Par kontrastiem hip-hop valodā

Deja domā. Hiphops (mūsdienu deja): Edmunds Veizāns “Par kontrastiem hip-hop valodā”

18/08/2020

Ar Edmunda Veizāna hiphopa (Pēc Dejas balvas klasifikācijas ietilps mūsdienu deju žanrā) darbu “Par kontrastiem hip-hop valodā”, horeogrāfa radošā procesa piezīmēm un Jutas Ances Rombergas un Beātes Svarinskas recenzijām par šo darbu turpinām projektu “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt”. Projekts piedāvā Dance.lv lasītājiem/skatītājiem mēneša garumā iepazīties ar Latvijas horeogrāfu atšķirīgu žanru īsiem jaundarbiem video formātā un dažādu autoru recenzijām par šiem darbiem. Projekta mērķis ir, iesaistoties horeogrāfiem, rakstu autoriem un skatītājiem/lasītājiem, kopīgi meklēt veidus, kā deju uztvert, saprast un aprakstīt. Vairāk par projekta idejām un principiem šeit.

Edmunds Veizāns “Par kontrastiem hip-hop valodā”, 2020

Horeogrāfa izvēlēts anotācijas teikums:“Kļūdīšanās tiesības, kad esi iesācējs, glamūrs un uzdzīvošana, kad ir ko tērēt, izmisums, kad miskaste ir izdzīvošana, hip-hop līdzvērtīga valoda.”

Juta Ance Romberga  “Brīvība kā virsvērtība”

Lai gan hiphopa saknes meklējamas ielu kultūrā maznodrošinātākos Amerikas pilsētu rajonos, gadu gaitā ir pierādījies, ka cīņa pret neizpratni, vardarbību un par līdztiesību nav vienīgais naratīvs, ko hiphops spēj iznest. Šķiet, ka šis darbs vispār kļūst par miniatūru hiphopa kultūras būtību – lai no kurienes tu nāktu, lai kas tu būtu, tev ir vieta hiphopa ģimenē un dejā.  

Recenziju lasiet šeit.

Beāte Svarinska “Horeogrāfija, kas nesniedz atbildes”

Teorētiski tā nav tehniski komplicēta horeogrāfija vai haotiska improvizācija, kas raisītu garas diskusijas. Bet esmu pārliecināta, ka divu skatītāju atbildes par dejā sniegto vēstījumu nesakritīs. Tā var būt burtiska tiekšanās augšup pa kāpnēm vai pēc kādas grāmatas augstākajā plauktā, bet tikpat liela iespēja, ka tas ir mēģinājums izdzīvot mežonīgā vidē. 

Recenziju lasiet šeit.

Edmunda Veizāna radošā procesa piezīmes

Katrai epizodei dejotājiem tika dots uzdevums, kura ietvaros ar kādu centrālo, īpaši raksturīgu kustību, žestu vai kustību salikumu, dejotājam bija jāatklāj šī uzdotā ideja. Konkrēta horeogrāfija netika uzstādīta, jo tas ierobežotu dejotāja sajūtas un izpildījuma vēstījums varētu nesasniegt iecerēto, tāpēc dejotājiem bija iespēja pašiem izvēlēties kustības, kurās vislabāk var izteikt šo ideju un kā vislabāk nodot šo domu dejiski ar kustību valodu.

Radošā procesa piezīmes lasiet šeit.

Projektu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs ar Kultūras Ministrijas atbalstu

 Attēls: ekrānšāviņš no video