Bailīga doma, trauslas iekšas, dupši-disidenti. Liepājnieki sabaidīja vairāk nekā Orvels

29/12/2014

Inta Balode

Domāju, ka no Džordža Orvela „1984” iestudēšanas nekas labs nevar sanākt. Bet biju sajūsmā par drosmi. Gribēju redzēt, kā veicies horeogrāfei Lienei Gravai. Kad Laima Slava no Latvijas radio jautāja par idejām, stāstīju par horeogrāfiju. Katram savas vājības. Par kustībām var padomāt un parunāt. Sūdzību nav. Bet mieru neliek arī doma. Mieru nedod izrādes tikšana klāt manām iekšām.

Viena diezgan gara doma

Doma ir bailīga. Kad lasīju romānu, biju galvenā varoņa Vinstona pusē. Viņš ir citāds, viņš redz un saprot vairāk, viņš vairs nevar to izturēt, viņš grib mainīt sistēmu, viņš ir gatavs uz visu. Jā, viņš beigās salūzt. Jā, tas ir traģiski. Pat ja nebūs citu vinstonu, Vinstona mūžs un upuris nav velts. Darīja to, kam ticēja. Oda cilvēka brīvībai.

Zinu – ir komplicētāk. Bet Vinstons ir „labais”. Lauras Grozas-Ķiberes iestudējums liek padomāt vēl. Domāju par aktīvismu vispār.

Vinstons – Egons Dombrovskis – aizrautīgs un acīgs hipijs, tualetē slepus rakstītājs. Tad aktīvists. Atdot ķermeni un garu cīņai. Mākslas darbs notiek ar pašu. Viņš ir mākslas darbs. Tomēr laiku pārdzīvo, tomēr nākotni var mainīt tualetē rakstītais.

Gribi mainīt nākotni, raksti! Ja met ķermeni cīņā, tad pieraksti! Ja nemāki, sameklē kādu, kas māk! Ja labi mācēs, būs jādara mazāk. Nav svarīgi, kas notika, svarīgi, kas palika.

Nepatīk aktīvisti, bet viņi ir iespaidīgi. Uznāk vainas apziņa, nav nelokāmas pozīcijas. Nav tādas lietas, par kuru iet kailām krūtīm uz barikādēm. Šodien domāju tā, rīt – jau citādāk. Negribas ar blūzi vaļā, kad idejai vairs neticu. Apskaužu tos ar putām uz lūpām. Kaunos, ka ne pilsoniski atbildīga, ka ne tāda kā Vinstons. Pasaule nav pareiza, mainīt tiem, kas pēc viņa. Ja tie kā Mazā Māsa – Terēze Laukšteina –, tad nenovērtēs. Reizēm jau cīnos, pēc tam ar paģirām cīnos. Kad karstums beidzies, esi muļķis ar kailām krūtīm, jo:

–          ideju vairs nevajag,

–          nu ideja ir realitāte,

–          ideja bija aplama,

–          kāds teica, ka aplama,

–          ideja ir apšaubāma,

–          viegli apšaubīt,

–          cīnoties, samini citu cēlu,

–          kāds iekšā vai ārā to atgādināja,

–          egoists,

–          baudīji sevi,

–          patiesības nav.

Vinstons nav varonis. Vinstons ir pajoliņš, uzprasījās, lai viņu manipulē. Kāri ļāvās. Pazaudēja vienīgo revolūciju – orgasma viļņus, kuros noslīkst urķīgās domas.

Džūlija – Agnese Jēkabsone – ir „labā”. Arī viņa truli sēž, runā emocionāli, lej pāri kafiju virtuozi. Izmantot mazos robiņus sistēmā – mazus baudas mirklīšus, īstu šokolādi, īstu kafiju, īstu šampanieti, ĪSTU seksu. Arī nav pareizi. Arī viņa muļķe, redzēta ar kailām krūtīm, jo domāja, ka:

–          izdosies mūžam,

–          mīlestība ir stiprāka par visu.

–          viņš ir īstais.

–          gan jau būs labi.

