Inta Balode, DANCEPUNKC

DANCEPUNKC apvilka uz ĢIT ejamo ādu un aizgāja uz „Ādu”. Un tapa ļoti priecīgs, jo sajuta, ka Ingas Gailes, Andreja Jarovoja, Antas Aizupes, Ivara Krasta, Ievas Veitas, Ģertrūdes ielas teātra un apgāda „Mansards” ādas bija satikušās, lai saliktu kopā savas ādas izjūtas un pēc tam ar „Ādu” skartu arī skatītāju, lasītāju, klausītāju un sajutēju ādas.

Prieks nāca no domām par to, cik labi, ka jaunas, spilgtas latviešu dzejnieces teksts vienlaikus piedzimst gan grāmatā, gan izrādē. Ne tikai tāpēc, ka ir politiski pareizi iestudēt latviešu autoru darbus, bet tāpēc, ka teksts ir tā vērts; tāpēc, ka režisoram ir vēlme un līdzekļi kā to interpretēt; tāpēc, ka aktieri prot un viņiem izdodas materiālu nodzīvot kā savu. Prieks, ka par spīti tam, ka Andrejs Jarovojs raksturojis Ingas Gailes tekstu kā „postdramatisku struktūru”, lugai piemīt skaidra, saprotama un savā ziņā ļoti klasiska dramaturģiskā struktūra. Prieks par to, ka „Āda” varētu būt lieliska izrāde jauniešiem – par tēmām, kas svarīgas, valodā, kas saprotama, manierē, kas nav uzbāzīgi didaktiska, bet liek padomāt. Prieks par to, ka izmantotie režijas paņēmieni, kurus latviešu teātra kontekstā var dēvēt par gana novatoriskiem, nav izmantoti pašmērķīgi, bet gan kā līdzeklis ceļā uz „Ādu”. Prieks, ka pēc izrādes man gribas nopirkt, nevis kaut kur nokopēt, „dabūt”, aizņemties Ingas Gailes grāmatu.

Bet nu, protams, DANCEPUNKC kā miesiskuma cienītājam vislielākais prieks ir par to, ka tikusi pievērsta uzmanība ķermenim, tik būtiskam orgānam, kāds ir āda. Tik daudznozīmīgam orgānam kā āda – orgānam, kas nodala un šķir, kas laiž cauri un ietauko, kas jūt un reaģē, kas saiet apmēram spaiņa lieluma traukā, kas izstiepjas un saraujas, un elpo, kas padara cilvēka ķermeni vienkrāsainu un līdzenu, ja atceramais, cik krāšņi bija ķermeņi izstādē „Ķermeņi”.

Izrāde ir par mīlestību – par to cik skaista un naiva, cik stulba un laukumu nejūtoša tā ir, par to, ar ko mēs apaugam, ja viņa sen pie mums nav iegriezusies un par to, kas notiek, ja rok dziļi un aizmirst par ādu.