Eduards “Ruru” Ruicis

Mani sauc Eduards Ruicis, taču dejotāju aprindās vairāk esmu pazīstams kā Ruru. Esmu mūsdienu deju pasniedzējs ar septiņu gadu pieredzi un rudenī uzsākšu ar audzēkņiem savu astoto deju sezonu Cēsīs (Cēsu bērnu un jauniešu centra “Spārni” breikinga komanda Diverse Styles) un Siguldā (Siguldas novada Jaunrades centra breikinga komanda “Sigulda Rockers”). Lai gan vairākus gadus biju vienīgais, kas  jauniešiem Vidzemes reģionā ārpus Rīgas (Cēsīs, Valmierā, Mārsnēnos Limbažos, Siguldā) regulāri pasniedzu gan breikingu, gan house un gatavoju jauniešus dalībai deju batliem, sākot ar 2022. gadu esmu izlēmis pievērsties tikai breikingam. Lēmumu pamest house trenera pienākumus pieņēmu, lai varētu maksimāli pievērst uzmanību un nodoties jauno breikeru prasmju attīstībai, sagatavošanai breikinga turnīriem, kā arī viņu fiziskās sagatavotības uzlabošanai, veselības stāvokļa novērtēšanai un uzturēšanai atbilstošā līmenī startiem vietēja un starptautiska mēroga deju sacensībās.

Kopš 2020. gadā uzsāku studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Fizioterapijas programmā, izrādās, esmu viens no pirmajiem cilvēkiem Latvijā, kurš pastiprināti iedziļinājies tieši breikinga traumās un to cēloņos, traumu profilakses iespējās (Latvijā IR veikti pētījumi saistībā ar deju, taču galvenokārt tie orientēti uz klasisko deju un laikmetīgo deju), kā arī rehabilitācijas metodēs breikeriem. Vēlos, lai dejotāji varētu maksimāli veiksmīgi atgūties pēc traumām, kuru gūšanas risks breikingā ir lielāks nekā citos mūsdienu deju stilos, un varētu pilnvērtīgi atgriezties deju treniņos. Ceru turpināt padziļināti pētīt šos jautājumus, lai palīdzētu kolēģiem, kuri guvuši traumas dejojot un cenšas atgūties no tām, kā arī darbā ar jaunajiem breikeriem – lai puiši un meitenes, pievēršot uzmanību biomehānikai un korektai elementu izpildei, varētu darboties ar samazinātu traumu risku, kas ļautu viņiem dejot ilgāk ar iespēju sasniegt augstākus rezultātus. Zinu vairākus dejotājus, kuri diemžēl pārtraukuši savas deju gaitas pēc kādas neveiksmīgas traumas un nepilnvērtīgas rehabilitācijas, kas atstājušas paliekošas sekas uz ķermeni. 

Abās pusēs – attālināto mācību pieredze

Savu pieredzi attālinātajās mācības uzskatu par raibu, bet interesantu, kā arī izglītojošu. Jau kopš Covid-19 ierobežojumu sākuma Latvijā 2020. gada pavasarī nepārtraukti esmu bijis gan studenta, gan pedagoga lomā. Ja senāk treneri, skolotāji un jaunieši meklēja informāciju, padomus un atbildes uz dažādiem jautājumiem internetā jeb attālināti pēc nepieciešamības, tad, sākoties Covid-19 aizliegumiem, attālinātās mācības kļuva par gandrīz vienīgo brīvi pieejamo apmācības formu dažādu vecumu un sfēru cilvēkiem. Iepriekš tas nebija ne pieredzēts, ne arī plānots. Dažādu jomu speciālisti, kuru ikdienas darbs iepriekš notika, komunicējot ar klientiem, audzēkņiem klātienē, nonāca situācijā, kurai viņi nebija gatavoti, – pilnīgai personīgās ikdienas reorganizācijai un jaunu darba metožu meklēšanai, apguvei, radīšanai, lai iepriekš klātienē veiktos darba pienākumus būtu iespējams turpināt sniegt klientiem maksimāli efektīvi, nezaudējot kvalitāti un, protams, arī pašus klientus.

