jauno mākslinieku radošo procesu kontekstā – no sīkākās detaļas līdz pat ideālajai utopiskajai izrādei. Kā viens no neiztrūkstošajiem elementiem ir arī skatītājs. Tā loma, pozīcija, uzdevumi un atbildības tiek strauji mainīti, bet klātesamība ir pamatu pamatā. Kas gan ir skatītājs šajā viena cilvēka dejā, monologā? Draugs, uzklausītājs, nejaušais garāmgājējs, dzirdīgās ausis, redzīgās acis vai lūriķis? Ar kādiem priekšnosacījumiem, elementiem, tēmām tiks veidoti šie dialogi starp skatītājiem un dejotāju?
Horeogrāfija un izpildījums: Anastasija Lonšakova
Dramaturģija: Anna Zvaigzne
Scenogrāfs: Helvijs Savickis
Mūzikas autors: Dzintars Briedis
Membra
Horeogrāfija un izpildījums: Agate Bankava
Scenogrāfija: Alise Šaburova
Mūzika: Diterich Buxtehude skaņdarbs Membra Jesu Nostri
Karlsons
Horeogrāfija un izpildījums: Mārtiņš Freimanis
Video projekcijas: Ritvars Lasmanis
Repulse
Horeogrāfija un izpildījums: Jānis Putniņš
Horeogrāfija: Olga Žitluhina, Ramona Galkina
Kostīmi: Agnese Spridzāne
Scenogrāfs: Didzis Jaunzems
Deja un kustību materiāls: Ksenija Simanova, Jana Jacuka, Līga Ūbele, Nauris Miķelis Goba, Alise Madara Bokaldere, Laura Gorodko, Laura Kušķe, Arina Buboviča, Alīna Mihailova, Sabīne Neilande, Gints Dancītis, Ieva Beatrise Vilkauša, Linda Kalniņa, Anuš Cvetkova, Dana Zvonarjova, Yu Goto, Yuta Masaki