Juta Ance Romberga

Recenzija tapusi projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros. Edmunda Veizāna darbs “Par kontrastiem hip-hop valodā” skatāms šeit.

Apzinoties, ka esmu iekāpusi pavisam nezināmā laukā, atļaušos apgalvot, ka darbs un recenzents jeb dejotājs un domātājs ir sapāroti īpaši kontrastainā kombinācijā. Tomēr negribētu apgalvot, ka šī kontrastainā kombinācija būtu pavisam bezcerīga. Edmunda Veizāna, Reiņa Freimaņa un “Love Letters” veidotā horeogrāfija Dāga Zvirgzdiņa un Glorias Špisas izpildījumā ir domā un izpildījumā precīza. Man kā vēsturniecei… ne gluži, bet man kā filoloģei gan, protams, ļoti konkrētu pirmo impulsu un uztveršanas filtru sniedz horeogrāfa dotais komentārs, kā arī darba nosaukums.

Lai gan dejas daļas savā starpā ir kontrastējošas, tās pakļaujas projekta virstēmai – līdzvērtīgas tiesības visiem. Šajā gadījumā līdzvērtīgās tiesības ir tieši uz ķermeni un tā brīvu izpausmi kustībā. Un līdzvērtīgās tiesības arī attiecas uz hiphopa kā dejas iespējām paust dažādus vēstījumus. Dejas pirmajā daļā Gloria izpilda horeogrāfiju, kas nenoliedzami vēsta par centieniem, mēģināšanu, vilšanos un izgāšanos, bet apņēmīgu turpināšanu un strādāšanu. Dejas otrā daļa pievēršas svētkiem. Lai gan šeit kadra sānos redzamās detaļas no ne tik spožās dzīves – rūsa uz restotiem vārtiem –, liek domāt, ka konkrēto glamūru tomēr var uztvert arī kā parodiju. Redzamais zelts, plastmasas atribūti, prieks un smaids šķiet viltots. Un arī kustības, lai gan precīzas, niansētas un izpildītas augstā kvalitātē, vēstījuma līmenī liek domāt par sabiedrības rāmjiem, kuros katrs cenšamies ietilpt, lai sasniegtu kaut kādu versiju par materiālo labumu nodrošinātu un citu atzītu laimi. Dejas trešā daļa pievēršas izdzīvošanas tēmai, kas aktualizēta caur bezpajumtnieka tēlu, savukārt ceturtā daļa ļauj satikties domubiedriem pazīstamā vidē un pavadīt laiku, darot to, kas priecē un aizrauj.

Kontrasti atklājas jau vēstījuma līmenī starp dejas daļām – jaunais censonis, kurš piedzīvo kritienus un vilšanos, materiālo labumu guvušais laimes luteklis, kurš patiesībā šķiet viltots, neīsts un tādējādi arī ne pārāk laimīgs, dzīves pabērns, kuru liktenis nospiedis uz ceļiem un kuram iztika jāmeklē atkritumos, kā arī jaunieši paštēlā, kuri bauda prieku par deju, nešķirojot materiālo stāvokli, dzimumu, sociālās lomas utt. Lai gan hiphopa saknes meklējamas ielu kultūrā maznodrošinātākos Amerikas pilsētu rajonos, gadu gaitā ir pierādījies, ka cīņa pret neizpratni, vardarbību un par līdztiesību nav vienīgais naratīvs, ko hiphops spēj iznest. Šķiet, ka šis darbs vispār kļūst par miniatūru hiphopa kultūras būtību – lai no kurienes tu nāktu, lai kas tu būtu, tev ir vieta hiphopa ģimenē un dejā. Arī projekta virstēma – līdzvērtīgas tiesības visiem –, manuprāt, varētu būt viens no hiphopa pamatpostulātiem, jo dejai ir pilnīgi vienaldzīga līdzšinējā pieredze, statuss, atbilstība stereotipiem vai mistiskiem standartiem. Būtiski ir tikai tas, ko tu spēj izdarīt ar savu ķermeni, cik ļoti tu spēj atbrīvoties un ļauties mūzikas mainīgajam ritmam.

Kā patīkama nodeva hiphopa vēsturei un klasikai jāpiemin arī izvēlētā lokācija un dekorācijas. Darba “Par kontrastiem hip-hop valodā”radošā komanda ir palikusi uzticīga ielu kultūrai, par dabīgo scenogrāfiju izvēloties VEF kvartāla teritoriju, neuztraucoties par smalkiem tērpiem vai nedzīvām detaļām kadrā. Pat daļa, kurā attēlots glamūrs, ir veidota ar ielas kultūru prātā – tā parāda, ka pietiek vien ar kiču (disko bumbu, spoguļiem un nedaudz zelta), lai radītu precīzas asociācijas. Nododot vieglu sveicienu arī grafiti mākslai, mēs visi nonākam pie gala secinājuma – dejas ģimeni tu vari izvēlēties pats un, apvienojot sevī daudz kontrastu, tā var kļūt par vissaprotošāko un atbalstošāko tavas dzīves daļu.

Juta Ance Romberga domā un raksta par teātri un starpdisciplināriem mākslas notikumiem, piehaltūrē kā korektore un strādā reklāmā. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas programmā, bakalaura – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē Baltu filoloģijā.

Foto: ekrānšāviņš no video