2011. gada 3. martā ĢIT (pirmizrāde 2010. gada 20. oktobrī)

Dita EGLĪTE

Nedaudz meditatīva dejas izrāde, kurā kā solisti jūtu Elīnu Breici. Iespējams tādēļ, ka viņas ķermeņa plastika apbrīnojami organiski piepilda visu spēles telpu. Taču kopumā izrāde šķiet it kā irdena un bez attīstības. Iestudējuma pieteikums ir stipri daiļrunīgāks nekā pats dejas stāsts, kurā grūti ieraudzīt patiesas savstarpējās kaislības. Drīzāk tie ir trīs solo stāsti, kuri brīžiem savā starpā saslēdzas.

Siltu atmosfēru palīdz radīt niansētā gaismu partitūra un gluži ideāla šķiet Dāvja Burmeistera dzīvā muzicēšana, kopā  veidojot absolūti pašpietiekamu un skaistu dejas izrādes pasauli. Bez vārdiem un paskaidrojumiem.