2011. gada 9. aprīlī ĢIT (izrādes 8. un 9. aprīlī)

Dita EGLĪTE

Skatoties izrādi, rodas sajūta, ka iestudējuma režisore un horeogrāfe Lilija Lipora ilgu laiku nav varējusi strādāt, un tagad iestudējumā salikts viss, ko vien var iedomāties – tradicionālo deju, hiphopa, šovdejas, vēderdeju, kā arī marionešu un ēnu teātra elementi; bez putuplasta kluču kaudzes tiek izmantoti vēl arī lietusplēves, lakati, papīra lidmašīnas u. c.; tiek dejots gan ar, gan bez apaviem, ar un bez mūzikas, ansambļos un solo izgājienos. Laikmetīgā deja, protams, pieļauj jebkuras mākslas jomas un žanra izmantojumu, taču – to visu vērojot, arvien uzstājīgāk uzmācas sajūta, ka visa kā tomēr ir par daudz. Arī tādēļ, ka vismaz trīs vietās šķiet – nu jau būs fināls. Taču atkal nekā – seko kārtējais numurs. Varbūt izvēlēta pārāk visaptveroša tēma? Jo Odiseja pieļauj risināt un attīstīt jebkādas idejas, tādēļ laikam nav viegli apstāties…

Jāatzīst gan – darbs ieguldīts pamatīgs, visnotaļ saskanīgi darbojas amatieri un pieredzējušie dejotāji. Ļoti gaumīgs ir vizuālais noformējums, tai skaitā – violeto, zaļo un pelēko toņu saspēle tērpos. Ja nu vienīgi – pilnīgi nepieņemu izstaipītās treniņbikses puišiem…