Inta Balode

2014. gadā darbību uzsāk jauna biedrība New Latvian Ballet, kura par savu mērķi izvirza horeogrāfijas mākslas attīstību Latvijā, realizējot jauno Latvijas horeogrāfu radošo potenciālu dažādās izrādēs, koncertos un citos pasākumos. Jaundibinātā organizācija iecerējusi veidot baleta izrādes un miniatūras, piedalīties dažādos projektos (sākot no kāzām un dzimšanās dienām līdz korporatīvajiem pasākumiem un sociāliem projektiem), pasniegt baleta stundas bērniem un pieaugušajiem. New Latvian Ballet dibinātājās un valdes locekles ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieces Iļana Puhova un Aleksandra Astreina.  Biedrības pirmā projekta – izrādes “Šagrēnāda” – pirmizrāde gaidāma jau 14. septembrī plkst. 19:00 Latviešu biedrības namā.

Lai labāk iepazītu jauno biedrību un tās vīziju, sazinājos ar Iļanu Puhovu:

-Vai izvēlējāties veidot savu baleta organizāciju, jo uzskatāt, ka Latvijā ir nepietiekošs vai vienpusīgs baleta piedāvājums? Kas ir jūsu galvenais “trumpis”, ar ko cerat piesaistīt skatītājus?

-Ideja veidot savu organizāciju ir radusies nevis kādas neapmierinātības dēļ, tas ir vairāk pašrealizācijas jautājums. Mēs ar Aleksandru izaugām kopā, esam draudzenes kopš baleta skolas, un mūsu baletiskā gaume un skatījums ir līdzīgi. Kad Aleksandra sāka mācīties JVLMA par horeogrāfu, es kļuvu par viņas izpildītāju. Tā mēs strādājam, un pašreiz mums jau ir sakrājušās baleta miniatūras un dažādi numuri. Diemžēl nav pietiekami daudz iespēju parādīt jau esošos numurus, bet radās tikai jaunas un jaunas idejas. Tā mēs izdomājām, ka nav jāgaida, bet ir jārīkojas. Ir gan vēlēšanas, gan spēks savienot baleta mākslinieku darbu ar jaunas profesijas iesākšanu.
Mūsu “trumpis” ir tāds, ka mēs gribam radīt intelektuālo baletu. Visvairāk mēs gribam, lai pēc mūsu izrādēm, koncertiem utt. skatītājs nepaliktu vienaldzīgs, lai mūsu iestudējumi aizkustinātu skatītāju dvēseles, lai katram būtu par ko aizdomāties. Mums tuvāks ir klasiskais, dramatiskais balets ar sižetu, pantomīmu. “Trumpis” ir arī mākslas sintēze – mēs cenšamies apvienot klasisku baletu ar neoklasiskām kustībam, operu, pantomīmu, aktiermeistarību…

–Iestudējumā “Šagrēnāda” teju vai visi dejotāji ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki. Vai biedrība ir veidota, lai dotu Latvijas Nacionālā baleta dejotājiem papildu darba iespējas vai arī ar laiku paredzēts aicināt dejotājus, kuri ir absolvējuši Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, bet netika pie darba LNB?

-Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki ir vienīgie profesionālie baleta izpildītāji Latvijā, un mūsu iestudējumā viņi piedalās brīvprātīgi, mēģinot savā brīvajā laika. Mēs nevaram solīt, ka biedrība dos iespēju papildu darbam, jo šobrīd mums viss turas uz entuziasma, bet mēs labprāt piesaistīsim arī jaunus māksliniekus no Latvijas un arī no ārzemēm. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolventi, kas netiek pieņemti darbā Latvijas Nacionālajā baletā, ir profesionāļi, ja tā var teikt, sertificēti profesionāļi. Taču baleta mākslinieks bez ikdienas treniņstundām ātri zaudē formu. Līdz ar to zaudēts profesionālais līmenis, kā arī daudziem pazūd vēlēšanās dejot. Ir problēma, ka ir tikai viens teātris un parasti tajā pēc skolas tiek tie, kas skaitās labākie. Bet varbūt, ja ar tiem, kas netika teatrī turpinātu stradāt, ja viņiem būtu iespēja pieradīt sevi, paradīt savas stiprās puses…

-Kādi ir finansējuma avoti mākslinieku atalgojumam un izrāžu producēšanas tehniskajām izmaksām? Vai arī pagaidām šis ir vairāk brīvprātīgs darbs?

-Mēs negribētu pagaidām atklāt visus noslēpumus, bet viss notiek, pateicoties cilvēkiem, kas mīl baletu un kas grib dod iespēju realizēties jaunām idejām.

-Kā jūs raksturotu situāciju Latvijas baleta mākslā kopumā?  Vai ir kādas problēmas, sistēmiski, mākslinieciski vai izglītības trūkumi, kas prasās pēc risinājuma? Jā tādi ir, tad kā jaunizveidotā biedrība iesaistīties šo problēmu risināšanā?

-Mūsuprāt, galvenā problēma ir tā, ka jauniem horeogrāfiem un māksliniekiem nav iespējamu realizēt savu potenciālu. Protams, lai nokļūtu uz lielām skatuvēm katram horeogrāfam, lai cik talantīgs tās nebūtu, ir jānoiet savs ceļš. Jāizstrādā savs stils, ir nepieciešamā pieredze. Ir jābrauc uz semināriem, uz meistarklasēm, jāmācās strādāt ar māksliniekiem, ar lielu cilvēku skaitu, nevis tikai ar saviem kursa biedriem vai kolēģiem. Bet tas nav iespējams mūsu apstākļos, jo nav ne laika, ne resursu, kā arī nav pietiekošas informācijas.

Par kopējo situāciju no savas pieredzes varu teikt, ka skatītāji vairāk grib redzēt klasisko baletu – saprotamo, estētiski skaisto, emocionāli piesātināto. Modernajā, bezsižetiskajā baletā ne visi uztver un saprot to skaistumu.

Varbūt, ja Latvijā būtu vēl teātri, kur varētu strādāt jaunie horeogrāfi un dejot jaunie mākslinieki, kur tie varētu sadarboties un eksperimentēt, tad baletā nebūtu tāda stagnācija. Bet kamēr tādu nav, mēs meklēsim iespēju atrast risinājumu saviem spēkiem.

-Jūsu organizācijas aprakstā minēta gan izrāžu veidošana, gan turpat blakus arī dalība korporatīvos pasākumos. Vai jūs nebiedē tas, ka varat tikt uztveri kā komerciāli orientētas izklaides organizācija?

-Runājot par korporatīviem pasākumiem, mēs domājam par pasākumu līmeni un kvalitāti, kur balets būtu uztverams kā māksla, nevis ka izklaide cilvēkiem vakariņu laikā. Tie varētu būt kādi nozīmīgi pasākumi, koncerti.
Mūsu pieredzē ir arī darbs izklaides pasākumos, bet ir robeža, kuru mēs negribam un nedrīkstam pāriet!

-Vai jūsu plānos galvenokārt ir veidot Latvijas horeogrāfu oriģināliestudējumus, vai domājat iestudēt arī ārvalstu horeogrāfu darbus?

-Latvijas horeogrāfu darbus un galvenokārt Aleksandras darbus. Ja runājam par ārzemēm, mēs gribētu nevis vest uz Latviju citu horeogrāfu darbus, bet gan otrādi – iestudēt Latvijas horeogrāfu darbus ārzemju kompānijās.

Rakstā publicēto fotogrāfiju autors: Vadims Barisons