Gunta Bāliņa

Noslēdzies II Starptautiskais Baltijas baleta konkurss, kura mērķis ir saglabāt klasiskā baleta tradīcijas, attīstīt horeogrāfisko izglītību, pilnveidot radošas personības izpildījuma meistarību, atklāt jaunus talantus un nodrošināt iespēju radošai pašizpausmei, pilnveidot pedagoģisko darbu jaunās paaudzes profesionālajā audzināšanā, attīstīt starptautisko radošo sadarbību, nodrošināt kultūras apmaiņu.

Konkurss jau otro gadu notika 17. un 18. jūnijā Dailes teātrī. Tajā piedalījās 50 profesionālo klasiskā baleta skolu audzēkņi un klasiskā baleta dejotāji trijās vecuma grupās (no 12 līdz 26 gadu vecumam). Konkursā bija pārstāvēti dejotāji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas, Kanādas,  ASV, Japānas, Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Rumānijas, Vācijas, Itālijas, Maķedonijas. Atklājot II Starptautisko Baltijas baleta konkursu, tā organizatore un direktore Regīna Kaupuža vēlēja lai talants, darbs un prieks ir II Starptautiskā Baltijas baleta konkursa talismani, uzskatot, ka baleta konkurss kā sacensība ir arī izaicinājums. Vienlaikus tas arī spēj sniegt prieku, jaunas atklāsmes un gandarījumu par paveikto. Sirsnīgus vēlējumus izteica arī Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde: „…Konkurss joprojām ir jauns izaicinājums gan dejotājiem, gan tā organizatoriem. Šogad konkursa ģeogrāfija aptver Latviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Ungāriju, Kanādu, ASV, Japānu, Somiju, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Rumāniju, Vāciju, Itāliju, un Maķedoniju. Man ir patiess prieks, ka konkursa dalībnieku skaits kļūst aizvien lielāks – tas nozīmē, ka šī tradīcija, lai arī vēl jauna un īpaši saudzīgi kopjama, ir atzīta par dzīvotspējīgu. Šīs dienas prasīs milzīgu izturību, bet tās būs arī ļoti skaistas. Novēlu konkursa dalībniekiem izjust to brīnišķīgo pārdzīvojumu, kad, ļaujoties mūzikai un dejas priekam, dzimst māksla.”

Arī  šogad konkursa dalībniekus uzvarām iedvesmoja II Starptautiskā Baltijas baleta konkursa mūza – pasaulslavenā baletdejotāja Uļjana Lopatkina: „..lai viesiem būtu prieks par gaidāmo sacensību procesu… No pieredzes zinu, ka tieši spēja priecāties sniedz cilvēkam dzīvē laimi. Lai konkursa cīņa katram no jums kļūst par soli pretim sev un savai meistarībai šajā profesijā! Savukārt cienījamai žūrijai es novēlu spēku, gudrību un iecietību pret nejaušībām!”

Arī šogad konkursa žūrijas priekšsēdētājs bija Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs un baletmeistars Aivars Leimanis, bet žūrijas locekļu vidū bija savulaik Grand opera baleta zvaigzne Sirils Atanasofs (Francija), Varšavas baletskolas mākslinieciskā direktore Jolanta Ribarska, Amerikas baleta teātra soliste Jekaterina Ščelkanova (ASV), Zagrebas Nacionālās operas baletmeistare Almira Osmanoviča (Horvātija), Berlīnes Valsts baletskolas mākslinieciskais vadītājs Mareks Rožickis (Vācija).

Paralēli konkursa programmai tika rīkotas meistarklases klasiskajā dejā Romas dejas Akadēmijas profesores Klarisas Muči (Itālija) un horeogrāfa Morisa Kozija (ASV) vadībā, piesaistot arī dejas pedagoģijas speciālistus un rosinot jaunu ceļu meklējumus dejas izglītības problēmu risinājumā.

Konkurss noritēja trijās kārtās, no kurām pirmā bija video kārta, kurā saskaņā ar nolikumu bija jāizpilda klasiskā variācija vai Pas de deux un modernā variācija vai duets. Arī otrās kārtas programmā bija klasiskā variācija vai Pas de deux un modernā variācija vai duets. Trešajā kārtā bija jādejo divas klasiskās variācija vai Pas de deux.

Jaunākajā grupā naudas balvas nav paredzētas, bet pirmās, otrās un trešās vietas ieguvējiem tiek piedāvāta apmācība vai meistarklases Eiropas labākajās baleta skolās. Vidējās un vecākas grupas uzvarētājiem paredzētas naudas balvas (Vidējā grupā 1. vieta 1500 EUR, 2. vieta 750 EUR, 3. vieta 500 EUR; vecākajā grupā 1. vieta 2000 EUR, 2. vieta 1000 EUR, 3. vieta 750 EUR).