Aktīvisms nav labs, bet tas notiek. Notiek arī ar tiem, kas tam netic. Sekas nav baudāmas, bet ir jau par vēlu. Jēga tikai procesā, nākotnes jau nav. Ja ne aktīvisms, tad ne sekss. Un varbūt arī ne mīlestība.

 

Tikšana klāt pie iekšām

Visgarākā aina ir TV šovs, 101. kabinets. Tumsas nav. Tas ir ilgi. Smieklīgi un šausmīgi. Tas turpinās. Tas pats muzikālais motīvs. Tā pati gaisma, secība, trokšņi, balsis. O’Braiena balss – Gatis Maliks. Lieliska balss, pārliecinoša balss. Traki mati, bet gudrs vīrs. Smaidi. Vēl un vēl. Ir arī asinis. Mākslīgās, protams! Kā īstā šovā. Atsaldēti līdz sirdij. Pozitīvi līdz ūkai. Pēc šova ir slikti. Ne domu, vēdera nervu dēļ. Ne jau apnika. Ne jau asinis. Ne ļaunie biedri, ne ļaunie bērni. Tāpēc, ka ilgi. Viss izēdas cauri žaketei, blūzei, ādai un muskuļiem. Piežmiedz kaulus, iekšas. Nekur, nespruksi, draudziņ! Tu priecāsies, līdz aizrīsies ar saviem smiekliem! Tu dejosi, līdz nokārsies savos saistaudos! Un pasaules kartība rites savu veco, gurdo un nemainīgo gaitu. Bet tavs ģīmis būs citāds.

 

Daiļi dupši – baisi, kad grozās, daudz baisāk, kad sēž

Viss ir par kustību. Vinstons visaktīvāk met šķērsu krustu starp krūtīm un ekrānu. Visi iet enerģiski un ritmiski. No priekšas – slavinājums varai. No aizmugures – daiļi grozīgi dupši-disidenti. Dubultdomas potenciāls baleta paradigmā. Redzama ir tikai priekšpuse. Visi vingro. Liene Grava TV galvenās vingres lomā. Biedri seko – precīza, lineāra, grafiska veselības kustība. Daudzvirzienu raustība naida minūtēs. Līkloči, spirāles, virpuļi un līkumi revolucionārā seksa ainās. Vairs nevar atšķirt, kur ir priekšpuse, kur iekšpuse. Pieleņķošanās sienām, skapjiem un krēsliem. Dzirdīgās pumpas uz visām virsmām visos slepenajos mirkļos. Viss ir nenormāli priecīgi. Sanitāru trīsdejas (Sandis Pēcis, Viktors Ellers, Edgars Ozoliņš) var pārdot Holivudai. Mazās māsas iznācienus arī. Biedrus uz dīvāna katrā mājā, kurā ir vientuļi. Viss ir nenormāli mērķtiecīgi. Svarīgi. Ik solis, žests, darbs un darbība. Nekā lieka, nekā nejauša, nekādas haltūras slinkuma un aizmiršanas dēļ. Lielais brālis visu tur cieši. Izdreijāts līdz necilvēcīgumam. Cerība uz mieru, kad sēž. Bet bail, kad sēž. Vilsons sēž, kājiņas šūpojas. Vilsons sēž, žurciņas steidzas. Vilsons un Džūlija sēž. Sēž un sēž. Mīlēs Lielo brāli, bet dupsi vairs negrozīs. Mīlēs salti, mīlēs stingi, mīlēs mūžam.

Komentāri
  • 14/04/2015
    mordanga

    Inta, cik sapīpējies? vajag izbeigt tādu māžošanos… ka nesanāk tā muļķīgi….

  • 02/04/2015
    Sems

    Sajaukt Vinstonu ar Vilsonu, protams, ir tikai dabīgi. Kam negadās 🙂

  • 30/12/2014
    pfūū….

    Galveno varoni sauc Vinstons Smits, Vilsons – tā bija tā bumba ar kuru Toms Henks filmā “Cast away” draudzējās.

    • 30/12/2014
      Inta

      Paldies, pfūū, par acīgumu! Dikti man patīk šīs kļūdas sasaiste ar Henka bumbu! Ir līdzīgi abi savā nozīmīgumā! 🙂

Komentēt

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.