Man  arī nācās strauji izdomāt un apgūt vairākas metodes gan informācijas nodošanai saviem audzēkņiem, gan efektīvai informācijas uztverei un apguvei, pašam esot augstskolas studentam. Sākumā viennozīmīgi bija grūti! Nezināju, kā rīkoties, taču, ejot soli pa solim uz priekšu un eksperimentējot ar dažādām darba metodēm, atradu sev ērtākās pieejas. Veidot materiālu audzēkņiem, veiksmīgi komunicēt gan ar viņiem, gan viņu vecākiem man viennozīmīgi palīdzēja personīgā pieredze, pašam paralēli studējot un saņemot materiālu no saviem lektoriem, kā arī izvērtējot, piefiksējot viņu prakses labos piemērus, kas man palīdzēja studijās.  

Kā students vai kā pasniedzējs, šķiet, vismaz vienreiz esmu izmēģinājis gandrīz visas populārākās attālināto mācību metodes un digitālās platformas. Esmu veicis saziņu gan rakstiski, gan ierakstot audio ziņas, kā arī piedaloties videozvanos. Esmu pielietojis ne tikai datoru vai planšeti, kas vairumam varētu būt nu jau ierasta prakse, bet arī vairākas mobilās aplikācijas viedtālrunī. Sākotnēji darbam ar audzēkņiem izveidoju Breaking ABC – pirmo sev zināmo deju pamācību kanālu latviski YouTube platformā. Tajā latviešu valodā publicēju maksimāli detalizētas instruktāžas, video lekcijas par dažādiem elementiem un to pielietojumu breaking un house deju stilos. Vēlāk izmēģināju arī video zvanus platformās Zoom, Skype, Microsoft Teams un īslaicīgi arī Google Classroom. Teorijai un testiem par dejas un hip-hop kultūras  vēsturi mēģinājām pielietot arī Kahoot. Lai sazinātos ar kolēģiem un labiem draugiem no Madonas breikinga komandas Mad Flow, izveidojām kopīgas grupas platformās Discord un WhatsApp.   

Ieguvumi un zaudējumi

Lai gan vairāk prieka man sagādā klātienes darbs ar audzēkņiem, tomēr pozitīvus ieguvumus redzu arī no laika posma, kad bijām spiesti darboties attālināti. Mājsēdes laikā veidotās video lekcijas audzēkņiem YouTube kanālā Breaking ABC joprojām ir lielākais publiski, bez maksas ikvienam interesentam pieejamais arhīvs ar detalizētiem dejas tehnikas skaidrojumiem un pielietojuma piemēriem latviešu valodā. Zoom video zvani ļāva regulārajām nodarbībām pieslēgties arī jauniešiem, kuri nevarēja pievienoties klātienē, piemēram, Covid-19 slimnieku kontaktpersonām vai tiem, kas atradās ārpus valsts.

Lai ilgstošajā mājsēdē motivētu sevi turpināt treniņprocesu, veicām vairākus Zoom zvanus ar draugiem no Madonas – Mad Flow komandas –, ar kuriem aizvadījām kopīgus treniņus un diskusijas. Ja ilgstoši atrodies mājsēdē viens un nevari doties uz iepriekš ierastajiem treniņiem, pakāpeniski zūd motivācija un interese turpināt iesākto. Taču, redzot sev pretī (vismaz ekrānā) cilvēku, kurš cītīgi trenējas kopā ar tevi, esi spiests nepadoties, lai neatpaliktu no treniņbiedra. Iepriekš neplānots, bet noderīgs ieguvums bija izpratne, kā rīkot online jeb tiešsaistes breikinga sacensības audzēkņiem Zoom platformā.

Lai gan kopumā pieredze, strādājot attālināti, bija neslikta un iemācījos daudz jauna, vēlos izcelt divus punktus, kas mani attālinātā mācību procesa laikā tracināja un neradīja nekādu prieku.

Pirmkārt, man nepatika fakts, ka pedagogiem daudzās izglītības iestādēs (zinu gan arī pozitīvus piemērus) netika sniegtas būtiskas piemaksas pilnvērtīga attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Lai pielāgotu nodarbības mācībām attālināti, vairums pedagogu pirms mācību stundām un treniņiem bija spiesti veltīt vairāk laika sagatavošanās darbiem nekā iepriekš, kad bija iespējams vadīt treniņus un nodarbības klātienē. Vairākiem skolotājiem nācās arī no jauna apgūt dažādas programmatūras un ierīču lietošanu, kas, protams, arī aizņēma daudz viņu personīgā laika.  

