Festivālā “Vides deja 2020”, kas augusta sākumā norisinājās Līgatnē un Piņķos, piedalījās 60 profesionāli mākslinieki – horeogrāfi, dejotāji, mūziķi, vizuālie mākslinieki, dramaturgi un scenogrāfi no deviņām valstīm, viņiem pievienojās arī laikmetīgās dejas entuziasti – informē festivāla organizatori.

Mākslinieki pirms festivāla nebija savstarpēji pazīstami. Radošās komandas tika izveidotas festivāla pirmajā dienā. 10 gadu ilga festivāla pieredze apliecina, ka šādā veidā izveidotas komandas savā radošajā procesā pārvar daudz stereotipu un iekšējo ierobežojumu un rada spilgtus darbus, izmantojot jaunas negaidītas formas, piepildītas ar sociāli būtiskiem vēstījumiem. Pirmajā festivāla dienā mākslinieki izvelējās arī savu performanču norises vietas.

Pazīstamā Latvijas horeogrāfe Olga Žitluhina šogad sadarbojās ar komponistu no Austrijas Agustīnu Kastillu-Avilu, vizuālo mākslinieci Ievu Baumgarti un dramaturģi Tatjanu Meļehovu. Performance “Mēģinām daiļi” pētīja skaistuma fenomenu un tika izspēlēta padomju slepenajā bunkurā.

Horeogrāfs no Beļģijas Nīls Klejs, kurš pašlaik dzīvo un strādā Lietuvā, kopā ar mūziķi Artu Liporu un vizuālo mākslinieci Alisi Klimkani Līgatnes meža vidū izveidoja performanci “Barošana”, ar kuras palīdzību meklēja atbildi uz jautājumu – kāda ir saistība starp to, kā mēs rūpējamies par savām attiecībām ar citiem cilvēkiem, un to, kā mēs kopjam dabu?

Horeogrāfi Zuzanna Kaspršika un Andržejs Molenda no Polijas un mūziķis Kārlis Klaubergs bija atraduši Līgatnē lokāciju, kurā skatītāji varēja paskatīties uz cilvēka lomu globālajā ekosistēmā no meta līmeņa. Performances “Puteklītis” epigrāfs “Zeme ir ļoti maza skatuve plašajā kosmiskajā arēnā” tika ņemts no amerikāņu astronoma Karla Sagana grāmatas “Kosmoss”.

Horeogrāfi Jeļena Arakelova no Islandes un Klāvs Liepiņš no Latvijas jau iepriekš sadarbojušies Islandē. Līgatnē viņi pievērsās nesenai pagātnei. Performancē “Mati kreppapīra krāsā” mākslinieki apvienoja bijušo papīrfabrikas darbinieku dzīves stāstus ar laikmetīgo deju, paceļot Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas problēmu līdz eksistenciālam līmenim.

Aktrises un režisores Vitas Malahovas, kura dzīvo starp Latviju un Itāliju, un mūziķa un aktiera Edgara Lipora performance “Krāmi” norisinājās pie Līgatnes Centra kapu kapličas. Mākslinieki savā iestudējumā smalki un jūtīgi izmantoja delartiskās komēdijas paņēmienus, liekot caur smiekliem un asarām aplaudēt arī tiem skatītājiem, kuriem norises vieta likās pārāk provokatīva.

Malgožata Susa, Portugālē dzīvojoša poļu izcelsmes horeogrāfe, Līgatnes alās un teritorijā blakus tiltam un aizsprostam iestudēja performanci “2069, Zeme”. Izrādes mērķis bija radīt pārdomas par to, kā mūsu planēta izskatīsies, ja cilvēce nemainīs mūsdienās dominējošo uzvedības veidu atbilstoši klimata pārmaiņām, gaisa un ūdens piesārņojumam, gaļas patēriņam un citām ekoloģiskajām problēmām.  

Performances “Kritiens” autors Elias Čoi-Buttingers (Austrija) pievērsās mūžīgajam stāstam par pretrunām starp dzīvību un nāvi, radīšanu un iznīcināšanu, skaistumu un neglītumu.

Savukārt horeogrāfs no Austrijas Hjūdžins Delimats pārsteidza visus skatītājus ar domāšanas un iztēles mērogu. Pateicoties Līgatnes iespaidīgajai ainavai viņam izdevās realizēt grandiozu performanci, kurā ar humoru stāstīja par cilvēku populācijas atjaunošanu pēc ekoloģiskās katastrofas.

Festivāls tika realizēts, pateicoties Līgatnes pašvaldības atbalstam. Festivāla organizatori ir pateicīgi visiem māksliniekiem, festivāla dalībniekiem, skatītājiem un atbalstītājiem. Pateicoties viņiem, festivāls kļuvis par kultūras pasākumu, kas iesaista cilvēkus aktivitātēs ar mērķi un piederības sajūtu.

Arī nākamgad “Vides dejas” meklēs māksliniekus, kuri būs jūtīgi pret vietējiem apstākļiem un konceptualizēs tos kā vispārcilvēciskas tendences.

 Vairāk informācijas festivāla mājaslapā.

Attēls: skats no festivāla izrādes, publicitātes foto