Deja domā. Skatuviskā tautas deja. Diāna Gavare “Savu ceļu noaudīšu”

21/12/2020

Ar Diānas Gavares skatuviskās tautas dejas darbu “Savu ceļu noaudīšu”, horeogrāfes radošā procesa piezīmēm un Ievas Nagliņas un Evas Krūmiņas recenzijām par šo darbu noslēdzam projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” otro posmu. Projekts piedāvā Dance.lv lasītājiem/skatītājiem mēneša garumā iepazīties ar Latvijas horeogrāfu atšķirīgu žanru īsiem jaundarbiem video formātā un dažādu autoru recenzijām par šiem darbiem. Projekta mērķis ir, iesaistoties horeogrāfiem, rakstu autoriem un skatītājiem/lasītājiem, kopīgi meklēt veidus, kā deju uztvert, saprast un aprakstīt. Vairāk par projekta idejām un principiem šeit.

Horeogrāfes izvēlēts anotācijas teikums: “Vai vienatne pieļauj brīvību?”

Ieva Nagliņa “Personiska deja subjektīvā brīvībā”

Deja norit uz VEF Kultūras pils grandiozi plašā ieejas portāla sāna. 1960. gadā celtā ēka var asociēties ar kultūras pasākumu norises vietu vai dažādu jomu pulciņiem un tautas kolektīviem, un aktīva kultūras dzīve tur norit joprojām. Citiem tā reprezentē monumentālu padomju laikā tapušu arhitektūras pieminekli, kultūras vēstures mantojumu, spilgtu neoklasiscisma stila paraugu. Ēka šajā gadījumā izmantota kā fons jeb skatuve dejai – sava veida pjedestāls. Pils ir kā slieksnis jeb robeža, varbūt aizsargs – deja notiek ārtelpā, bet pilsētas ikdienas dzīve rit fonā, aiz kolonnām.

Recenziju lasiet šeit.

Eva Krūmiņa “Rotaļas ar kanoniem”

[..] muzikālās kulminācijas laikā dejotāja uz brīdi apstājas. Šāds līdzeklis ne tikai piešķir kontrastu horeogrāfiskajam zīmējumam, tas kalpo pašai darba tēmai, kas ir “brīvība”. Šis nebūt nav atelpas brīdis, tā drīzāk ir iekšēja gatavība doties tālāk. Cilvēk, tu drīksti apstāties! Tu vari ļaut sev stāvēt, kad pasaule turpina griezties, un tā ir tava brīvība!

Recenziju lasiet šeit.

Diānas Gavares radošā procesa piezīmes:

Manuprāt, latviešu dejai vislielākais spēks ir pārī un kolektīvā. Šobrīd domāju, kā to paveikt vienai. Arī solo partijā meklēju risinājumu, kā dejā radīt pūli, tautas līdzesamību, kā būt tautas audumā. Noteikti to var panākt ar domām, ar horeogrāfiskā materiāla ideju. Piemēram, darot darbus, ne vienmēr tie tiek darīti kolektīvi. Ir atsevišķi pienākumi, kas veicami, esot vienatnē, bet ar sajūtu, ka apkārt vai aiz tevis stāv tava ģimene, kaimiņi, draugi, tauta.

Radošā procesa piezīmes lasiet šeit.

Projektu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs ar Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Attēls: ekrānšāviņš no video