Otrkārt, nozīmīgs faktors, ko es kā pedagogs nevarēju ievērojami ietekmēt, bija negatīvais fakts, ka vairāki bērni tīri tehniski nevarēja pilnvērtīgi pārslēgties no ierastās klātienes uz neklātieni un iesaistīties attālinātajā mācību procesā. Viņiem mājās nebija pieejama nepieciešamā aparatūra, kā arī pietiekama platība pilnvērtīgai un efektīvai dejas elementu un vingrinājumu izpildei. Jaunieši, kuriem trūka nepieciešamās platības vai tehnoloģiju dalībai attālinātajās nodarbībās, vairumā gadījumu izlaida nodarbības līdz brīdim, kad atsākām nodarbības klātienē, vai pameta tās pavisam. Zaudējot audzēkņus, kuri pameta treniņus tehnikas un telpas trūkuma dēļ vai ilgstoši izlaida nodarbības, biju spiests pilnībā no jauna pārmācīt Izlases grupu, jo iepriekšējā praktiski izjuka. Tas būtiski apgrūtināja nodarbību plānošanu un ierobežoja audzēkņu kā komandas prasmju izaugsmi. Bija, protams, jaunieši, kuri arī attālināti nekavēja nevienu nodarbību un darbojās savās viesistabās, strauji sasniedzot personīgo izaugsmi.

Dažādas metodes

Veidojot materiālu kanālam Breaking ABC, sapratu, ka mērķtiecīgiem pusaudžiem ierakstītas lekcijas der lieliski, jo tās iespējams apgūt sev ērtā laikā un jebkurā vietā. Izvērtējot mazāko audzēkņu rezultātus, aina diemžēl bija citāda – sākumskolas vecuma bērniem ir grūti noturēt uzmanību darbam pēc video ieraksta. Daudz labākus rezultātus mazākie sasniedz, nodarbības aizvadot klātienē vai tiešsaistē. Daži sākumskolas audzēkņi un viņu vecāki atklāja, ka atzinīgi novērtējuši materiāla tapšanā ieguldīto laiku, tā detalizētību un kvalitāti, tomēr sapratuši, ka mācīties pēc ieraksta ir stipri grūtāk, tādēļ mācību procesu drīz pārtraukuši, nogaidot līdz nodarbības atsāksies klātienē.

Pēc atklāsmes par sākumskolēniem un iepriekš ierakstīto video lekciju apguvi pieņēmu lēmumu strauji un ievērojami mainīt darba stilu. Turpināju veidot video lekcijas, kuras atzinīgi novērtēja pusaudži un centīgākie bērni, bet paralēli uzsāku vadīt regulārās tiešsaistes video nodarbības Zoom platformā. Ja nākotnē atkārtotos līdzīga situācija, es uzreiz attālināto mācību procesu saviem audzēkņiem pārnestu uz tiešsaistes video nodarbību formātu. Video nodarbības tiešsaistē ir lielisks risinājums savstarpējās komunikācijas un motivācijas saglabāšanai un uzturēšanai – jaunieši jūtas mazāk izolēti cits no cita, jo  tiešsaistes nodarbībās iespējams sadzirdēt un saredzēt visus nodarbību dalībniekus. Kā pedagogs varu tikai atzinīgi novērtēt tiešsaistes video nodarbības – lai gan klātieni, manuprāt, tās nespēj pārspēt, tās ir labas vairāku citu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tiešsaistes nodarbībās man ir iespējams pārliecināties, ka ikviens audzēknis vismaz vienu reizi nedēļa reāli ir pievērsies dejošanai. Otrkārt, man ir iespēja novērot audzēkņu kļūdas un uzreiz tās labot, vērojot attālināti jauniešu izpildījumu. Treškārt, audzēkņiem neskaidrību gadījumā ir iespēja man jautāt skaidrojumus vai padomus par apgūstamo materiālu, un es varu uzreiz iedziļināties konkrētās detaļās, padarot mācību materiāla apguvi daudz vieglāku, efektīvāku un iespējamāku.

