Horeogrāfs Oskars Moore par izrādi:

“Izrādes iecere saistās ar izaicinājumu izveidot struktūru radošas personas ikdienai.

Jauniem cilvēkiem bieži ir grūti piecelties no rīta, jo ir bijusi vēla nakts, nav laika paēst brokastis, nepietiek enerģijas dienai, reizēm notiek “iestrēgšana” kādā sociālā medijā, solījumi un lietas paliek neizdarītas. Tas ir sāpīgi. Es vēlos veidot dzīves plūdumu, kurā var apzināties pamata struktūru, lai var paredzēt veidus kā rēķināties ar iespējamām nobīdēm.
Ritms un atkārtošanās dzīvē ir neizbēgami, jo esam savas dzīves ciklos.
Mēs mostamies un ejam gulēt.
Gads ir cikls, tāpat kā mēnesis.
Tiem ir definēti struktūras punkti.
Ja mēs saprotam struktūru, mēs varam veidot savas dzīves ciklu plūsmu apzināti.

Es vēlējos pamēģināt ar šādu mērķi radīt rutīnu, kas cilvēku nesagrauj, bet palīdz attīstīties. No tā izriet ilgstamības tēma. Ar savu cikliskuma pētījumu es vēlos caur kustību parādīt skatītājam šo laika zaudēšanas problēmu un kā risinājumu piedāvāt apzinātību.

Izrādes veidošanas procesā esmu izpētījis vienas dienas cikliskumu, ritmu un elementus tajā. Šim kustību materiālam ir būtiski, ka pat ar visām nobīdēm, vai aizķeršanās brīžiem, kopējā kustību secība joprojām saglabājas kā viena nepārtraukta kustību plūsma, kas aizsākas izrādes sākumā un noslēdzas tikai izrādes beigās.
Šajā darbā es cilvēku pielīdzinu dzinējam, jo gan cilvēku, gan dzinēju var uzskatīt par kustību veicēju.”

Pirmizrāde: 19.06.2024. Rīga