Ar Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas darbu “Skaļākā vieta pasaulē”, horeogrāfes radošā procesa piezīmēm un Jutas Ances Rombergas un Saivas Kuples recenzijām par šo darbu uzsākam projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” otro posmu. Projekts piedāvā Dance.lv lasītājiem/skatītājiem mēneša garumā iepazīties ar Latvijas horeogrāfu atšķirīgu žanru īsiem jaundarbiem video formātā un dažādu autoru recenzijām par šiem darbiem. Projekta mērķis ir, iesaistoties horeogrāfiem, rakstu autoriem un skatītājiem/lasītājiem, kopīgi meklēt veidus, kā deju uztvert, saprast un aprakstīt. Vairāk par projekta idejām un principiem šeit.

Horeogrāfes izvēlēts anotācijas teikums: “Es meklēju un nonācu pie sevis.”

Juta Ance Romberga “Šī Agneses istaba”

Katrs ķermenis ir katra istaba, bet horeogrāfa ķermenis ir kā tās ilūziju istabas, kur fizika spēlējas ar mūsu apziņu un gravitāciju, kur katram ir iespēja uzņemt foto ar kājām gaisā. Dejotāja istaba ir apaļš un pabeigts visums, kas pats sevi piepilda un iztukšo. Tā ir ne tikai skaļākā vieta pasaulē, bet arī pašpietiekamākā vieta pasaulē, kura ir reizē rezultāts, process, darbs, hobijs, iztikas minimums, ienaidnieks un draugs. 

Recenziju lasiet šeit.

Saiva Kuple “Agnese Bordjukova “Skaļākā vieta pasaulē””

Tagad atskārstu, ko šī minimālisma estētika man atklāj. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā uz sienas ir uzrakstīts mākslinieka Marka Rotko citāts – “klusums ir tik precīzs”. Esot klusumā un mierā, vari uzsākt dialogu ar sevi vai veikt vienmēr atlikto “mājas” tīrīšanu.

Recenziju lasiet šeit.

Agneses Bordjukovas radošā procesa piezīmes

Lamāties gribas un šķiet, ka tā brīvība, par kuru lasu grāmatās, ir teorijā saprotama, bet – kā to ielikt ķermenī? Man šķiet, es pazīstu visas kustības, ko veicu. Man šķiet, ka līdzīgi esmu kustējusies jau miljons reižu… vēlos kliegt. Domāju, vai izkliegšanās dotu man kādas idejas horeogrāfijai? Domāju, ka vēlos nedomāt, bet šis darbiņš top projekta “Deja domā” ietvaros, kas ir mazliet smieklīgi. 

Radošā procesa piezīmes lasiet šeit.

Projektu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.

 Attēls: ekrānšāviņš no video