Valts Miķelsons*

Redakcijas piebilde: Izrādē “Solo piecpadsmit” ir ļoti daudz konteksta. Tāpēc teju vai ikvienam, kurš ikdienā ir saistīts ar laikmetīgo deju, šis konteksts “apēd” kaut cik nepastarpinātas pieredzes iespējamību. Domājām, kurš varētu uz šo visu palūkoties citādi, bez pārāk lielas “iekšējā cilvēka” sajūtas. Bijām pamanījuši, ka Valts Miķelsons, lai komentētu dažādu izrāžu pieredzi, veido trīs attēlu (dažādu laikmetu mākslas darbu) kolāžās. Aicinājām viņu to izdarīt arī ar “Solo piecpadsmit”, un mums par prieku viņš piekrita, piedāvājot trīs attēlu kolāžu ar komentāriem. Un lūk – konteksts plus pavisam cits konteksts varbūt jau ir izrādes pieredze.

Pa kreisi: Elsvorts Kellijs (Ellsworth Kelly). Zils sarkans (Blue Red). 1966. Audekls, akrils. Divas daļas, kopā: 205,7 x 152,4 x 205,7 cm. Sanfrancisko Modernās mākslas muzejs un anonīmi privātkolekcionāri.

Vidū: Džeikobs Epstains (Jacob Epstein). Akmens urbis (Rock Drill). 1913. Ģipša figūra uz īsta akmens urbja. 205 × 141,5 cm. Darba sākotnējā versija izstādē Braitonas pilsētas mākslas galerijā no 1913. gada decembra līdz 1914. gada janvārim. Mākslinieka iznīcināts.

Pa labi: Tal R. Uzvara pār sauli (Victory Over the Sun). 2000. Audekls, eļļa. 200 x 200 cm

Zils un sarkans. Pamatkrāsas. Locījums. Sajust savu ķermeniskumu, vietu telpā. Kā minimālismā.

–

Lai cik uzdevumus nedotu: nenogurstoša motorika. 20. gadsimta sākuma entuziasms par mašīnas-cilvēka savienojumu. Pasaules un vēlākie kari rāda ierīču emocijas.

–

Un tad tas ir galā. Sākas runa, nauda, dzeja. Pilnas rokas. Reprīze. “Uzvara pār sauli”: mākslu sintēze 1913. gada futūristu operā, postmoderna ironija 2000.gadā.