Gunta Bāliņa

Aleksandrs Rumjancevs ir viens no tiem 70. un 80.gadu baleta premjeriem, kuram raksturīga izcila profesionalitāte, muzikalitāte un patiess, neatkārtojams skatuves mākslinieka šarms. Reizē ar pirmo solo partiju „Šopeniānā” tiek sagatavota viena no sarežģītākajām psiholoģiskās drāmas lomām – Klods Frolo „Parīzes Dievmātes katedrālē”. Kā pretstats atveidotajam Klodam Frolo ir Ripafrats „Mirandolīnā” un Jorēns „Svētā Maurīcija brīnumdarbojos” , kurā virmo patiess azarts un humors. Par nozīmīgājām lomām uzskatāmas Giko A. Hačaturjana baletā „Gajanē”, Romeo S.Prokofjeva „Romeo un Džuljetā” un Pērs Gints E.Grīga „Pērs Gints”. Visas šīs lomas sniedz priekšstatu par noteikta ampluā – klasiskais dejotājs ar izjustu un dziļi emocionālu izpildījumu. Tieši šī emocionalitāte noteica A. Rumjanceva radošo aktivitāti, kas neļāva atkārtoties. Baleta vēsturniece Ija Bite raksturojot A. Rumjancevu rakstīja: “Slaida auguma, apveltīts ar lielu skatuvisko pievilcību un šarmu, viņš lieliski izskatījās klasisko prinču lomās. Teicams partneris, dejojumos korekts, Aleksandrs Rumjancevs savus tēlus apveltīja ar pašapziņu, taču atveidoja tos ar pavēsu eleganci.”

Fotogrāfijas no Aleksandra Rumjanceva personīgā arhīva – toreiz un tagad, darbā un sadzīvē, ar slavenībām un audzēkņiem (galerija):

[oqeygallery id=3]

Aleksandrs Rumjancevs  (dz. 1952. 31. 12. Rīgā) — baletdejotājs, pedagogs, horeogrāfs.

Beidzis RHV (1972), mācījies pie ped. N. Leontjevas, V. Bļinova, H. Viana Gomes de Fonsea, J. Grauda, A. Lemberga, A. Dragones, J. Kaprāļa. Beidzis Ļeņingradas Konservatorijas Horeogrāfijas nod., mācījies pie ped. I. Dolgušina, I. Bojarčikova (hor. maģistra grāds, 1994).

1971—1992 LNO baleta solists, 1974—1980 RHV dueta ped., 1980—1989 Latvijas mākslas vingrošanas izlases vecākais hor., 1990—1996 mūsdienu dejas studijas “Fantoms” vad., kopš 1996 privātstudijas vad. Kopš 2002 īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā — Administratīvā depertamenta direktors.

Lomas: Mākslinieks (O. Barskovs “Inku zelts”, 1969), Klods Frolo (Č. Punji, R. Drigo, R. Glāzups “Parīzes Dievmātes katedrāle”, 1970), Toreadors (Ž. Bizē, R. Ščedrins “Karmena”, 1977), Vaclavs (B. Asafjevs “Bahčisarajas strūklaka”, 1972), Fauns “Valpurģu nakts” skatā (Š. Guno opera “Fausts”, 1973), Jauneklis (F. Šopens “Šopeniāna”, 1973), Solists (L. Minkuss “Pahita”, 1974), Ripafrata (S. Vasiļenko “Mirandolīna”, 1974), Jorēns (M. Zariņš “Sv. Maurīcija brīnumdarbi”, 1974), Dezirē (P. Čaikovskis “Apburtā princese”, 1975), Laimonis (A. Kalniņš “Staburags”, 1976), Giko (A. Hačaturjans “Gajanē”, 1976), Kolēns (L. Hertels “Veltīgā uzmanība”, 1978), Alnis (A. Žilinskis “Lolitas brīnumputns”, 1979), Edgars (J. Karlsons “Ugunī”, 1979), Pērs Gints (E. Grīgs “Pērs Gints”, 1980), Sergejs (A. Ešpajs “Angāra”, 1981), Romeo (S. Prokofjevs “Romeo un Džuljeta”, 1982), Bazils, Espada (L. Minkuss “Dons Kihots”, 1982), Velns (A. Petrovs “Pasaules radīšana”, 1983), Zigfrīds, Rotbarts (P. Čaikovskis “Gulbju ezers”, 1976, 1984), Šahrijars (F. Amirovs “Tūkstoš un viena nakts”, 1985), Konrāds, Birbanto (Ā. Š. Adāns “Korsārs”, 1986), Students (V. Gavriļins “Aņuta”, 1986), Francis (J. Štrauss “Pie zilās Donavas”, 1987), Droselmeiers (P. Čaikovskis “Riekstkodis”, 1989). Ļeņingradas festivāla “Baltās naktis” laureāts (3. pakāpe, 1972).

LPSR AP Goda raksts (1978), LPSR N. b. s. m. (1980).