Jau konkursa pirmajā dienā junioru grupā (12 – 14) uzmanību piesaistīja Polijas baleta skolas audzēknes Olivijas Goreckas sniegums, kurā bija jūtama teicama tehniskā sagatavotība, personības starojums un jau atzīmējama meistarība. Viņas izpildītajā Auroras variācijā no P. Čaikovska baleta „Apburtā princese” redzējām teicami izpildītas pirouettes, gan variācijas vidusdaļā, gan tās noslēguma daļā (tours piques), precīzas un liegas pārejas no arabesques variācijas sākuma daļā un precīza rond de jambe en l’air diagonāle uz puantēm vidusdaļā. Arī finālā izpildītā Žizeles variācija no A. Adāna baleta „Žizele” priecēja ar apgarotu tēla traktējumu, skaistām, slaidām ķermeņa līnijām un tehniski teicamām piruetēm/ pirouette attitude un pirouttes piquee variācijas noslēgumā. Arī žūrijas vērtējums 1. vieta. Jāatzīmē arī Igaunijas baleta skolas audzēknes Marjanas Fazullinas sniegums Odaliskas variācijā no A. Adāna baleta „Korsārs” un Esmeraldas variācijā no C. Punji baleta „Esmeralda”. Sniegums tehniski teicams (ja ņem vērā, ka visas pirouettes tika izpildītas uz kreiso pusi), varbūt vēlētos redzēt niansētākas pārejas un lielāku ķermeņa atbrīvotību izpildījumā – žūrijas vērtējums 2. vieta. Latviju junioru grupā, pārstāvēja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagogu Ritas Harlapas un Indras Lapšinas audzēknes: Emma Lagūna, Helēna Atslēdziņa, Elende Neilande, Jekaterina Juhina, Justīna Teličena un Sofija Belkina. Kopumā meiteņu sniegums atzīmējams kā labs, tomēr vietām uztraukums lika par sevi manīt un tika pieļautas tehniskas kļūmes, līdz ar to žūrija J. Teličenas un J. Juhinas sniegumu novērtēja ar 3. vietu. Jāatzīmē arī RHV 1. klases audzēknes Sofijas Belkinas sniegums, kas pārsteidza ar jautru, dzīvespriecīgu, azartisku Polkas izpildījumu un Amoriņa variāciju no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”.

Lielāka un spraigāka cīņa par godalgotajām vietām risinājās konkursantu vidējā vecuma (15 – 18) grupā, kur dalību bija pieteikuši 24 dalībnieki. Lielākais konkursantu skaits bija no Vācijas (Staatliche Ballettschule Berlin). 1. vietas ieguvēja Saki Kuvabara izcēlās ar perfektu tehniku un augstu māksliniecisko sniegumu gan Esmeraldas variācijā no Č. Punji baleta „Esmeralda”, gan ar temperamentīgu un spānisku rakstu Kitrijas variācijā no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”. Žūrija piešķīra vēl vienu 1. vietu Berlīnes baletskolas audzēknim Gregoram Situm Glokem par akadēmiski perfektu un stilā izturētu prinča Riekstkoža variāciju no P. Čaikovska baleta „Riekstkodis” un Franča variāciju no L. Delība baleta „Kopēlija”. Arī sekojošās divas 2. vietas tika piešķirtas Berlīnes baletskolas audzēkņiem Kiokai Okujamai un Mateusam Vazam Guimaresam. RHV audzēkne Stīne Kristapsone kopā ar Berlīnes baletskolas audzēkni Mihaelu Zaharievu Belilovu dalīja 3. vietu.

Apkopojot vidējās grupas sniegumu, jāatzīmē, ka tīkamu iespaidu atstāja Berlīnes baletskolas audzēkņu teicamā tehniskā un mākslinieciskā sagatavotība, skaistas, plastiskas un izstrādātas roku kustības, perfektas pēdas, teicama stila izjūta un kustību „noslīpētība” līdz mazākajam sīkumam, kā arī katrai vecuma grupai pareizi izvēlēts repertuārs. Atgriežoties pie RHV audzēkņu Stīnes Kristapsones un Denisa Pestrjakova sniegumu pas de deux no A. Adāna baleta „Žizele” un princese Florinas un Zilā putna pas de deux no P. Čaikovska baleta „Apburtā princese”, jāatzīmē S. Kristapsones vieglais un gaisīgais lēciens, vieglas pārejas no vienas kustības otrā, tomēr nepārliecināja saskaņa partnerībā ar D. Pestrjakovu – neveiklas pirouettes abos duetos un kustības „ārpus” mūzikas. Savukārt lieliska saskaņa, partnerība, stila izjūta un ķermeņa plastika bija redzama laikmetīgajā numurā „Imprint”. Šajā vecuma grupā tika piešķirtas vēl divas speciālās balvas Polijas baletskolas audzēknim Staņislavam Vegržinam un Berlīnes baletskolas audzēknei Viktorijai Vasos.

