Laikmetīgās dejas izrāde “Oblicus”

02.07. “Hanzas Peronā” Rīgā

18.07. Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā

Iesaka: Rūta Pūce

Lai arī deju sezona ir beigusies, laikmetīgās dejas nozare piedāvā izrādes arī atpūtas mēnešos. Dejas organizācijas “Tuvumi” un mākslinieku apvienības “IevaKrish” jaunākais darbs “Oblicus” jeb arhitektoniskā šķībdeja savu pirmizrādi piedzīvoja maija vidū Lietuvā, “Zagare Fringe Festival” ietvaros. Latvijas pirmizrāde būs skatāma “Hanzas peronā”, bet atpūtniekiem iesaku “Oblicus” noskatīties Sabilē un pa ceļam apmeklēt arī Kurzemes skaistākās vietas. Duets “IevaKrish” būs sastopami “Hanzas peronā” arī augustā ar izrādi “Satikt”. Mani interesē, kā autori būs risinājuši izrādes “Oblicus” pieteikumā rakstīto: “Šis ir mans un Tavs laikmetīgais mīlas stāsts, mūsu laikmetīgā sutartinė”, jo lietuviešu sutartīnes ir nozīmīga sastāvdaļa arī izrādē “Satikt”. Arī šī izrāde vēstīja par kopā būšanu, esot atšķirīgiem, par ko vairāk rakstu šeit. “IevaKrish” ir raksturīgi savas izrādes attīstīt, mainīt, pārcelt jaunos līmeņos, un, iespējams, tā pa īstam viņu mākslas esenci var notvert, tikai redzot visas izrādes un to versijas. Pamanot atsauces un saspēles, lai uztvertu izmaiņas kā dialogu ar aizgājušo. Biļetes uz “Oblicus” “Hanzas peronā” šeit, bet Sabilē – šeit.

Multimediāls lieluzvedums “Māls”

16.08., 17.08. Cēsu pils parkā

Iesaka: Baiba Ķestere

“Māls” būs spilgts apliecinājums Cēsu novada amatiermākslas kolektīvu augstajai meistarībai, parādot viņu spēju būt līdzvērtīgiem partneriem profesionālajiem māksliniekiem. Multimediālais lieluzveduma formāts ļauj dažādiem mākslas veidiem radīt sintēzi, kas tik bieži nav sastopama, mijiedarbojoties profesionālajai un amatiermākslai.

Lieluzvedums “Māls” ir veltījums Latvijas zemei, cilvēkam un radīšanas brīnumam. Tā ir laikmetīga kultūras pieredze, kurā satiekas laikmeti, vēstures liecības, ģeoloģija un cilvēka radošais gars. Profesionālā radošā komanda sevi ir pierādījusi jau iepriekš ar novitātēm un atšķirīgu skatījumu uz mūsu kultūras vidē ierastajām norisēm.

Sīkāka informācija un biļetes šeit un šeit.

Deju sacensības “Ghetto Dance Battle 2025“ ielu kultūras festivāla “Ghetto Games Festival” ietvaros

19.07., 20.07. Lielajā laukumā Ventspilī

Iesaka: Anna Pierhuroviča un Maija Tjurjapina

“Ghetto Dance” ir nozīmīga kustība Latvijā, kas apvieno ielu deju kultūru ar jauniešu iespēju stiprināšanu un kopienas veidošanu. Tā akcentē pašizpausmi, tehnisko meistarību un sabiedrības iesaisti caur hiphopu, breiku un citiem ielu deju stiliem. Batli, iespējams, ir lielākais un iespaidīgākais hiphopa kultūras notikums vasaras sezonā Latvijā. Skatītājiem ieeja bez maksas.

Dalībnieku reģistrācija šeit līdz 13. jūlijam. Papildu informācija šeit.

Alasteira Makolija eseja “Dejas kritiķa Klementa Krispa paradoksi un pretrunas” (Alastair Macauley “The inconsistencies of the dance critic Clement Crisp”)  

Vietnē “Alastair Macaulay” šeit.

Iesaka: Laura Jasmane

“Skaņu celiņš, kas līdzinās kondicioniera riesta dziesmai,” ir tikai viena no metaforām, ko reiz radījis dejas kritiķis Klements Krisps. Vairāk nekā sešdesmit gadu garumā Krisps rakstījis “Financial Times” un radījis enciklopēdisku recenziju kopu, kas ne tikai liecina par 20. gadsimta un 21. gadsimta sākuma pasaules ievērojamāko trupu, dejotāju un horeogrāfu darbību, bet arī ir skaudību raisošs valodas un domas precizitātes paraugs. “Kā lāzera stars cauri lipīgai karameles masai,” – tā Klements Krisps reiz aprakstīja Natālijas Makarovas un Entonija Douela kustību manieri.

Tomēr šoreiz vēlos izcelt nevis deju, ko Krisps apraksta, bet pašu Krispu. Es viņa darbus (no kuriem daudzi pieejami Google meklējuma attālumā, kā arī apvienoti krājumā) iepazinu caur viņa kolēģa vārdiem – Alasteira Makolija (Alastair Macaulay) vietnē pieejams apjomīgs, tomēr aizraujošs teksts, kas atklāj dejas kritiķi kā fascinējošu tēlu – erudītu, radošu, asredzīgu un ietekmīgu, tomēr arī pretrunīgu, interešu konfliktos un vēstures procesos iepītu personību.

Pilns dejas notikumu kalendārs atrodas šeit.

Kolāžā izmantoti pasākumu organizatoru publicitātes attēli un Alekseja Beļecka, Dina Makaroff foto.