DANCEPUNKC atbrauca uz festivālu New Baltic Dance ’12, lai skatītos, cik daudzveidīga ir burvīgā dejas māksla. Bija jau pāris dienas paskatījies, kad nolēma, ka arī pašam vajag mazliet uzlabot tonusu. Ņēma tik treniņbikses un gāja pāri tiltam uz pilates studiju. Pirmā stunda pagāja mierīgi – visi skaisti grupā, katrs uz sava paklājiņa, skolotājas grozās pa vidu un pielabo. Vingrinājumi nav grūti, nav grūti tikmēr, kamēr dara ar savu izpratni, kur ir taisni, kur šķībi un kur 90 grādi. Tikko skolotājas prasmīgi piegroza, kā nu būtu labāk, tā uzreiz pasaule sašķiebjas uz vienu vai otru pusi. Ārprāts – man viena roka garāka! Šausmas – man ribas ārā! Pats sev esmu optiska ilūzija – izskatās taisni, bet nav gan. Situācija kļuva vēl nopietnāka, kad DANCEPUNKC tika ievests blakus telpā. Nekas tāds nebija redzēts: galdi, soli, kušetes ar atsperēm, striķiem, riņķiem, rokturiem, pakāpieniem, galvas turētājiem un kāju atspiedējiem… Vai nu tik Jozefs Pilates nebija mazliet aizrāvies ar viduslaiku pētniecību? Ka tik senāk latviešu neslēdza siekstā veselības uzlabošanai? Jo izrādās, ka katra šāda dārga un sarežģīta rīka funkcija ir nolikt cilvēku taisni (nu aptuveni taisni) un tad kustēties jau šādos noteikumos. Moku rīku nepiemānīsi – abas gumijas velk DANCEPUNKC kājas vienādi, grib tās vai negrib to. Un tā stundu. Lai atgādinātu savam šķībajam ķermenim, ka, iespējams, kāda centimetru liela korekcija var daudz ko mainīt. DANCEPUNKC jau vienalga, viņš jau nedejo. Dejotājiem gan nav vienalga – svars, kas vienai pēdai iet cauri pa citu asi nekā otrai, traucē nostāvēt uz kājas par spīti nezin kādiem citiem treniņiem. Bet šeit – centimetru liela korekcija, nostiprinām zināšanas un esi jau daudz labāks dejotājs. Tomēr nav tiesa, ka DANCEPUNKC būtu vienalga par saviem centimetriem. Jo, piemēram, ja mežā ieiet cilvēks ar divām dažāda garuma kājām, tad jo itin drīz, to pats nejūtot, sāk iet pa apli un vadātājs ir klāt.

Tāpēc vingrosim, jo vingrošanā ir veselība!