Kristīne Vītola

Please find the text in English below.

Gaidot pirmo Dejas balvu, kas tiks pasniegta 2019. gada pavasarī par sasniegumiem 2017. un 2018. gadā, mēs lūdzām žūrijas locekļiem pastāstīt par izaicinājumiem vērtēšanas procesā un savu personīgo ceļu uz deju. Šeit – laikmetīgās dejas eksperta Andra Kačanovska atbildes. 

ANDRIS KAČANOVSKIS
Horeogrāfs, dejotājs, pasniedzējs

Acu krāsa: pelēcīgi zila
Kustību elements: muša stikla burkā, kura lido un sitas gar malām, un netiek ārā
Šī brīža mūzika: skaņa telpā un tas, kā tā to ieņem, atbalsojas

Dejas balva. Es esmu tikai priecīgs, ka Kultūras ministrija un Dejas padome nolēma, ka Dejas balva ir vajadzīga. Šī būs lieliska iespēja satuvināt visu dejas nozari, satuvināt horeogrāfus, izpildītājus – viņi tiks redzēti, tiks novērtēti. Man šķiet, tā mūsu valstī visvairāk arī pietrūkst, jo daudziem liekas, ka nekas jau nemaz nenotiek – ir priekšstats, ka kaut vai tajā pašā skatuviskajā tautas dejā ir divi horeogrāfi, lai gan horeogrāfu un uzvedumu patiesībā ir daudz. Un šī būs tā brīnišķīgā iespēja gan baleta, gan mūsdienu dejas, gan skatuviskās tautas dejas mākslinieku vārdiem izskanēt plašāk, un viņu darbi tiks redzēti.

Vērtēšana. Vērtēt nav ne grūti, ne viegli, tas ir drīzāk izglītības, pieredzes jautājums. Dažādi gabali, dažādi kritēriji, dažādas subjektīvas patikšanas un nepatikšanas, žanru patikšana vai nepatikšana… Žūrijā ir pieredzējuši un profesionāli cilvēki, kas ļoti labi spēj redzēt un saprast. Tas ir liels darbs – mums vēl pusgadu jāskatās izrādes, un, kad tās būs redzētas, tad klajā nāks vērtējumi, sāksies lielās diskusijas un tas viss būs jāskatās kopējā kontekstā.

Skatoties izrādi, es gan ķermeniski, gan smadzeniski, gan vizuāli uztveru to kopā, bet nebūt nav tā, ka viss gabals patīk vai nepatīk uzreiz. Varbūt vienā izrādē man patīk kāda viena nianse vai detaļa, vai maniere, kaut kas ļoti specifisks, un tas ir tas, kas padara to gabalu īpašāku, patiesāku, saturiskāku. Mēs katrs visu skatāmies caur savu redzējumu, savu prizmu, pieredzi, izglītību, savām zināšanām.

Deja un profesija. Mana lielā, nopietnā saskarsme ar to, ka deja ir kaut kas aizraujošs un nozīmīgs, bija 1993. gada Deju svētki, kur es piestrādāju kā laukuma asistents. Skatījos uz to uzvedumu un domāju – tas ir kaut kas tāds, ko es gribētu darīt.

Dejojis es esmu no bērnu kājas, mamma mani veda uz visādiem pulciņiem un ansambļiem, esmu dejojis gan tautas dejas, gan sporta dejas. Tad es ļoti gribēju būt aktieris un kādu laiku nedejoju, bet aktieros mani nepaņēma, un tad galu galā atsāku dejot. Kultūras darbinieku tehnikumā (tagad Kultūras koledža) mācījos tautas deju ansambļa vadītājos, no turienes aizgāju uz Latvijas Filharmoniju dejot Valsts deju ansamblī “Daile”, tad Latvijas Universitātes ansambli “Dancis”, tad studēju horeogrāfiju Mūzikas akadēmijā, līdz pievērsos laikmetīgajai dejai. Es sapratu, ka tas ir tas žanrs, tas domāšanas virziens, uztveres virziens, kas man pašam personīgi patīk – es to redzu, saprotu un jūtu fiziski.

In the spring of 2019, the first Latvian Dance Awards will be presented for achievements in 2017 and 2018. We asked the members of the jury to share their insights on the valuation process and their personal journey into the world of dance. Here – the answers of Andris Kacanovskis, the expert of the contemporary dance.

ANDRIS KACANOVSKIS
Choreographer, dancer, teacher

Eye colour: greyish blue
Element of movement: fly trapped in a jar
Music for the moment: sound in the room, the way it occupies the space, echoes

Dance award. I’m only glad that the Ministry of Culture and the Dance Council decided that the Dance Award is needed. This will be a great opportunity to bring the whole dance sector closer together, bring choreographers and performers closer – they will be seen and appreciated. It seems to me that this is what our country lacks the most because many have a feeling that nothing much is happening. There is a notion, for example, that there are only two choreographers in the folk dance, but there are actually many choreographers and a lot of performances are happening. And this will be a wonderful opportunity for all the genres – ballet, contemporary dance and stage folk dance artists – to speak more widely and their works will be seen.

Valuation. The evaluating is neither difficult nor easy; it is rather an issue of education, experience. Various pieces, different criteria, different subjective feelings, likings and dislikings… The jury is very experienced and professional, the experts are very good at seeing and understanding. This is a lot of work – we have another year to watch the performances, and afterwards, it will be the time of big discussions and ratings will be made in the whole context of the performances we watched.

While watching the show, I perceive it both bodily, mentally and visually, but it’s not that I like or dislike the whole thing right away. Sometimes I like some kind of nuance or a detail, or a manner in a performance, something very specific, and that is what makes the piece more special, more true, more substantial. We look at everything through our vision, our prism, experience, education, our knowledge.

Dance and profession. First time I felt that dance is something very exciting and significant was during the Latvian Dance Festival in 1993. I was working as an assistant, as I looked at the performance and realized that it is something I would like to do.

I have been dancing since my early childhood – my mother took me to various dance groups and ensembles, I have danced both folk dances and sports dances. Then for a while, I really wanted to be an actor and I stopped dancing, but that plan failed and I resumed dancing again. I studied folk dance directing at the Cultural Functionaries’ School (now the Culture College), from there I went to the Latvian Philharmonic to dance in the State dance ensemble “Daile”, then the Latvian University ensemble “Dancis” followed, and then I studied choreography at the Academy of Music, until I turned to contemporary dance. Then I realized that this is the genre, that direction of thinking and perception that I love personally: I see it, understand it and feel it physically.