Inta Balode

Balerīnas nerunā, nesvīst, slēpj krūtis un nav pārāk gudras; prinči vienmēr ir laipni, pietur dāmu, bet dod priekšroku puišiem; viss beidzas traģiski, bet ļoti skaisti; puišiem balets nepatīk zeķubikšu dēļ; mammas savas meitas sūta uz baletskolu, jo pašas neprot dejot; Latvijas baleta vēsturē ir tikai trīs vārdi – Barišņikovs, Godunovs un Liepa; balets ir populārs tikai Krievijā; baleta lielākie cienītāji ir geji utt.

Tie ir tikai daži no visai aplamiem un absurdiem mītiem par baletu. Tomēr katrā mītā ir arī daļa patiesības, un galvenā patiesība ir tā, ka jocīgi priekšstati rodas no nezināšanas. 2015.gada 21.februārī Latvijas Nacionālajā operā notiks izglītības programmas “Baleta pasaulē” izrādes. Un šis pavisam noteikti ir būtisks solis saprašanas virzienā.

Tāpat kā mīti un klišejiski joki, arī nepatikšana bieži nāk no nesaprašanas. Uz mirkli var apburt ar kaut ko svešādu un neparastu, bet ilgstošas attiecības tomēr balstās savstarpējā izpratnē un cieņā. „Baleta pasaulē” ir liels „pas” pretī publikas izglītošanai virspusēji it kā labi zināmajā, tomēr noslēpumainajā un nesaprastajā baleta pasaulē. Zinu gana daudz cilvēku, kas aktīvi seko visa veida kultūras norisēm, bet baletu pilnīgi ignorē. Protams, var jau lūkoties uz baletu kā vecu, dekoratīvu palieku, tomēr arī baletā, tāpat kā citur, ir stagnāti un ir radoši mākslinieki, kas aizrautīgi strādā, realizē savas idejas un ambīcijas, ilgojas pēc mīloša un kompetenta skatītāja un cer uz konstruktīvu un daudzbalsīgu kritiku un dialogu.

“Baleta pasaulē” scenārija autores Guntas Bāliņas pamatīgās zināšanas baleta vēsturē un tehnikā kopā ar režisores Elitas Bukovskas prasmi veidot saistošu un dinamisku koncertu ritmu radījušas elegantu, izglītojošu un nenogurdinošu programmu, kur baleta soļu un kustību skaidrojumi mijas ar ieskatiem Latvijas un pasaules baleta vēsturē. Videomateriālu, kur redzamas gan baleta zvaigznes, gan senas grafikas, gan fragmenti no filmas “Karalis dejo” ,veidojusi Zane Raudiņa. Koncertmeistare ir Natālija Dirvuka, kura vēlreiz apliecina, ka nav nekāda “tur stūrī aiz spoguļiem” persona (interviju ar Natāliju var lasīt šeit).

Izzinošā paraugstunda “Baleta pasaulē” ir jauks piemērs nākšanai tuvāk skatītājam – bedres nav, mākslinieki ir tepat, runā ar mums, smaida vienkārši un sirsnīgi, neizrādās, bet dalās ar sajūtām, kādas ir treniņstundā. Vispatīkamākais ir baleta draudzīgums un pieejamība, ko dod tuvums, kuru piedāvā kā Latvijas Nacionālās operas Jaunā zāle, tā balerīnu klātbūtne. Un vēl jo vairāk Elzas Leimanes-Martinovas mājīgā un brīžiem jauki ironiskā runas maniere, iejūtoties stundas vadītājas lomā. Atmaskošana pilnībā nenotiek, jo viņa runā teju vai klusinātā balsī. Tā tomēr ir publiska izrāde, un bērniem jāiemīl balets, nevis jādzird, ka esi “kā puņķis uz drāts!” vai “vienkupra kamielis” (tie ir citāti no manu deju skolotāju arsenāla). Tomēr baleta klases stingrība ir jaušama ik ķermeņa šūnā un zilbē. Paradoksāli, bet ķermenim patīk, ka viņu dzen. Cits jautājums par to, kā tas tiek darīts. Elzas Leimanes-Martinovas vadītā klase dod cerību, ka dzīt var arī ar maigumu.

Kopumā materiāla, kas ietilpis nedaudz mazāk kā stundā, droši pietiktu vismaz piecām tādām programmām. Brīžiem domāju – vai mazie skatītāji var paspēt visam izsekot? Lai gan drīzāk jau to nevar vecie, jo ne jau man uztverams ātrums, kādā pasaules griežas piecgadīgo un septiņgadīgo prātā. Turklāt mazās meitenes nākušas skatīties uz īstām balerīnām smukajās kleitās. Tikmēr vecāki var atsvaidzināt savas zināšanas vai kaunēties par to, ko nav zinājuši. Ceru, ka līdzīgas programmas sekos. Šī ir sava veida tēmu katalogs, kurš var tikt ievirzīts kādā konkrētā virzienā par godu jubilejām, atcerēm, gadskārtām, dažādu valstu kultūras dienām un naktīm un kam tik vēl ne.

Lai arī īpaši netiek uzsvērts, ka programma domāta bērniem, pirmizrādē, ko apmeklēju, zāli bija piepildījušas mazās balerīnas. Bet pavisam droši var apgalvot, ka programma lieti noder jebkuram baleta skatītājam, kas grib kaut ko uzzināt vai atcerēties par baleta tehniku un vēsturi vai arī pavadīt laiku ļoti labu balerīnu kompānijā, kur teju vai visas spilgtākās jaunās dejotājas sastopamas vienkopus: Alise Prudāne, Jolanta Lubēja, Ieva Rācene, Evelīna Godunova. Turklāt viņas ir tik dažādas, tātad baleta standarts nav tik skaudrs. Nu viņām pievienojies arī viens princis – Artūrs Sokolovs noteikti liks dāmām dejot vēl graciozāk un atgādinās, ka balets nebūt nav tikai sieviešu māksla. Arī mikrorajona džekam te pietiek izaicinājumu un adrenalīna.