Ausma Dragone

12/02/2012

27. februārī LNO baleta soliste (1961 — 1983) Ausma Dragone atzīmēs 70 gadu jubileju. Šodien Ausmu Dragoni daudzi pazīt kā Profesionālās Baleta asociācijas dibinātāju un ilggadējo tās prezidenti, kā arī Rīgas Kultūras skolas klasiskās dejas pedagoģi un horeogrāfijas metodiskā kabineta vadītāju (1987 — 1998). Mākslinieces pedagoģiskā un mākslinieciskā darbība augsti novērtēta, piešķirot Latvijas Kultūras darbinieces goda nosaukumu (1989), H. Tangijevas-Birznieces balvu (2006), TZO Atzinības krustu (2006), VKKF mūža stipendiju (2008). Starp apbalvojumiem ir arī Diploms Vissavienības baletskolu skatē par E. Īgenbergas miniatūras “Pie jūras” dejojumu (1958). Veicināšanas prēmija Maskavas I Starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā par O. Barskova monobaleta “Neglītais pīlēns” izpildījumu (1966). Otrā prēmija un diploms Maskavas III Vissavienības jauno baleta mākslinieku un baletmeistaru konkursā par P. Plakida, J. Kaprāļa viencēliena “Drauds” dejojumu.

 Baleta mākslas ābeci māksliniece apguvusi RHV pie pedagoģēm N. Leontjevas, P. Dzērves, V. Bļinova, H. Tangijevas-Birznieces (1952—1958), beigusi Ļeņingradas Horeogrāfijas skolu (1961), mācījusies un papildinājusi zināšanas baleta mākslā pie pedagogiem V. Kastrovickas, N. Serebreņikova, N. Rumjanceva, I. Uksusņikova, J. Širipinas, J. Bīberes.

Raksturojot A. Dragones māksliniecisko personību, I. Bite rakstīja: “… Atveidojusi gan apgarotus, poētiskus tēlus, gan spilgtus, temperamentīgus raksturus, lieliski iejutusies arī komisko personāžu veidolos. Dāsni apveltīta ar aktiertalantu un meistarību. Uz skatuves visvairāk viņu saistīja baletdrāmu un traģēdiju varones, dzīvē — enerģiska, kūsājoša sabiedriskā darbošanās.” (….un atsaucas laikmets. – R.: Latviešu mūzika, 1974. 135-155. lpp.).

Starp mākslinieces īpašajām dramatiski traģiskajām lomām atzīmējamas Karmena, Kleopatra, Zarema, viltīgā un nežēlīgā Egīna A. Hačaturjana „Spartakā” , kaisles un brīvības alku pilnā Spāniete M. Ravēla „Bolero”, lepnā, greizsirdīgā un aizvainotā Frīda J. Ķepīša „Turaidas Rozē”, cēlā un neaizskaramā Sīringa O. Barskova „Pāns un Sīringa”, poētiski trauslā ar maģisko spēku apveltītā Saules priesteriene O. Barskova „Inku zelts”,Vīnes prīmabalerīna Franciska J. Štrausa „Pie zilās Donavas” , ziemeļnieciskā skaistule Ingrīda E. Grīga „Pērs Gints”, tramīgā Stirniņa Balasanjana „Šakuntālā”, meitenīgi ekspresīvā un trauksmainā Džuljeta S. Prokofjeva „Romeo un Džuljetā” un vēl un vēl. Skatuviskās darbības divdesmit gados radīti vairāki desmiti dažādu lielāku un mazāku lomu, izdzīvoti dažādi likteņi, izbaudīta gan skatītāju dievināšana, gan skatuves dzīves aizkulišu rūgtums.

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,

Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz,

Gan sūrumu, gan prieku katrs slēpis,

Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds.

Lai sajustu — cik dzīve tomēr skaista,

Kur tā kā darba bite vari būt,

To sudrabu no mirkļa kārēm vācot,

Kas neapsūb un vējos nepazūd!

/ K.Apšukrūma /

Lomas LNO:

Neglītais pīlēns (O. Barkovs monobalets „Neglītais pīlēns”, 1961);

Rozita (L. Minkuss „Dons Kihots”, 1962);

Varvara (I. Morozovs „Doktors Aikāsāp”, 1962);

Soliste (F. Šopēns „Šopeniāna”, 1962);

Džuljeta (S. Prokofjeva „Romeo un Džuljeta”, 1962);

Feja prologā, Feja Dārgakmens, Karabosa (P. Čaikovskis „Apburtā princese”, 1962,1975);

Velnene (M. Čulaki „Pasaka par Popu un viņa kalpu Baldu”, 1962);

Meža lauma Mavka (M. Skoruļskis „Meža dziesma”, 1963);

Zaļā krāsa (R. Ore „Varavīksne”, 1963);

Siringa (O. Barskovs „Plāns un Sīringa”, 1963);

Stirniņa, Šakuntala (S. Balasanjans „Šakuntula”, 1963);

Pas de trois (P.Čaikovskis „Gulbju ezers”, 1964);

Zelta dāma (S. Rahmaņinovs „Simfoniskās dejas”, 1964);

Egīna (A. Hačaturjana „Spartaks”, 1964);

Soliste (M. Ravēls „Bolero”, 1964);

Meitene (Ā. Skulte „Horeogrāfijas poēma”, 1965);

Roze (P. Barisons „Ziedu vija”, 1965);

Ingrīda (E.Grīgs „Pērs Gints”, 1966);

Frīda (J. Ķepītis „Turaidas roze”, 1966);

Ragana (A. Žilinskis „Sprīdītis”, 1968);

Saules priesteriene (O. Barkovs „Inku zelts”, 1969);

Malda (J.Mediņš „Mīlas uzvara”, 1970);

Flēra de Lisa (Č. Punji, R. Drigo, R. Glāzups „Parīzes Dievmātes katedrāle”, 1970);

Odaliska (A. Š. Adāns „Korsārs”, 1971);

Karmena (R. Ščedrins – Ž. Bizē „Karmena”, 1971);

Zarema (B. Asafjevs „Bahčisarajas strūklaka”, 1972);

Kleopatra (S. Lazarevs „Antonijs un Kleopatra”, 1972);

Franciska (J. Štrauss „Pie Zilās Donavas”, 1978);

Ida (J. Štrausa operete „Sikspārnis”, 1979);

Filmēšanās:

Rīgas kinostudijas mākslas filma „Ciklons sāksies naktī” (1966);

LTV baletuzvedumā „Dons Žuans” (1970);

„Telefilmas – Rīga” baletfilmās „Mīlas labirinti” (1971);

„Lietū” (1972);

Gunta Bāliņa

Komentāri

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.