Dita EGLĪTE

Intriģējošu jaunas izrādes pieteikumu varēja vērot deju grupas „Ritms” pavasara koncertā. Jauniestudējuma skices bija tik vitālas un asprātīgas interpretācijas par tradicionālā tango tēmu, ka, pirmajai daļai beidzoties, biju gatava skatīties to visu atkal no paša sākuma.

Pat neraugoties uz tehniskajiem misēkļiem ar skaņu aparatūru. Kontekstā ar šķietami „nepareizo” tango interpretāciju – mūzikas apraušanās un pēc tam sekojošā klusuma pauze ar puskrēslā izgaismoto galdu, likās pārsteidzoši precīzs piemērs tam, ko varētu dēvēt par konceptuālo deju. Vēl labu brīdī pēc iepriekšējā numura beigām acu priekšā turpināja dejot tikko redzētais „tango” pāris. Patīkamās pārdomas gan nojauca dzīves patiesība – jo šis klusums tomēr izrādījās tehniska kļūme. Tomēr, ja tā būtu apzināti iekļauta iestudējumā (ilgumā līdz skatītāju pirmajiem aplausiem), lai enerģiski turpinātos meiteņu dejās ap galdu (un galdiem), man personīgi patiktu. Jo, cik nojaušams, tad „Tango līnijas” arī iecerētas kā prātīgas aušības par tango būtību, par ko liecina arī uz asprātīgu kolāžu balstītā epizode ar tango „definēšanu” un „ilustrēšanu” puišu izpildījumā. Katrā ziņā ar nepacietību gaidu iecerētā iestudējuma pirmizrādi!

Intas Balodes komentārs laikrakstā Kultūras foruma par deju grupas RITMS 2010.gada koncertu (skatīt sadaļu Pasaules radīšana un kankāns)