Kā papildu motivāciju ilgstošai dalībai attālinātās tiešsaistes nodarbībās varu minēt tiešsaistes deju sacensību rīkošanu. Nezinot, kā reaģēs kolēģi Latvijā (mūsu viedokļi dažādos jautājumos mēdz krasi atšķirties), 2021. gada decembrī aizvadījām pirmo tiešsaistes breikinga turnīru, kurā piedalījās jaunieši no Cēsu BJC “Spārni” un Siguldas novada Jaunrades centra. Sacensības pirmajā reizē notika manu audzēkņu starpā, bet, ja līdzīga situācija atkārtotos, ieteiktu pamēģināt sarīkot breikinga sacensības tiešsaistē arī visas Latvijas mērogā. Jauniešiem bija iespēja sacensties citam ar citu, nekur nebraucot, un sajust sacensību garu arī mirklī, kad tradicionālās klātienes sacensības ilgstoši nebija pieejamas un atļautas. Atkārtoti sākoties mājsēdei, gatavošanās tiešsaistes turnīram bija viens no galvenajiem motivētājiem regulāram tiešsaistes video treniņu apmeklējumam, jo neviens no iesaistītajiem audzēkņiem nevēlējās atpalikt no pārējiem komandu biedriem. Bija arī periods, kad vienlaicīgi ar daļu no audzēkņiem strādāju zālē, bet paralēli nodarbību Zoom platformā translēju jauniešiem, kuri nevarēja atrasties klātienē, jo bija Covid-19 pozitīvi vai kontaktpersonas, kā arī citu iemeslu dēļ.

Tas aizņēma daudz mana laika, un, manuprāt, Latvijā biju viens no retajiem deju pedagogiem, kurš vienlaicīgi veidoja YouTube publiski pieejamas deju instruktāžas, vadīja nodarbības paralēli gan klātienē, gan tiešsaistē, kā arī vismaz savu kolektīvu ietvaros plānoja tiešsaistes breikinga deju sacensības vairāku pilsētu jauniešiem.

Attālinātā darba un mācību nākotne

Lai gan personīgi man vairāk patīk klātienes nodarbības audzēkņiem, nepieciešamības gadījumā būtu gatavs tās turpināt arī attālinātā vai jauktā režīmā. Viennozīmīgi attālināto mācību periods ir bijis ievērojama dzīves skola gan darba plānošanā, gan video veidošanā, kā arī komunikācijā ar audzēkņiem un viņu vecākiem.

Ja būtu pietiekama interese un tehniskās iespējas, spētu regulāri vadīt nodarbības jauktā režīmā, piemēram, daļa audzēkņu atrastos zālē klātienē, bet otra puse piedalītos nodarbībās attālināti, lietojot Zoom, Skype, Microsoft Teams vai citas līdzīgas platformas, kas ļautu aptvert lielāku interesentu loku no dažādām apdzīvotām vietām.

 Redzu nākotni attālinātajam darbam, jo tam ir savi plusi, taču uzskatu – kamēr vien tas būs iespējams, nekas nepārspēs nodarbības klātienē. Ja cilvēks ir gatavs pielāgoties visiem plusiem un mīnusiem, attālinātā apmācība noteikti saglabās savu nozīmīgumu, jo īpaši nozarēs ar relatīvi nelielu zinošu pasniedzēju skaitu. Attālinātās mācības un kustību apguve no video ierakstiem daudziem ir bijis pirmais vai vienīgais pieejamais veids, kā apgūt dažādus deju stilus un kustību formas. 

Ņemot vērā, ka vienmēr esmu bijis puisis no mazpilsētas (cēsnieks) un man vienmēr ir bijusi interese par kustību un mākslu, bet senāk diemžēl kvalificētu un zinošu dejas speciālistu skaits tādos mūsdienu deju stilos kā house un breikings ārpus Rīgas reģiona bija relatīvi niecīgs, es biju praktiski piespiests lielāko daļu zināšanu par deju apgūt no video ierakstiem dažādās interneta vietnēs, piemēram, YouTube, Bboy Dojo, Kojos Trick Lab, Mastering Tricking, Club 540, Patreon, House-Dance.com un citām, taču sīkāk par to visu es būtu gatavs padalīties citreiz…

Attēls no Eduarda Ruiča personīgā arhīva.