Vecākajā grupā (19 – 26) pārliecinoši sevi pieteica 1. vietas ieguvēji Dmitrijs Zagrebins no Krievijas Bazila variācijā no L. Minkusa baleta „Dons Kihots” un Akteona variācijā no C. Punji pas de deux „Diāna un Akteons” un Miku Suzuki no Baltkrievijas, izpildot pas de deux no A. Adāna baleta „Korsārs” un C. Punji pas de deux „Diāna un Akteons”. Abi mākslinieki demonstrēja izcilu tehniku, viegli un eleganti izpildot vissarežģītākās kustību kombinācijas. Miku Suzuki partnera Dzitrija Lazovika sniegums tika novērtēts ar 2. vietu. Dzitrija Lazovika izpildījumam bija redzamas nelielas tehniskās kļūmes un varbūt pietrūka lielākas pārliecības par savu sniegumu. 2. vietu žūrija piešķīra Vācijas pārstāvei Lisai Breukerei par izpildīto Auroras variāciju no P. Čaikovska baleta „Apburtā princese”, Žizeles variāciju no A. Adāna baleta „Žizele” un Kitrijas variāciju no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”. Trīs 3. vietas ieguva Indra Starka no Vācijas, Kamilla Čudoba no Austrijas un Alise Prudāne no Latvijas.

Apkopojot vecākās grupas dalībnieku sniegumu, jāatzīmē, ka šajā vecuma grupā konkurence nebija liela, par to liecināja arī nelielais dalībnieku skaits (13). Vispirms, atzīmējama abu 1. vietas ieguvēju Dmitrija Zagrebina un Miku Suzuki spožā, gribētos pat teikt – līdz sīkumam izstrādātā, kustību tehniskā puse. Publika, domājams arī žūrija, novērtēja D. Zagrebina dubultos cabrioles atpakaļ un perfektās pirouettes Bazila variācijā, kā arī M. Suzuki elegantos un precīzos arabesques Diānas variācijas sākumā. Gribētos atzīmēt Laines Paiķes sniegumu Odetas variācijā no P. Čaikovska baleta „Gulbju ezers” ar skaistām, vijīgām roku līnijām, plūstošām pārejām no pozas uz pozu un precīziem rond en l’air variācijas sākuma daļā, kā arī tehniski nevainojami izpildītos 14 dubultos piques variācijā no A. Adāna baleta „Korsārs”. Diemžēl izpildot Kitrijas variāciju no L. Minkusa baleta „Dons Kihots”, „uzdeva nervi”, un tika pieļautas redzamas tehniska rakstura kļūmes. Tomēr īpaši gribas atzīmēt viņas dziļo un aizkustinoši emocionālo sniegumu R. Martinova horeogrāfētajā laikmetīgajā miniatūrā „Kolečko”. Mazliet pārliecības un personības starojuma pietrūka Alises Prudānes klasisko variāciju sniegumā. Nelielas tehniskas kļūmes tika pieļautas arī Žizeles variācijā no A. Adāna baleta „Žizele”. Turpretim laikmetīgajā horeogrāfijā „Emptyness” varēja redzēt teicamu ķermeņa pārvaldīšanu, vijīgumu un plastiku.

Noslēdzot II Starptautisko Baltijas Baleta konkursu, 20. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā notika konkursa Galā koncerts. Tajā uzstājās konkursa uzvarētāji, kā arī viesi: Nīderlandes Nacionālā baleta solisti Viktorija Ananjana, Li Ventao, Bostonas baleta solists, daudzu starptautisku baleta konkursu laureāts Avetiks Karapetjans, Drēzdenes vadošā soliste Kortnija Ričardsone, Štutgartes baleta vadošais solists Aleksandrs Zaicevs un Latvijas Nacionālā baleta soliste Evelīna Godunova.

Noslēgumā gribas novēlēt konkursa organizatorei un direktorei Regīnai Kaupužai un visai konkursa radošai grupai turpināt iesākto, vēlēt izturību, radošumu un, protams, atbalstītājus un dāsnus sponsorus nākošajam III Starptautiskajam Baltijas Baleta konkursam.