Artūrs Ēķis piederēja pie tās paaudzes, kuru jaunība un pirmie panākumi sakrita ar latvieša baleta atdzimšanu un pirmajiem lielajiem panākumiem. Par artistisku, atraisītu dejotāju, kādu mēs mākslinieku pazinām, viņš neizveidojās uzreiz. Pirmajiem klasiskajiem dejojumiem, kas izskanēja kā daudzsološs pieteikums, sekoja ilgs sevis meklēšanas posms, nopietnas mācības, pilnveidošanās, savu spēju pašpārbaude.

Kā par nobriedušu mākslinieku un vadošo baleta solistu, par Artūru Ēķi sāka runāt pēc M.Skoruļska baleta „Meža dziesma” iestudējumu, kurā mākslinieks atveidoja divas lomas – Pavasara straumi un Meža garu. Viņa Meža gars – uguns veidolā, stihisks, nevaldāmas dabas spēks bija veidots sarežģītā horeogrāfiskā valodā, kurā mākslinieks ne tikai apliecināja atpazīstamu klasiskās dejas tehnikas prasmes, bet arī pārsteidza ar emocionālo daudzkrāsainību. Dušianta loma S.Balasanjana baletā „Šakuntāla” pierādīja A.Ēķa prasmi savdabīgi un oriģināli redzēt tēlu un savu izpratni spilgti realizēt uz skatuves. A.Ēķa Spartaks bija patiesi cildens un pašaizliedzīgs varonis, traģisks tēls, ko papildināja mākslinieka apgarotais dejojums un tēlojums. Īsā laika posmā dažādās manierēs un stilos veidotās izrādēs tapa vesela raksturu galerija. Panākumi atnāca arī koncertrepertuārā. Par A.Ēķa partneri kļuva Marta Bilalova.Viņu repertuārā bija F.Lista „Mierinājums”, O.Barskova „Rudens dziesma” u.c. Līdzās ļaunuma ģēnijam Rotbartam „Gulbju ezerā”, blakus Bateimiram „Aselē”, Māksliniekam, kura jūtīgo dvēseli sabradā zelta ārprāta pārņemtie spāņu konkistadori „Inku zeltā”, līdzās liegi plastiskajam, plašās līnijās zīmētajam Viktoram Heilam „Turaidas Rozē”, uz skatuves savu vietu ieņēma Artūra Ēķa vienreizējais un nepārspētais Klods Frolo, kurā sakoncentrēta tā cilvēciskā traģēdija, kura rodas, uzverdot mīlestībai kaislei, un mīlestībai. Pērā Gintā ir kaut kas kopīgs ar mākslinieka personību, viņa meklējumiem- tas ir nemiera gars, izaicinājums citiem. Atvadoties no saviem skatuves tēliem Artūrs Ēķis savu prasmi un pieredzi nodeva tālāk – skolojot topošos dejotājus, aktierus un trenējot māksliniekus.

Skan pēdējais valsis! Bet neviens vairs nedejo. Pērs Gints, Klods Frolo, Hans Girejs un vēl vairāki desmiti baleta un kino tēlu ir pateikuši savu gala vārdu. Tagad tie atdzims jaunos veidolos, bet nekad vairs nedzīvos uz skatuves Artūra Ēķa veidolā!

Gunta Bāliņa